Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nebaidīsimies no citas krāsas vārtiem

Dinamiskajā datoru, interneta un visuresošo mobilo sakaru pārklājuma vidē daļa jauno tehnoloģiju lietotāju apjūk, uzķeras uz krāpniekiem, izdodot lielas naudas summas par programmām un iekārtām, no kuru plašajām funkcijām ikdienā izmanto vien dažas. Lai tā nenotiktu, ir divas iespējas. Pirmā – nemitīgi interesēties pašam, «rakties» internetā. Tam nepieciešamas angļu valodas un datoru uzbūves pamatzināšanas. Otrs ceļš – pajautāt kādam, kurš šajā vidē jūtas kā zivs ūdenī. Kā izvēlēties sev vispiemērotāko iekārtu, jautājām vienam no «datorhaizivīm» – Armandam Ķezberim.
Ikdiena Armandam nav iedomājama bez viedtālruņa un arī viedā pulksteņa, kas paziņo par saņemtajiem zvaniem, e-pastiem. Viņa darbs ir vairāku mājas lapu ikdienas uzturēšana darba kārtībā, kā arī jaunu interneta lapu veidošana. Tāpat viņš sniedz padomus un konsultācijas datorlietotājiem, lielākoties grāmatvežiem, brīžos, kad viņu zināšanu apjoms ir nepietiekams, lai tiktu galā ar kādām tehniskām problēmām. Armands pirms vairākiem gadiem mani pievērsa līdz tam nezināmai videi – atvērtā koda programmām un operētājsistēmām, konkrēti «Linux».
– Kādā datoru veikalā satiku vīru, kurš meklēja vebkameru savam portatīvajam datoram. Jautāju, kādēļ tāda nepieciešamība, ja mūsdienās katrā pārnēsājamā datorā kamera ir iemontēta. Vīrs datoru esot atdevis remontā, saņēmis it kā salabotu, bet vēlāk konstatējis, ka nedarbojas vebkamera un arī skārienjutīgais laukums (datorpeles aizstājējs klēpjdatoros). Tāpēc veikalā papildus kamerai piemeklēja arī caur USB portu (kontaktligzdu) pieslēdzamu datorpeli.
Atkal nezināšana noveda pie naudas izdošanas tur, kur tā pilnībā nebija vajadzīga. Acīmredzot «meistari» pārinstalēja operētājsistēmu «Windows», bet piemirsa vai nezināja par programmām, kas darbina vebkameru un iebūvēto peli. Protams, pirms tam jāveic darbs, jāsameklē konkrētam datoram nepieciešamās mazās programmas, kas darbina šīs ierīces. To pat nevarētu saukt par zināšanu esamību vai neesamību – tā ir pieredze vai tās trūkums.
– Ieinteresēji mani par «Linux» vidi – datoru operētājsistēmu, kas ir atšķirīga no daudziem tik ierastās «Windows» vides, tomēr saistoša savā vienkāršībā un stabilitātē. Vai pats datoros joprojām lieto šo sistēmu?
Ar to aizrāvos trīs gadus, bet savā ikdienas darbā sastapos ar vairākām programmām, piemēram, grāmatvedības datu uzskaites, arī «Adobe» produktiem, kas ikdienā bija nepieciešami, bet darbojās tikai «Windows» vidē. Tāpēc no «Linux» lietošanas ikdienā šobrīd esmu atteicies.
– Tomēr «Linux» piedāvā instalēt programmu «Vine», kas «saprot» «Windows» videi rakstītās programmas.
No pieredzes saku – tajā nekas nedarbojas. Tas ir kā mēģināt ekskavatoru salabot ar striķīti. Mēģināju, bet daudzas programmas, piemēram, grāmatvedības programmu «Zalktis» vai «Jumis» neizdevās palaist, kur nu vēl strādāt ar to. Iespējams, šīs abas programmas ir apvienojamas, bet, ja to iedarbināšanai vajag stundu vai vairāk, tas nav tā vērts. Ja datorā līdz šim nav bijis «Windows», to ir izdevīgi iegādāties, tas nemaksā tūkstošus. Pērkot jaunu datoru, ja kāds vēl šaubās, maksāt aptuveni 30 eiro vairāk par jau instalētu «Windows» tajā vai ne, nedomājot iesaku pareizo izvēli. Vēl pirms četriem gadiem klienti, taupot katru santīmu, jautāja pēc iespējas instalēt nelegālo «Windows». Tiem, kuri joprojām apsver šādu iespēju, atbildu – tas nav tā vērts. Savā praksē no vairākiem simtiem datoru, kuros esmu instalējis licencēto «Windows», kādas kļūdas dēļ sistēmā pārinstalēt nācies vien pāris datoru. Turpretī nelegālos – visus. Ar «Linux» ir līdzīgi kā ar licencēto «Windows» – vienreiz instalēji, un aizmirsti par problēmām!
– Laikā, kad aizrāvies ar «Linux», to līdzīgi kā man ieteici un instalēji arī klientu datoros?
Jā, un īpaši datoros, kurus lieto cilvēki gados. Viņiem ikdienā nepieciešamas konkrētas darbības, piemēram, ieiet internetā, atvērt e-pastu, draugiem.lv, lietot «Skype», uzspēlēt vienkāršas datorspēles. No plašā «Linux» piedāvājuma klāsta izvēlējos «Zorin», tā izskats – «Start» poga, programmu logi (ikonas) un to izvietojums veidots kā daudziem ierastajā programmā «Windows XP». Kad kādam vīram «Zorin» parādīju pirmo reizi, viņš man teica – bet tas taču «Windows»! Speciāli «Linux» sistēmai izstrādāti arī populārākās interneta pārlūkprogrammas «Chrome» un «Firefox», nav problēmu arī ar videofailu atvēršanu, piemēram, «Youtube». Pieejamas arī ierastās «Office» programmas, kā «Word» un «Excel», kas «Linux» vidē saucas «LibreOffice», bet vizuāli daudz neatšķiras no «Windows» produkta. Arī ierīču pieslēgšana datoram, kurā instalēts «Linux», ir vienkārša un neprasa specifiskas zināšanas. Bija man klients, kuram mājās ap 20 gadu vecs printeris. Tad gan vajadzēja ilgāku laiku, līdz atradu vajadzīgo programmu, kas printeri savienotu ar datoru. Toties viss, ko mūsdienās var nopirkt veikalā – peles, tastatūras, kameras un tā tālāk –, darbojas.
