Nekad jau nevari būt drošs...

Cik gan pelēka un vienmuļa būtu dzīve bez cilvēkiem, kas nesavtīgi rūpējas par citu cilvēku labo omu!

Cik gan pelēka un vienmuļa būtu dzīve bez cilvēkiem, kas nesavtīgi rūpējas par citu cilvēku labo omu! Kas netaupa savu enerģiju un dzīvesprieku, savu brīvo laiku un galu galā - arī naudiņu, lai uzjautrinātu pagalam sadrūmušos un dzīves likstu nomāktos. Kas rūpējas par to, lai viņu sejas vienmēr rotātu smaids un smiekli skanētu no sirds.
Pavisam neilgā laikā nācies iepazīt dažādus vairāk un mazāk oriģinālus paņēmienus, ko varētu ieteikt izmēģināt jums, ja vien jūs jau neesat izauguši no šā vecuma... Bez tam, liekot lietā izdomu, nelielas aktierspējas, jūs palīdzēsiet citiem īsā laikā iegūt daudz jaunu draugu. Kā tas iznāca ar mani.
Visērtāk gan ieteikumus ir pielietot tādos gadījumos, ja jūsu izvēlētais objekts dzīvo daudzdzīvokļu mājā. Izdomai vienkārši nav robežas!
Kaut vai šāds piemērs.
Vakars. Zvans pie dzīvokļa durvīm. Eju atvērt. Redzu - stāv jauns solīdi ģērbies puisis un prasa:
- Atvainojiet, gumijas kājslauķītis jums nav vajadzīgs?
Diezgan bieži ir gadījies, ka individuāli preču tirgoņi savu piedāvājamo produkciju iznēsā pa daudzdzīvokļu māju masīviem, tāpēc tas mani daudz neizbrīna arī šoreiz.
Laipni pasmaidu un atbildu:
- Paldies, nē!
Pat nobrīnos, cik ātri un vienkārši šis savas preces reklamētājs atkāpjas no manām durvīm. Laikam jau iesācējs...
Otrā rītā skatos - mana gumijas kājslauķīša pie ārdurvīm nav...
It kā jau zināms anekdotisks gadījums, kuru, savulaik izlasījusi (tur gan tika apspēlēta malka) varēju būt likusi aiz auss. Bet, nonākot reālajā situācijā, visa gudrība nez kur bija pakūpējusi...
Tiesa, kājslauķis atradās tajā pašā dienā, tikai otrajā stāvā pie cita dzīvokļa durvīm, no kurienes, savukārt, kāds cits kājslauķis bija pārceļojis uz piekto stāvu... Bet no piektā stāva lejāk uz trešo. Kamēr viens otram atvainojoties un pasmejoties samainījāmies atpakaļ, padzirdēju vienu otru jaunumu, iepazinos ar jaunajiem kaimiņiem un sarunāju manā dārzā vēl nebijušu puķu stādus.
Citā dienā - tālruņa zvans no namu apsaimniekošanas dienesta. Pēc balss spriežot jauns vīrietis pieklājīgi stādās priekšā un atvainojas, ka sakarā ar cauruļu maiņu mājā nākamajās divās dienās nebūs ūdens. Kamēr vēl neesmu aizņemta ar citiem darbiem un dzirdētais nav piemirsies, nekavējoties pieleju ūdeni divos spaiņos un trīslitru burkā virtuvē. Tad vēl piezvanu pie kaimiņu durvīm, jo zinu, ka viņiem tālruņa nav. Kaimiņiene pateicībā par rūpēm uzdāvina man baltu amarilli. Tikko esmu atgriezusies dzīvoklī, zvana telefons un pieklājīgā jaunekļa balss, kuru nesen dzirdēju klausulē, man pārjautā:
- Atvainojiet, šeit vēlreiz no namu apsaimniekošanas dienesta. Vai salējāt ūdeni spaiņos? Jauki, tagad paņemiet kuģīti un paspēlējieties...
Savs labums man no tā tika, jo kaimiņiene amarilli atpakaļ nepaņēma.
Savukārt kaimiņiene no otrā stāva, ar kuru tuvāk sapazināmies kājslauķu atpakaļ samainīšanas akcijā, atstāstīja man šādu telefona sarunu.
Kādā pēcpusdienā zvanījis tālrunis.
- Klausos.
- Hallo, vai veikals? - viņā galā jautājusi simpātiska jauna cilvēka balss.
- Nē, dzīvoklis, - kaimiņiene atbildējusi. Ne jau pirmā reize, kad nepareizi savienots.
- Bet es taču zvanu uz veikalu!
- Nu tad būsiet kļūdījies, jo esat pazvanījis uz dzīvokli.
- Vai tad jums tāds pat numurs kā veikalam? - zvanītājs nopietnā balsī brīnījies.
- Nu nē, protams, - jau drusku aizkaitināta atbildējusi kaimiņiene.
- Nu kāda velna pēc tad jūs ņemat klausuli! - vīrietis izsaucies. Klausulē dzirdamie smiekli kaut kur fonā likuši saprast, ka tas varētu būt šo pašu asprāšu darbs.
Te nu atcerējos citu telefona zvanu, pirms gadiem, kad kāda mazas meitenes asaru pilna balstiņa man klausulē sūdzējās, ka viņai no būrīša izlidojis papagailītis. Viņa esot redzējusi, kā tas ielaidies mūsu balkonā, vai es nevarētu aiziet un paskatīties. Atceros, cik uzmanīgi vēru balkona durvis, kā lēnām un rūpīgi pārmeklēju katru stūrīti, bet - neko neatradu. Lieki piebilst, ka tālruņa klausule otrā galā jau bija nolikta...
Nu, re, cik mūsu mājā raibi dzīvojas! Nekad nepaliks skumji un garlaicīgi!
Un gan jau ne tikai pie mums vien tā - smieklu, jautrības un asprātības netrūkst. Labi, ka mēs esam tādi ļautiņi, kas par to visu prot pasmieties, bet varētu būt arī citādāk - kādam tas pagalam nepatīk...
Šos konkrētos piemērus jau nu gan vairs izmēģināt nevarēsiet, jo nu jau visi būs izglītojušies, kas kurā gadījumā sakāms un darāms.
Atliek tikai cerēt, ka nevienam nekad no būrīša neizlaidīsies papagailītis un nepaslēpsies kādā balkonā, ka uz nepareiziem savienojumiem joprojām pratīsim atbildēt ar sapratni un lieku reizi nebaidīsimies spaiņos saliet ūdeni.. Jo, ja nu tiešām divas dienas paredzams mājas cauruļu remonts? Nekad jau nevari būt drošs.

