Negaidītā dāvana

Uzlikusi vārīties kartupeļus, Dita apsēdās pie loga un sāka gaidīt Vitautu. Vīrs solījās būt klāt pēc stundām divām.

Uzlikusi vārīties kartupeļus, Dita apsēdās pie loga un sāka gaidīt Vitautu. Vīrs solījās būt klāt pēc stundām divām. Nebija jau tālu aizbraucis, tepat līdz vietējam veikalam pēc maizes un cukura. Pa ceļam vēl solījās pie savas mātes iebraukt. Vīrabrālis jau bija zvanījis, ka esot nokauts pavasara veprēns, gribot kādu gabalu gaļas iedot arī Vitauta ģimenei. Dita par to ļoti nopriecājās, jo tieši Valentīndienas priekšvakarā solījās ciemos atbraukt Ditas studiju biedrene Vita ar savu vīru Juri. Abas ģimenes nolēma kopā aizbraukt uz teātri. Viņi tik sen nebija nekur kopā bijuši. Tagad tāda izdevība radās, un Dita kā mazs bērns sāka gaidīt šo dienu.
Kartupeļi jau mutuļoja. Viņa, pārliecinājusies, ka tie drīz būs gatavi, izņēma no ledusskapja gurķu burku, sālītas sēnes un žāvētu speķi. Bija sestdiena, Dita vēl gribēja izmazgāt veļu. Māju viņa jau bija savedusi kārtībā no rīta, tūlīt pēc brokastīm. Šo vakaru abi gribēja pavadīt divatā. Viņi bija jauns pāris, tikai divi gadi, kamēr nosvinēja kāzas. Dita sprieda, ka viņai necerēti laimējies, jo Vitautu lenca daudzas, bija vai gatavas darīt galu, lai tikai dabūtu izskatīgo puisi, bet viņš izvēlējās viņu.
Šobrīd Dita pati sev negribēja atzīties, kā bija pieraudājusi pilnu spilvenu, kad pēc kādas balles Vitauts pavadīja mājās nevis viņu, bet svešu, pēc ķēma izkrāsotu meiču. Pirmajā brīdī Dita bija gribējusi skriet pakaļ un cīnīties par savām tiesībām, bet, noskatījusies draudzīgi noskaņotajā pārī, dusmās apsviedās un pusteciņiem devās uz mājām. Tur ar visām drēbēm iekrita gultā un raudāja kā nopērts bērns. Māte, padzirdējusi, ka Dita jau mājās, nāca aicināt vakariņās. Taču tālāk par slieksni netika, jo Dita pilnā balsī kliedza, ka negrib nevienu redzēt, arī to uzpūtīgo Vitautu lai vairāk nepiemin. Izdzirdējusi Vitauta Kārkliņa vārdu, māte atviegloti nopūtās, par viņu Silvija Lazda bija labās domās. Tāpēc, aizvērusi aiz sevis durvis, iegāja virtuvē. Pēc brīža māte bija atgriezusies un atnesusi karstu tēju kopā ar liepziedu medu. Gluži kā vājiniece Dita bija pacēlusi galvu, lai iemalkotu aromātisko padzērienu. No lielās raudāšanas tai kalta mute. Mazliet nomierinājusies, Dita bija no jauna atlaidusies spilvenos, tad aiz durvīm sadzirdēja nedrošu mīņāšanos, tādu kā papīra čaukstēšanu. Parādījās arī pats nācējs, kas nebija neviens cits kā Vitauts. Dita uzmeta lūpu un gribēja teikt kaut ko iznīcinošu. Vismaz tādu, lai puisis nedomātu, ka viņa līdz ausīm tajā ieķērusies. Taču no labā nodoma nekas neiznāca. Vienkārši tāpēc, ka Vitauts, iedevis piecas sarkanas rozes, bija viņu bildinājis. Tiesa, Dita to mirkli bija iztēlojusies citādu. Sveču gaismā viņi divi vien sēž uz paklāja, nē, viņa apsēdusies uz dīvāna, Vitauts ielējis glāzēs dzirkstošu vīnu, tad, nometies ceļos, lūdz viņas roku. Viņa to sākumā atraida, bet Vitauts...