«Linux» instalācija ir vienkārša, to var veikt arī cilvēks ar ļoti nelielu pieredzi. Lietojot, piemēram, «Linux Mint» vai «Ubuntu», instalācijas process ir aprakstīts latviešu valodā, programma pati visu izdara lietotāja vietā, atliek vien pāris reižu noklikšķināt ar peli.
Liels ieguvums, lietojot «Linux», ir līdz minimumam samazinātā iespēja inficēt datoru ar vīrusu, kā arī to ir daudz grūtāk «uzlauzt». Tāpēc vienā datorā var lietot divas operētājsistēmas – «Windows» un «Linux» –, un darbības, kas saistītas ar risku inficēt datoru, var veikt «Linux» vidē.
– Es šobrīd mājās ap desmit gadu vecu portatīvo datoru lietoju kā rakstāmmašīnu un lai pieslēgtos internetam. Datorā pats instalēju «LinuxLite». Problēmas sagādā cietais disks, tas ir savu laiku nokalpojis, bet nepieciešamās programmas darbojas.
Pēc nosaukuma izklausās, ka sistēma ir viegla un nenoslogo datoru ar lietotājam nevajadzīgām lietām. Tieši tā ir «Linux» priekšrocība – lietotājs var izvēlēties konkrēti savām vajadzībām piemērotāko. Instalēju «Linux» arī 15 gadu vecā datorā, ko varētu dēvēt par kalkulatoru, bet tas nenozīmē, ka tajā nevar darbināt interneta pārlūku. Protams, vecie procesori nespēj apstrādāt augstas izšķirtspējas (HD) video, ekrānā labākajā gadījumā rādīsies tikai bilžu slaidšovs – filmas kadri mainīsies kā attēli, kopumā filmu nebūs iespējams skatīties.
Interesanti, ka vecāku modeļu datoros «Windows 10» darbojas labi un to var instalēt pat iekārtās, kuras citkārt sauktu par lūžņiem. Tas panākts, jaunajā «Windows» versijā ieliekot spēju instalācijā noteikt vidi, kādā paredz darboties, analizējot to, automātiski izvēloties funkcijas, kas nav nepieciešamas, lieki nenoslogojot procesoru un operatīvo atmiņu, piemēram, atslēdzot pārāk krāšņu vizuālo noformējumu.
– Cik klientu trīs gadu laikā izvēlējušies lietot kādu no «Linux» versijām?
Maz, varbūt kāds procents no visiem. Iemesls – maz informācijas, bailes no nepazīstamā. Te var piesaukt anekdoti – ja baltos vārtiņus, pa kuriem kaza nāca mājās, nokrāso zaļus, viņa nezina, kā atnākt, jo balto vārtiņu nav. Nav obligāti jāizvēlas «Linux», var izvēlēties arī starp «Windows» versijām. Tie, kuriem interesē datorspēles, protams, izvēlēsies «Windows» vidi, jo tieši tai programmētas liela daļa spēļu. Arī grāmatvežiem uzņēmumos, kur dokumentu apstiprināšanai tiek izmantots elektroniskais paraksts, «Linux» vide nebūs tā piemērotākā.
– Kā tu vērtē «Windows 10» darbību?
Šobrīd nodarbojos ar tās testēšanu. Ja datoru ar «Windows 10» plānots darbināt kā serveri, kam paredzēts strādāt 24 stundas diennaktī, šobrīd to neieteiktu. Bez datora pārstartēšanas sistēma var izturēt maksimums divas nedēļas. «Linux» sistēmā tādu problēmu nav, jo katra tajā esošā mazā sistēma pati sevi atjaunina atsevišķi, nepieprasot lietotājam izslēgt un no jauna ieslēgt datoru vai «neuzkarot» lielo sistēmu. Lai gan «Windows» 8. un tagad arī 10. versija veidota pēc šāda principa, tomēr «Microsoft» to līdz galam nav noslīpējis.
Kad vairāk aizrāvos ar «Linux» vidi, par restartēšanas vajadzību varēju aizmirst vismaz vairākus mēnešus. Ir man kāds vecs dators, kurš vairs nedarbojas tik raiti visu diennakti, bet vainīgs ir tā barošanas bloks. Arī te ekonomēt naudu nav vērts, jo nevar par 20 eiro nopirkt barošanas bloku, kurš darbosies nevainojami stabili. Ja tāds izturēs trīs gadus, tad īpašnieks var priekā lēkāt. Ideālam tuvs barošanas bloks maksā ap 80 eiro. Tāds izturēs nepārtrauktu darbību arī sešus gadus. Starp citu, šai datora sastāvdaļai nepatīk nemitīga datora ieslēgšana un izslēgšana, jo tieši lielie strāvas triecieni ir viens no iemesliem, kas to sabojā.
– Par datora apetīti – cik daudz elektrības tas «ēd»?
Jo dators vecāks, jo vairāk. Īpaši stacionārie, kas veiktspēju balsta tieši uz elektrības patēriņu. Tāpēc vien datoru, kas vecāks par diviem gadiem, ir vērts nomainīt pret jaunāku, lai ekonomētu elektrību. Ja datoru nenodarbina, bet tas stāv ieslēgts, lielākais patērētājs ir monitors. Vecākie modeļi stundā «apēd» ap 50 vatiem. Lielākais elektrības patērētājs datorā ir procesors. Jau tikai stundām un pat dienām spēlējot datorspēles, ir iemesls jautājumam par lielu elektrības patēriņu. Piemēram, video skatīšanās patērē tikai ap desmit procentiem no procesora jaudas, bet spēle – visus simt procentus. ◆

