Negribu dzimšanas dienu!

Mūsu kalendārā ir vairāk nekā 40 svētku, atceres un atzīmējamo dienu, no kurām daudzi labi ja ielāgojuši tās padsmit, kurās jāizkar valsts karogs parastā vai sēru noformējumā. Šajos gadījumos nereti namsaimnieku vienīgā motivācija paturēt tās prātā ir nevēlēšanās nonākt konfliktā ar pašvaldības policiju. Taču 14 «sarkanos datumus» zina vai katrs, jo tās ir brīvdienas, kurās atslābt no ikdienas skrējiena, svinēt vai vienkārši gulēt mājās uz dīvāna. Vēl jau ir dzimšanas dienas, vārdadienas, kāzu gadadienas un citi ģimenes godi, kapusvētki, Vasarsvētki, kad bieži nevaram saprast, kādā formā un sajūtās to visu «ietērpt» un pavadīt. Psiholoģe Ilze Āna pārliecināta, ka atslēga slēpjas sevis sagatavošanā īpašajam notikumam.

Spēja pieņemt un pielāgoties
«Katru dienu uz pasaules ir kādi svētki. Šķiet, tas sakņojas pašā cilvēka būtībā – nemitīgā vēlmē apliecināt, ka es esmu. Globālā nozīmē to var nosaukt arī par dzīves svinēšanu. Taču, lai nedevalvētu svētku ideju, jo «mūžīgā ballīte» nemaz nevar pastāvēt, jāteic, ka svētki ir notikums, kuram piemīt trīs fāzes – gatavošanās, svinēšana un atiešana, kas ir kā kopsavilkums un pāreja uz nākamajiem svētkiem,» raksturo psiholoģe. Viņa piebilst, ka attieksme (izpratne, patikšana vai nepatikšana) pret svētkiem pirmkārt veidojas ģimenē. Skola un sabiedrība nāk vēlāk. Taču arī pašā ģimenē nereti gadās, ka kāds no tās locekļiem atsakās piedalīties citiem nozīmīgajā notikumā. «To nosaka cilvēka spēja un vēlme pielāgoties. Tas pats sakāms par jaunajiem svētkiem, kas nāk no citām tautām, piemēram, Valentīndiena vai Helovīns. Nereti arī pāri, kurā katrs pieder citai nacionalitātei un svin savus svētkus, jo tā darīja senči, vecāki un daru es, nevar saprast, kā rīkoties turpmāk. Šajā gadījumā abi it kā auž savu musturu. Esmu pārliecināta, ja vien ir vēlēšanās, tos var salaist kopā, un iznāk jauns skaists raksts. Top jauni svētki un tradīcijas. Tas nemaz nav slikti,» atzīst I.Āna.

Rituāli un tradīcijas mainās
Raugoties pagātnē, svētki parasti bija saistīti ar noteiktiem brīžiem, kad cilvēks pāriet jaunā dzīves kvalitātē. To allaž pavadīja dažādi rituāli, kas, lai gan esam kļuvuši daudz racionālāki, ir klātesoši arī mūsdienu svētkos, jo mītiskā domāšana nekur nav zudusi. «Cilvēks vēlas lietu kārtību, un rituāls dod šo sajūtu – skaidru paredzamību. Protams, tas arī ir ticības jautājums. Agrāk ticēja – ja izdarīšu šo, man rudenī būs laba raža un atkal varēšu svinēt. Tas pats attiecas uz šodienu. Piemēram, ir ticējums, ka nevajag svinēt 40 gadu jubileju. Taču ko darīt, ja šajā dienā sagāžas pilna māja ciemiņu? Pateikt, ka nesvini, lai iet mājās? Kas tam tic, droši vien to arī ietekmē. Rituāli taču sakņojas mūsu domāšanā,» vēlreiz atgādina I.Āna, iedrošinot meklēt un ieviest arī jaunu lietu kārtību īpašajos notikumos. Tas jau notiek. Piemēram, Jāņus daudzi svin lielā barā zaļumballē pagasta centrā vai mājas pagalmā dzer alu un cep gaļu, nevis aizsardzības un auglības nolūkā aplīgo mājas saimniekus un iededz lāpas vai paši sien sieru, tādējādi cenšoties izvairīties no govju slimībām.