Tālāk viņa nebija izdomājusi, kas ar viņiem notiktu, jo Vitauts nopietni, stāvēdams pie gultas un cieši lūkodamies acīs, jautājis: "Nu, Dita, vai nāksi pie manis par sievu?"
Un viņa tāpat bija atbildējusi: "Jā, Vitaut!"
Ar to arī sarunas beidzās. Viņš pasauca mammu un teica: "Ditas mamm, es nupat lūdzu Ditu kļūt par manu sievu. Mēs vienojāmies, ka precēsimies."
Mamma saviļņojumā bija noslaucījusi asaras un atbildes vietā abus noskūpstījusi. Dita baidījās jautāt, kas tā bija par meiču, kuru Vitauts pavadīja uz māju. Galu galā viņa bija uzvarējusi un nebija vērts cilāt nebūtiskus jautājumus. Tikai kāzās atklājās, ka toreizējā sāncense ir Vitauta brāļa draudzene, kura sastrīdējusies ar Aldi, atnākusi uz balli un vēlāk lūgusi Vitautu, lai pavada uz mājām. Samierinājis strīdniekus, viņš steidzies pie Ditas un īstenojis savu nodomu. Tik vienkārši viss bija nokārtojies. Tagad, to visu atceroties, Dita pasmīnēja par savu naivumu.
Sakārtojusi pusdienu galdu, viņa iegāja vannas istabā un sagatavoja mazgāšanai veļu. Drīz vajadzēja būt Vitautam. Vīrs lieki nemēdza nekur uzkavēties, tāpēc Dita nodomāja, ka mammai būs bijis kāds steidzams darbs. Varbūt maize cepās. Kārkliņos vēl bija saglabājusies maizes krāsns. Viņa sajuta vieglu reiboni un pasmaidīja. Šo noslēpumu viņa gatavojās pastāstīt vīram šovakar. "Tā būs viņam lieliska dāvana Valentīndienā," maigi nodomāja Dita.
Par ģimenes pieaugumu viņi bija runājuši jau agrāk. Tagad šis brīdis pienācis. Ieslēgusi veļas mazgājamo mašīnu un ielikusi tajā palagus, Dita apsēdās pie loga, lai labāk redzētu pagalmu. Drīz tajā vajadzēja parādīties mašīnai. Taču stunda nomainīja stundu, bet vīrs bija gluži kā ūdenī iekritis. Tikusi galā ar veļu, Dita apgūlās.
Kad viņa atvēra acis, istabā valdīja tumsa. Pulkstenis rādīja vakariņu laiku. Nebija šaubu, ka ar vīru kaut kas ir noticis. "Laime ir atspulgs ūdenī," Dita atcerējās kaut kur lasītus vārdus. Domājot par to, viņai kļuva sevis žēl, ka bija tik viegli piekritusi apprecēties ar Vitautu. Kas notiks, kad viņš uzzinās par gaidāmo bērnu, tad jau mājās nemaz nedzīvos. Vienai bijušajai klasesbiedrenei vīrs pa to laiku bija sameklējis pilsētā mīļāko. Ar pusgada atstarpi pasaulē nāca meitenītes. Vēl viņas nezināja, ka ir pusmāsas, bet gan jau uzzinās. Ja nu Vitauta ceļi veda pie sirdspuķītes, nevis pie mātes? To iedomājoties, Dita no sirds apraudājās. Varbūt jau ir ceļā uz Īriju kopā ar kādu no savām... Jā, arī tādas lietas notiek pasaulē. Kur nu pasaulē, tepat kaimiņu pagastā. Sieva vīru kā parasti bija palaidusi uz darbu, bet no turienes zvana, kas cienīgajam atgadījies, ka nerādās. Tikmēr "putniņš" jau ceļā uz Rīgu, kur brūte jau gaida, lai kopā lidotu uz Dublinu.
"Bērniņ, nebūs tev lemts redzēt tēti. Ja nu vēl ir dzīvs, tad varbūt no pasaules ceļiem iegriezīsies arī tevi aplūkot. Ja ir notikusi nelaime, tad par piemiņu paliks balta kapu kopiņa, uz kuras viņa, tērpusies sēru drānās, stādīs sarkanas rozes. Garām ies ļaudis un līdzjūtīgi noskatīsies viņā. Pieraudājusi pilnu kabatlakatiņu, Dita sajuta pakrūtē tukšumu. Kā tad, ar visiem kreņķiem viņa bija aizmirsusi paēst. Uzlikusi vārīties ūdeni, Dita nolēma sacept pusdienās vārītos kartupeļus.