FAKTI

«Linux» ir operētājsistēmas kodols, kuru 1991. gadā izstrādāja somu informācijas tehnoloģiju speciālists Linuss Torvaldss. Viņš savu projektu gribēja nosaukt par «Freax», apvienojot «free» (no angļu val. – brīvs) un «freak» (ķēms), kas simbolizētu šī produkta brīvo pieejamību. Projektu vēlāk pilnveidoja daudzi izstrādātāji visā pasaulē, bet vārdu «Linux» – tā radītāja Linusa Torvalda kolēģis Helsinku Universitātē Ari Lemmke. Linusa vārdam pievienoja «x», kas norādīja uz viņa produkta piederību «Unix» saimei. «Unix» savukārt ir viena no pirmajām datoru operētājsistēmām, kas radīta pagājušā gadsimta 70. gados. Uz tās pamata arī izveidota mūsdienu «Linux» operētājsistēma.

Citu datumu laikraksti

  • Karstais kartupelis “Simone” - joprojām karsts 2

    Karstais kartupelis “Simone” - joprojām karsts  9

    (Turpinās no 1.lappuses) Alūksnes novada dome jau februārī nosūtīja vēstuli Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, lai izprastu, vai “Simoni”...

  • Heroīns pie mums un kaimiņos

    Heroīns pie mums un kaimiņos

    Dzīvojot mazpilsētā, nereti var šķist, ka te nav problēmu ar narkotikām. Varbūt kāds uzsmēķē marihuānu, kāds apēd halucinogēnās sēnes, paretam ieceļo...

  • Bejā atkal ierūcinās zāģus

    Bejā atkal ierūcinās zāģus

    Tradicionālās mākslas zāģēšanas sacensības-plenērs “Ierūcini zāģi un ļaujies fantāzijai!” motorzāģu pavēlniekus Jaunalūksnes pagasta Bejā pulcēs...

  • Ar Mātes pienu

    Ar Mātes pienu

    Vismistiskākais šajā pasaulē ir dzīvības un nāves jautājums. Jautājums par to, ko spēj zinātne un kas tai nav tverams. Akadēmiķis Ivars Kalviņš...

  • Horoskopi

    8. – 14.aprīlisAuns ◆ Papildu ienākumi ļaus piepildīt kādu sen kārotu vēlmi. Spēcīgs enerģijas lādiņš tiks gūts dodoties nelielā braucienā....

  • Papildinās zivju krājumus

    Papildinās zivju krājumus

    Alūksnes novada pašvaldības aģentūrai “Alja” atbalstīti trīs projekti zivju resursu papildināšanai no Valsts zivju fonda līdzekļiem. Zivju krājumi ar...