Negrib atdot grožus jaunajiem

Liela māja, kurā saticīgi kopā dzīvo vairākas paaudzes – bērni, mazbērni, mazmazbērni. No rītiem pie brokastu galda kuplā ģimene sarunā dienā darāmos darbus. Vakarā pie maltītes visi apspriežas, vai izdevies paveikt plānoto. Viss ir jauki, kamēr kāds neizdomā mainīt noteikumus un izjaukt robežas. Kādu rītu vīra mātei sāk likties, ka vedekla par maz strādā, un tā tas patiesi ir. Vedekla vairs negrib gatavot visiem, bet rūpēties tikai par savu ģimeni. Tēvs vēlas, lai dēls apgūtu lauksaimnieka arodu, nevis piepilda savu sapni un kļūst par jūrnieku. Vecāki arvien spriež savas pieredzes robežās, bet bērniem tās ir citādākas. Ārēji cīņa var izskatīties pēc cīņas par varu, bet patiesībā bērni grib paplašināt sapratnes robežas – viņi ir pārmijnieki.

Pakļaujas vecāku padomam
Vecāku padomi var būt kā smaga nasta un arī kā atvieglojums, pārliecinājusies Zinta. “Abi vecāki man bija stingri. Taču tēva stingrību spēju pieņemt, mātes – ne. Ar tēvu sapratos no pusvārda. Ja viņš man kaut ko lika darīt, tas neizklausījās pēc pavēles. Tēvs man bija autoritāte, ticēju tam, ko viņš man saka un stāsta. Mātes pavēlēm spurojos pretī, taču klausīju abus vecākus. Ikdienas sīkās vajadzības bija atstāts izlemt man pašai, taču svarīgu lēmumu pieņemšanā vecāki arvien bija klāt. Pirmais svarīgais padoms – kur mācīties pēc vidusskolas beigšanas. Pēc vecāku uzklausīšanas mācījos augstskolā, kaut gan tobrīd nesapratu, kāpēc man tas vajadzīgs. Vēlāk izrādījās, ka padoms bija pareizs. Kad darbavietā sākās pārmaiņu laiks, es tur noturējos izglītības dēļ. Satiku savu liktenīgo puisi un apprecējos. Tēvs tam ļāva notikt, taču pienāca brīdis, kad viņš lika izvēlēties – vīrs vai vecāki. Es nostājos vecāku pusē un izšķīros. No malas, iespējams, izskatās, ka prasīt šādu izvēli no meitas ir netaisnīgi, taču vīrs apkrāpa manu ģimeni. Tēvs to nevarēja piedot. Lēmums šķirties nebija viegls, bet tajā brīdī ap mani sastājās visa ģimene un es viņiem noticēju. Tēvs pāragri nomira, un viņa zaudējumu jūtu pat pēc desmit gadiem. Bijām radniecīgas dvēseles. Jūtu, ka man vairs nav stiprā pleca atbalsta. Ar pieauguša cilvēka prātu saprotu, ka tēvam bija ļoti liela vara pār mani. Ja tas tā nebūtu, mana dzīve, iespējams, būtu pavisam citāda,” spriež Zinta.

Saplāno citu vietā
Ziemassvētkos jābūt pie vīra vecākiem, jo sabrauks visi radi. Lieldienās jābrauc pie vīra vecākiem, jo atkal visi radi būs ciemos. Tad vēl Jāņi un noteikti kartupeļu talka, ko nekādā gadījumā nevar izlaist. Pēc šāda gadskārtu kalendāra Santa dzīvoja piecus gadus, līdz iedrošinājās iebilst, ka nākamie Ziemassvētki tiks pavadīti pie viņas vecākiem. “Lielo svētku svinēšana nav vienīgais, ko vīra vecāki saplāno savu bērnu vietā. Viņi vienmēr labāk zina, kur un kā svinēt mazbērniem jubilejas. Viņi saplāno, kad labāk ņemt atvaļinājumu, lai dēls varētu palīdzēt saskaldīt un sakraut malku. Viņi pat neiedomājas, ka dēla ģimenei var būt citi plāni. No sākuma apbrīnoju šādas radu tikšanās, bet ar laiku mani sāka kaitināt, ka nevaru veidot savas tradīcijas. Vīra vecāki ir sirsnīgi cilvēki, taču arvien cenšas panākt savu. Tik ilgi apvārdo dēlu, kamēr viņš piekrīt izdarīt kaut kādu darbiņu vai pakalpojumu. Viņiem ir tik liela ietekme uz dēlu, ka viņš nespēj pretoties. Dažkārt mājās ar vīru esam vienojušies, ko darīsim brīvdienās, bet nevaram ieplānoto izdarīt, jo vīra vecāki kārtējo reizi pasteigušies saplānot nedēļas nogali savu bērnu vietā,” sašutumu pauž Santa.