Citu datumu laikraksti

  • Vēlas un uzdrošinās mainīties

    Iveta Pamils - Pamiljena no Liepnas jau sen gribēja iejusties Pelnrušķītes lomā, taču pirmajā pieteikuma anketu izlozē viņai nelaimējās. Pirmās...

  • Atjauno dolomīta arku

    Gaujienas pagasta J.Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” teritorijā pašreiz atjauno dolomīta arku, kas ved uz muzeju.Gaujienas pagasta J.Vītola...

  • Ezera krastā top jauna atpūtas vieta

    Alūksnes ezera krastā līdzās Lāsberģa pilsdrupām apmēram mēnesi atkal rit celtniecības darbi - top atpūtas vieta. Jaunajiem atpūtas vietas...

  • Ir jauns veterinārais inspektors

    Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldē kopš maija strādā jauns valsts veterinārais inspektors Pēteris Garais, kas šajā amatā ir pēc...

  • Jāizkar valsts karogs

    Pilsētas atbrīvošanas 85.gadadienas pasākumu laikā 29. un 30.maijā pie Alūksnes pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajām ēkām, kā arī pie ēkām,...

  • Ziemai malka sagādāta

    Apes evaņģēliski luteriskā baznīca iegādājusies 40 krēslus.Apes evaņģēliski luteriskā baznīca iegādājusies 40 krēslus. Draudzes diakone Maruta...