Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nekas nav sastindzis, likumus varam mainīt

To, kā veidosies vietējo pašvaldību apvienošanās modelis, noteiks valdības izstrādātais rīkojums 102 novadu veidošanas projektam un pašvaldību aptaujas rezultāti.

To, kā veidosies vietējo pašvaldību apvienošanās modelis, noteiks valdības izstrādātais rīkojums 102 novadu veidošanas projektam un pašvaldību aptaujas rezultāti.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters, kurš dažu mēnešu laikā iespējis tikties ar lielāko pašvaldību vadītāju daļu, pārliecinājies, ka pašvaldību attieksme pret novadu veidošanu ir samērā pozitīva. Tāpēc ir iespējams veidot dialogu starp valsti un pašvaldībām, kas nostājušās uz pārmaiņu sliekšņa.
Ja dārznieks, izmantojot zināšanas, spēj izplaucēt krāšņu, eksotisku ziedu vai no sīka stāda palīdz izaugt kokam, tad reģionālās attīstības ministra aktuālākais uzdevums un darbības mērķis ir novadu izveide, kas zināmā mērā līdzināsies puķei ar 102 ziedlapām. Tomēr cilvēkiem, kuriem nākotnē vajadzēs izbaudīt šīs puķes smaržu un kaprīzes, joprojām nav skaidrs, vai izveidotajos novados paredzamas garantijas finanšu nodrošinājumam noteikto funkciju veikšanai. Piemēram, ikgadējam minimālās algas palielinājumam, piecus un sešus gadus vecu bērnu apmācībai, sanitāri higiēnisko prasību izpildei un citu izmaksu nodrošināju-mam. Ivaram Gateram par to ir konkrēts viedoklis.
- Jūsuprāt, novadu izveide ir simtprocentīga garantija?
- Es nebūtu korekts, ja pārliecinoši apgalvotu, ka novadu izveide ir garantija pilnīgam finanšu nodrošinājumam dažādu pašvaldību funkciju veikšanai. Tomēr ir notikušas būtiskas izmaiņas. Jautājums par novadu veidošanu ir sakāpināts pašvaldību, ministriju, valdības un Saeimas līmenī. Tas nozīmē, ka tas ir risināms valsts mērogā, nevis tā, kā līdz šim, kad novadu varēja veidot, kā katrs prot, bet, tikko tas izveidots, par to ar steigu aizmirst.
Saprotami, ka izveidojot novadu, vienkop summējas nauda un gudrākie prāti, lai efektīvāk varētu nodrošināt pašvaldību funkcijas. Mēs līdz 1.jūlijam runāsim ar katru ministriju par to, kādu konkrētu atbalstu tās dos novadu veidošanai. Pirmā būs Finanšu ministrija. Ar tās pārstāvjiem mēs diskutēsim ne tikai par iepriekš minētajām funkcijām.
Šobrīd lielākā problēma ir pašvaldības, kam ir kredīts, un pašvaldības, kam tā nav. Otrās nevēlas apvienoties ar pirmajām. Tāpēc viens no jautājumiem Finanšu ministrijai būs, kas notiek ar pašvaldībām, kas ir ceļā uz finanšu stabilizāciju, kā aprēķina finanšu nepieciešamību. Veicot mehāniskus aprēķinus, galarezultātā līdzekļi nonāk "pelēkajā zonā", kas neko nesaņem un ir zaudētāji. Mūsu nostāja sarunās būs: lai novadiem finansējums papildinātos, nevis saruktu, un finanšu izlīdzināšanas procesā vismaz pirmajā brīdī saglabātu esošo finansējuma summu un dotāciju saņēmēji pagasti tās saņem, būdami arī kopējā novadā.
- Jūs sadarbības apvienību likteni saistāt ar gaišo nākotni?
- Sadarbība ir apsveicama, atbalstāma un veicināma, bet sadarbības apvienība nav alternatīva novadam, kas ir lielāka vietējo pašvaldību administratīva teritorija. Apvienība neizslēdz iespēju viena novada pagastam sadarboties ar otra novada vienu pagastu. Ja apvienību uzskatīsim par alternatīvu, novadu veidošanas procesu padarīsim par absolūti neloģisku.