Kad jūk pa vīlēm
Svētkos viena otrai smaida, bet patiesībā knapi valdās, lai nepateiktu kādu dzēlību – šādi var raksturot Ievas un viņas vīramātes attiecības. Viņu attiecības bija vēsas, līdz kādā dienā abas pateica, ko viena par otru domā. Tad attiecību vispār vairs nebija. “Kopš tās reizes mēs vairs nesatiekamies, nesarunājamies. Ja viņa vēlas satikt mazdēlu, tas notiek ārpus mūsu mājas. Sarājāmies naudas dēļ. Mans vīrs lūdza mātei aizdot naudu, jo bijām nolēmuši, ka viņš dosies peļņā uz ārzemēm. Nauda viņai bija, jo mantojumā bija saņemts vectēva mežs, ko viņa bija pārdevusi. Vīrs devās peļņā, jo tobrīd nevarēja atrast darbu Latvijā. Vīra māte nedeva un piezvanīja man. Viņa vainoja mani, ka gribu dabūt to, kas nepienākas man. Kliedza, ka esmu sakūdījusi dēlu, lai prasu naudu. Es viņai pretī sa­kliedzu, ko domāju. Nosaucu par egoisti, jo viņai vienmēr svarīgākas bija savas vajadzības, nevis mana vīra un otrā brāļa nepieciešamības. Bērni viņai vienmēr bija vērtību skalas zemākajā punktā. Nekad neesmu varējusi saprast savu vīramāti. Naudas viņai vienmēr bija daudz, jo vīra tēvs bija jūrnieks un ļoti labi pelnīja. Pati sev pirka modernākos apģērbus, bet dēliem vajadzēja vilkt vecas lupatas. Arī mazdēlu atceras pāris reizes gadā,” pastāsta Ieva. 

Citu datumu laikraksti

  • Vāc parakstus pensiju indeksācijai

    Alūksnes novada pensionāru biedrība “Sudrabs” iesaistījusies Latvijas Pensionāru federācijas parakstu vākšanā par pensiju indeksācijas atsākšanu ar...

  • Saņem finansējumu

    Valdība konceptuāli atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu piešķirt Alūksnes novada pašvaldībai 2 746 798...

  • Kāda ir konkursa “Mis un Misters Alūksne” nākotne?

    Februāra beigās Alūksnē norisinājās kārtējais konkurss “Mis un Misters Alūksne”, kurš, iespējams, bija pēdējais, jo tā organizatore Evita Bogdanova...

  • Kā nekļūt par pūļa cilvēku?

    Domā ar savu galvu! Nelēksi taču akā, kad citi lec – tā pamāca vecāki, cenšoties pasargāt atvases no muļķīgas rīcības. Tikmēr rotaļa “Ādamam bij'...

  • Mājas aptieciņa “aug”

    Mājas aptieciņa draud pārvērsties par mazo laboratoriju – šāds novērojums rodas, noraugoties reklāmās, kas piedāvā medicīnas preces lietošanai...

  • Alūksne īsumā

    Alūksne Lai nodrošinātu Bībeles muzeja darbību, kā arī kultūras vērtību – Bībeles seno eksemplāru - saglabāšanu un veicinātu tūrisma attīstību,...

  • Aktīvi piedalās skatēs

    Apes un Alūksnes novadu radošie kolektīvi virzās aizvien tālāk un aktīvi piedalās dažādās skatēs. Limbažos, Smiltenē un Valkā turpinās Vidzemes...

  • Alūksne īsumā

     Alūksne Policija jau informēja, ka 18.februārī pulksten 12.40 Latgales ielā pie mājas nr. 8 neatļautā vietā ielas braucamo daļu šķērsojusi...

  • Vai paliksim bez sabiedriskā transporta?

    Pasažieriem Vidzemes un Zemgales reģionā jau visai drīz var nākties samierināties ar vietējo reģionālo pārvadājumu samazināšanos – nesegto pagājušā...