"Jāiestiprinās, kas zina, kādiem pārbaudījumiem vēl būs jāiet cauri," Dita skumji nodomāja, un acīs atkal saskrēja asaras.
Vairāk bēdāties neiznāca, jo pagalmā iebrauca Vitauta vadītā mašīna. Vīrs vispirms izcēla lielu grozu un nesa to uz istabu. Atdevis to Ditai, izgāja pakaļ citām mantām. Dita nesaprašanā turēja grozu, kurš bija pārsiets ar drānu. Zem tās jautās dzīvība. Drīz atgriezās Vitauts un, noslēpumaini smaidīdams, raisīja vaļā pārsegu. Zem tā maigi iemidzis gulēja mazs, pūkains kaķēns. Tieši tāds, par kādu Dita bija sapņojusi. Dita samulsusi smaidīja un klusībā nosarka par savām aizdomām. Vitauts, atdevis mātes dotos ciema kukuļus, kur netrūka bļodiņas ar auksto gaļu, nopriecājās, ka vakariņas jau gatavas. "Labi, ka uzcepu kartupeļus," Dita sevi uzlielīja un neparko negribēja atzīties, ka nupat bija savu vīru apraudājusi.
Vitauts sāka stāstīt aizkavēšanās iemeslus. Izrādās, viņš saticis skolasbiedru, kurš lūdzies, lai Vitauts izpalīdz un aizbrauc līdz slimnīcai pēc sievas un viņa otrā bērna. Viņa mašīnai kaut kas atgadījies, bet vainu meklēt neesot laika. Tik vien palicis, kā aizbraukt uz slimnīcu. Saprotams, ka šādai vajadzībai Vitauts nav turējies pretī. Vēl piestājuši pie puķu veikala, laiks pagājis, kamēr torti nopirkuši. Beidzot, nu jau četratā, varējuši doties mājās. Protams, arī tur nācies uzkavēties. Kad Vitauts jau cēlies, lai brauktu mājās, ienācis Oskara vecākais dēlēns un aicinājis onkuli kaut ko paskatīties. Virtuvē uz mūrīša gulējuši četri kaķēni. Viņš uzreiz iedomājies Ditu. Draugi bijuši ļoti priecīgi, iedevuši ne tikai kaķēnu ar visu grozu, bet arī ielējuši burkā pienu. Dita klausījās un, saudzīgi izņēmusi no groza pamodušos kaķēnu, paņēma to klēpī.
"Kā tev gāja, vai neuztraucies, mīļā?" gādīgi iejautājās Vitauts.
"Nebija jau laika, turklāt es nepieļāvu domu, ka mans stiprais vīrs varētu kaut kur pazust," mazliet piesārtusi, atbildēja Dita.
Viņa iesēdās Vitautam klēpī un, pieliekusies pie auss, iečukstēja: "Zini, mīļais, man tev arī ir dāvana, tikai tu to saņemsi ne ātrāk kā rudenī."
"Tik negaidītu dāvanu var pasniegt tikai mana mīļā sieva!" sajūsmināts par jauno ziņu, iesaucās Vitauts, un abu lūpas sakļāvās ilgā skūpstā.

Citu datumu laikraksti

  • Plāno atcelt ienākumu nodokļa maksāšanu

    Paredzams, ka meža īpašniekiem vairs nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par to īpašumā esošā meža pārdošanu izciršanai un darījumiem ar tajā...

  • Mācības pielāgos reālās dzīves prasībām

    Nākamajā mācību gadā būs izmaiņas pamatizglītības mācību saturā.Nākamajā mācību gadā būs izmaiņas pamatizglītības mācību saturā. Notiks pārmaiņas...

  • Nedēļas nogalē kļūs aukstāks

    Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra sola, ka nedēļas nogalē kļūs aukstāks. Gaisa temperatūra sestdienas un svētdienas naktī būs no...