Negaidīts ciemiņš

Andas neatšķetināmo domu pavedienu pārtrauca pēkšņs zvans pie durvīm.

Andas neatšķetināmo domu pavedienu pārtrauca pēkšņs zvans pie durvīm. Momentā nespēdama atgūties no domu smaguma, viņa automātiski piecēlās un piespieda sejā iegult siltam smaidam, kurš varētu nozīmēt: "Man, kā parasti, viss ir kārtībā!" Dagnis tāpat nerisinās viņas problēmas…
Viņš tās saprotoši uzklausīs, dos vienu otru lietderīgu padomu, ja palūgs, neatteiks praktisku palīdzību, un atkal aizskries savā pienākumiem pārpilnajā ikdienā. Kaut gan – varbūt tā bija tikai maska … Anda nojauta, ka Dagnis varētu būt no tiem vīriešiem, kam par visu svarīgāka ir savas neatkarības un brīvības nosargāšana. Taču tai pašā laikā viņš reizēm prata izbrīvēt vakarus kopīgām vakariņām, kādu stundu pusdienlaikā, pa laikam atļāvās arī kādu nakti pārlaist uz Andas dīvāna. Viņš bija saprotošs draugs. Andas iepriekšējo vīru neinteresēja sievas darbs, domas, pārdzīvojumi. Svešas bija arī viņas intereses. Kopīga bija virtuve, bērni, gulta, un par laimi – arī nauda. Tomēr blakus viņam Anda jutās viena – atstumta, nesaprasta. Un, ja vien tikai tas. Bet nu jau tā bija pāris gadus sena pagātne. Veiksmīgi pielāgotais smaids bija pašā laikā - Dagnim blakus stāvēja brālis, bet tur, kur ir Arvis, tur problēmas vienkārši nepastāv. Viņš tās vienmēr prot sašķirot - tādās, kuras nevar atrisināt, un tātad nav vērts par tām lauzīt galvu, un tādās, kuras var atrisināt, bet tad - atliek tikai darīt. Galvenais ir mācēt atšķirt pirmās no otrajām. Bet, ja ar šo atšķiršanu ir grūtības, tad atliek tikai nogaidīt, - liela daļa problēmu atrisinās pašas no sevis.
Braucam! Sporta apavus, biezu džemperi, garās bikses somā un laižam prom uz trim dienām! Tev vajag izrauties no šīm četrām sienām, paelpot svaigu gaisu, izbaudīt dabu, - nokomandēja Dagnis. Pēkšņā piedāvājuma apmulsināta, Anda pat aizturēja elpu. Visi nepadarītie un nepadarāmie darbi virknējās raibā virknē - virtuvē nepabeigtais remonts, no jauna nopludinātie griesti, nepārstādītās puķes, neizravētais dārzs, darbabiedrenes dēlam uz datora nepārrakstītais darbs…
Kādas trīs dienas?! Andu no jauna pārņēma ne tik sen izjustā bezspēcība un tīri praktiskā nepieciešamība pēc stipra vīrieša pleca, pret kuru atbalstīties ikdienā. Pēc tā vienīgā - īstā vīrieša, kurš ne tikai fiziski būtu blakus, bet arī ieklausītos viņā, pacenstos saprast un sniegtu to tuvības sajūtu, kas rodama tikai maiguma pilnā mīlestībā. Dagnis tikai daļēji atbilda šim iecerētajam ideālam, bez tam – viņš pārāk sargāja savu "personīgo telpu" - laiku, kurš piederēja tikai viņam vien, un vēl līdz šim nebija izteicis domu, ka vēlētos kopīgu dzīvi ar Andu. Tikai tāpēc viņa bija pakļāvusies draudzenes ieteikumam iepazīties ar kādu viņas paziņas vecāko brāli - pēc stāstītā - ļoti praktisku, sportisku, inteliģentu, azartisku un sabiedrisku vīrieti. Nenoskaidrots joprojām bija viņa vecums, ģimenes stāvoklis un nodarbošanās. Ak, jā - un vārds. Nesen saņemtajā vienīgajā vēstulē tas bija veiksmīgi noslēpts aiz pašapziņas – "es jūtos tik jauns!" un aiz pseidonīma "Madars". Un vēlēšanās - steidzīgi satikties. Andu neatstāja sajūta, ka te daudz kas ir palicis nepateikts, un vispār - viņa pati nesaprata, kāpēc tam visam piekritusi. Domas un sapņi joprojām bija pārpilni ar Dagni…
Anda joprojām ticēja, ka ar laiku viņš novērtēs Andas centienus nepārveidot, neierobežot, ka kopā pavadītais laiks arī viņam kļūs neatsverams un līdz ar to - biežāks un ilgāks. Arī pašlaik vajadzēja izšķirties - sīkās ikdienas rūpes vai trīs brīvdienas kopā ar Dagni un viņa draugiem. Arvis ieteica visu kopīgi izlemt virtuvē pie kafijas tases. Aizrāvušies karstās diskusijās, viņi ne uzreiz dzirdēja zvanu pie durvīm. Ciemiņš izrādījās pavecāks kungs, kurš stādījās priekšā kā Madars…
Anda centās savākt savu apjukumu pieklājības robežās, lai gan, jau pirmajā brīdī uz mēles bija teikums: "Ne īstajā brīdī un ne pēc adreses". Vispirms jau - tas vienkārši nevarēja būt Madars (šim bija ap 60), un otrkārt - vai viņa nejauši kaut ko būtu aizmirsusi? Pārlaižot skatienu nesakoptajam dzīvoklim, Andu pārņēma īgnums uz svešinieku.