Jāseko iekšējai izjūtai
Viens no svarīgākajiem jautājumiem par svētkiem mūsdienās ir – kā cilvēks tajos jūtas. «Kādi ļoti apzinās piederību šim notikumam, vēlas svinēt, gaida un svētkiem gatavojas, citi atkal nekā. Novērots, ka pirms dzimšanas dienām ir ļoti jūtīgs laiks. Daudzi arī Ziemassvētkos jūtas slikti, jo pastāv attiecīgi pieņēmumi un stereotipi, ka tie ir ģimenes svētki un visiem jābūt priecīgiem. Pieaugušus cilvēkus ar noformulētu pārliecību un apmierinātību ar sevi tik viegli neizšūpos, bet jūtīgākus gan. Svētkos būtu jāseko savai iekšējai izjūtai, jo mums gadās dažādi brīži. Tāpēc katrs var svinēt un piedzīvot, kā vēlas. Piemēram, reiz kādus Jāņus pavadīju, ietinusies segā pie televizora, jo ārā bija auksti un lija. Ar lielu prieku skatījos, kā citā Latvijas malā lustējas, malkoju alu, uz galda vāzē bija jāņuzāļu pušķis. Jutos tikpat piepildīta,» stāsta Ilze, aicinot tomēr nenoniecināt iespēju būt kopā. Nereti svētki ir vienīgā reize, kad satiekas radi un draugi. Tas savukārt saliedē un vieno.

Dzimšanas diena pieder sev pašam
Svētkus un atceres dienas var sagrupēt dažādi – valsts, reliģiskie, tautas svētki, kas bagāti tradīcijām un gadskārtu ieražām. Dažādi vēsturiski notikumi, kas atstājuši zīmīgus datumus. Latviešu sērotāju mentalitātei raksturīgās piemiņas dienas. Kapusvētki, kuros ne tikai sanākt kopā dzimtām un nevainīgi izrādīties, kam glītāk sakopta kapu kopiņa, kā arī smukāka kleita un smalkāks auto, bet «savilkt kopā» dzīvību un nāvi. Taču cilvēku vistiešāk skar personīgie svētki, kuriem nereti ir grūti atrast formu.
«Tie ir notikumi, kas saistīti ar sevi pašu un ir dziļi intīmi. Piemēram, dzimšanas dienas. Tomēr gaviļniekam nereti tiek uzspiests svinēt vismaz apaļās jubilejas – kā tad tā, tu nerīkosi?! Pašpietiekamais pateiks, ko grib. Savukārt tāds, kam pašam nav skaidrs, ko vēlas, sāk tirgoties,» psiholoģe mudina izrunāt visus ar svinēšanu vai nesvinēšanu saistītus jautājumus ne tikai ģimenē, bet arī darbā. Svinību sarīkošana jubilāram nereti ir arī liels finansiāls slogs. Tāpēc var vienoties, piemēram, kā kādā kolektīvā – priekšniecība gaviļniekam dāvina lielu kūku, bet viņš pats sagādā tikai tēju un kafiju.  
Jāuzmanās arī ar dāvanām. «Pēdējā laikā daudzi saviem vecākiem dāvina ceļojumus, bet nav nemaz noskaidrojuši, vai viņi to vēlas. Ja dāvina teātra vai koncerta biļetes, būtu jānoorganizē arī nokļūšana uz pasākumu un mājām. Tāpēc gaviļnieki ir jāpazīst, jāzina viņu vēlmes. Tas pieder pie sagatavošanās procesa, kurā iesaistīti visi notikuma dalībnieki – arī viesi,» svētkiem rūpīgi (ne tikai ārēji, bet galvenokārt iekšēji) gatavoties vēlreiz mudina I.Āna. Tad īpašais notikums sniegs gandarījumu un pārtaps neatkārtojamā piedzīvojumā.

Citu datumu laikraksti

  • Izskrien “Alpu” pļavas

    Zeltiņu pagastā pie „Alpu” mājām sestdien jau ceturto gadu norisinājās skrējiens „Alpu pļavas”, kurā tā dalībniekiem jāskrien pa dabiskām, nepļautām...

  • Alūksnieši - otrie

    Alūksnes Pilssalā 29.jūnijā norisinājās Atzeles novada (Alūksne, Gulbene, Balvi) atklātais čempionāts pludmales volejbolā. Vīriešu grupu konkurencē...

  • Vēl viens zaudējums

    Pilssalas stadionā notika Austrumlatvijas 2.līgas čempionāta futbolā spēle starp Alūksnes un Pļaviņu komandu. Diemžēl alūksnieši nespēja realizēt...

  • 28.jūnijs – 4.jūlijs

    Auns Domas par atpūtu vai tālāku ceļojumu virmos gaisā ik mirkli. Vairāk enerģijas tiks patērēts, veicot mājas darbus. Neīstā brīdī parādītais...

  • Afiša

    28.jūnijā 20.30 Zeltiņu sporta un atpūtas parkā - pagasta pašdarbības kolektīvu koncerts „Tā smaržo vasara”. 28.jūnijā 17.30 Strautiņos pie...

  • Pirmo reizi pacels Dziesmu un Deju svētku karogus

    Sagaidot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus, 30.jūnijā visā Latvijā, tostarp Alūksnes un Apes novados, mastā uzvīsies īpašais ...