"Cik zināms, bez iepriekšēja brīdinājuma ciemos neviens neiet, īpaši, ja tie ir gluži sveši cilvēki," viņa purpināja zem deguna, lūgdama brāļus pusdienot bez viņas, un cerot, ka kunga lietišķā neplānotā vizīte neaizņems vairāk par etiķetē atvēlētajām 15 minūtēm. Taču viņš, ērti iekārtojies viesistabā uz dīvāna, bija sagatavojies uz ilgu sēdēšanu - ar līdzatvesto vīnu un torti… Kā noskaidrojās, Madars vienpersoniski bija izlēmis pasteidzināt iepazīšanos, jo, izrādījās, - tepat pie sliekšņa bija viņa sešdesmit gadu jubileja, un viņš ļoti vēlētos bērnus un mazbērnus iepazīstināt ar savu "otro pusīti" … Bērni - tas ir dēls, kuram varētu būt tikpat gadu, cik Andai. Mazbērni, kuriem pašiem drīz būs bērni. Pensija gan esot pamaza, bet veselība toties laba, - sirds lecot kā jaunībā…
Neesot jābaidās no viņa gadiem - ar tiem līdzi nākot dzīves pieredze, prasme sadzīvot, praktiskās iemaņas…Tam visam pa vidū - neskaitāmie komplimenti Andas jaunībai un šarmam, iznesībai un sirsnībai. Viņi varētu būt labs pāris tautas deju kolektīvā, un ne tikai - Madars izteica savu priekšlikumu. Redzētā un dzirdētā satriekta, Anda domāja savas domas. Kāpēc? Kāpēc viss tā notika? Kurš kuram te ļaunu vēlēja, vai vienkārši muļķīgi pajokoja? Vai Īrisas paziņa, kura it kā taču zināja, ka Andai tikko 36 gadi? Vai šis pats Madars, kurš tāpat kā lielākā daļa pusmūža vīriešu tagad iekāro divreiz jaunākas sievietes? Kaut gan - varbūt var saprast arī viņu: reti kura sešdesmitgadīga kundzīte spēs turēt līdzi viņa temperamentam un vēlmēm - rītu iesākt ar sportisku skrējienu, braukt ar velosipēdu ogot un sēņot, dziedāt un dejot zaļumballēs līdz rīta ausmai… Viņam taču ir tiesības meklēt - ja nu paveicas…
Un tomēr - ja nebijis šīs noslēpumainības, sevis pārvērtēšanas un nepieklājīgās steigas, būtu aiztaupījušies daudzi nepatīkami pārdzīvojumi. Visiem. Rūgtums Andā pieauga ar katru mirkli. Viņa vēroja šo rosīgo "dzīves pieredzes bagāto" cilvēku un brīnījās par viņa neattapību un netaktiskumu.
Jeb varbūt tomēr - pašpārliecinātību? Ja pietiktu sapratnes, aiztaupītos arī pūles ar dažādiem paņēmieniem norādīt uz apciemojumam nepiemēroto laiku un aizņemtību. Nelīdzēja ne mājieni par citiem ciemiņiem virtuvē, ne darāmiem darbiem, un pat ne Andas rosība ap istabas stūrī sabīdītajiem skapīšiem. Tad atskanēja "glābējzvans" - darbabiedrene apvaicājās, kā veicoties ar dēla kursa darba pārrakstīšanu. Vai līdz pirmdienai būšot gatavs? Klusībā Anda nopriecājās, ka šī darba veikšanai viņai vēl atvēlēts pietiekami daudz laika, bet, Madaram dzirdot, nosolījās– tūlīt pat sēsties pie datora. Kā rādījās, dzirdētais nebūt nerosināja negaidīto viesi posties mājupceļam…
Jau pēc brīža ieslēgusi datoru, Anda pavisam nopietni iegrima pārrakstāmajā darbā. Beigu beigās Madars nogura sarunāties pats ar sevi un pavisam negribīgi posās mājupceļam. Promejot gan viņš vēl atcerējās palūgt ceļa naudu biļetei, kuru, nākošreiz ciemos braucot, ar uzviju atdošot. Atteikusies no visām iespējamām atlīdzībām, ar pateicību par viņa sapratni, Anda pavadīja viesi līdz durvīm, arvien vēl baidoties izrunāt kādu vārdu, kas ciemiņam liktu pārdomāt. Solīdā kunga novēlējumi atvadu brīdī lika domāt par viņam nepiemērotām bērnišķīgām dusmām un aizvainojumu, kas paliek pēc kaut kā iekārota, bet neiegūta…
Nē, Anda nebaidījās no melniem kaķiem un miličiem. Un kur nu vēl no nelabvēļu tenkām. Ne viņa šo pazīšanos bija rosinājusi. Tikai kāda labvēle apzināti vai neapzināti bija centusies nokārtot viņas personīgo dzīvi.
Un tagad vēl Dagnis… Bet viņš nejautāja neko.
- Kad gribēsi, izstāstīsi. Ja gribēsi…
Pārdzīvotā mieles un saudzīgā sapratne Andai izsauca asaras.
Izraudājusies viņa bija pieņēmusi lēmumu:
Pēc stundas būšu gatava braucienam. Man tikai jāpabeidz…
Mums būs vajadzīgas divas stundas… Lai izlīmētu tapetes un noliktu vietā virtuves skapīšus, ja tev nekas nav pretī, - izlēma Arvis. Šīs problēmas viņš bija ierindojis otrajā kategorijā - tās, kuras atliek tikai pieveikt…

Citu datumu laikraksti

  • Nezina, pa kuru laiku aizskrējusi dzīve

    Veclaicenietis Viktors Plaums zina, kāda vērtība ir smagam un grūtam darbam, cik salda garša ir maizes kumosam.Veclaicenietis Viktors Plaums zina,...

  • Mudina bērnus lasīt grāmatas

    Lai veicinātu bērnu lasītprieku un vēlmi apmeklēt Jaunalūksnes pagasta Kolberģa bibliotēku, tajā rīko interesantus lasīšanas maratonus.Lai veicinātu...

  • Kaķi un suņi vairs nedrīkst ceļot bez pasēm

    Suņu un kaķu īpašniekiem, kas kopā ar mīluli uz kādu Eiropas Savienības dalībvalsti dosies pēc 1.oktobra, uz robežas vajadzēs uzrādīt ne tikai savu,...

  • Divas taisnības - viena vēsture

    Pagājušajā nedēļā bija vairāki politiski sabiedriski notikumi. Pēkšņās premjera Induļa Emša problēmas ar veselību neietekmēja Latvijas politikas...

  • Sāk ganīties pirmās gaļas šķirnes govis

    Gaujienas pagasta zemniekam Andrim Jegorovam atvestas gaļas šķirnes baltas, melnas un brūnas govis, kas turpmāk ganīsies Ziemeļgaujas ielejā un...

  • Rīko Rudens balli un savdabīgu loteriju

    Gandrīz 200 ilzeniešu sestdien tikās Rudens ballē, kur lustējās, saņēma pateicību no pagasta padomes un piedalījās loterijā, kurai laimestus bija...