Ja novadi patiesi izveidojas visā Latvijā, kas ir kopējais valsts mērķis, tad nevar būt tā, ka mums ir 90 procenti pašvaldības un šur tur pa vidu ir palikušas sadarbības apvienības.
- Vai iespējams ieviest diferencētu pieeju pašvaldībām atkarībā no attāluma?
- Domāju, ka šāds priekšlikums ir ņemams vērā un izskatāms, tomēr tas nav vienīgais. Ir jārunā par atbalstu pašvaldībām vispār. Piemēram, pedagogu algu koeficienta noteikšana, ņemot vērā attālumu no Rīgas, nodokļu dažādība un tamlīdzīgi.
Par šiem jautājumiem es labprāt uzklausu un saņemu konkrētus priekšlikumus, jo tad ir vieglāk diskutēt, kādai vajadzētu būt koeficientu sistēmai, to saistot ar esošo likumdošanu. Ja priekšlikums ir pamatots un loģisks, mēs likumdošanu varam mainīt, liekot cilvēkiem būt pārliecinātiem, ka mēs visi kopā veidojam valsts un pašvaldību attīstību. Nekas nav sastindzis, mēs varam mainīt likumus un Ministru kabineta noteikumus. Nav pareizi iebilst, ka, lūk, likumā ir tā noteikts, tāpēc neko nedrīkstam.
- Vai arī turpmāk saglabāsies līdzšinējā attieksme pret īpaši atbalstāmām pašvaldībām?
- Attieksme pret pašvaldībām kopumā ir radikāli mainījusies. Piemērs tam ir arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izveide un spēja jautājumus risināt valdības līmenī.
Līdzīgi mainīsies attieksme pret īpaši atbalstāmajām teritorijām. Saprotot, ka ir pagasti, kuros situācija salīdzinājumā ar citiem ir sliktāka. To pierāda statistika. Šīm pašvaldībām varētu un vajadzētu būt kaut kādam īpašam atbalstam, tomēr būtiskā izmaiņa ir tā, ka saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu tagad šo īpaši atbalstāmo teritoriju statusu noteiks plānošanas reģions.
Ņemot vērā to valsts atbalstu, kāds ir paredzēts gan no reģionālā fonda, kas jau ir, gan no Eiropas Savienības līdzekļiem, reģions būs tas, kurš varēs ietekmēt šo finanšu sadalījumu savā teritorijā, to labāk pārzinot un labāk ievirzot šo finansējumu.
- Ko jūsu vadītā ministrija šobrīd uzskata par prioritāti, runājot par plānoto atbalstu pašvaldībām?
- Tas ir komplekss jautājums par valdības atbalstu novadiem. Minēšu konkrētu piemēru. Ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumi par mērķdotāciju plānošanu teritoriju plānojumu izstrādei. Šajos noteikumos Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ierakstīja, ka prioritāte ir novadu izveide. Ja tas notiek, ministrijā iesniedz pieprasījumu, ko izskata ārpus kārtas.
Loģika rodama faktā, ka šobrīd pieci pagasti var iesniegt savus pieprasījumus teritorijas plānojumiem. Mēs katram piešķiram, piemēram, septiņus tūkstošus latu. Pagasts izstrādā teritorijas plānojumu. Pēc pusgada izveido vienu novadu. Nauda un laiks ir iztērēti, dokuments faktiski nekur nav liekams, jo novadam ir jāveido viens plānojums. Tāpēc, kā iepriekš teicu, prioritāte ir novads.
- Kādu pasākumu un konkrētas rīcības rezultātā iespējams racionāls līdzekļu izlietojums?
- Notikusi pirmā saruna par ceļu programmu. Ja izveidojas novads, tam ir centrs. Tas nozīmē, ka izveidotā novada centrā palielināsies darbības aktivitāte, tāpēc arī Satiksmes ministrijai novads kļūst par pirmo kritēriju ceļu programmas realizācijai. Tas nav iecirsts akmenī, bet ja mums, piemēram, ir simts novadi, tad absolūta prioritāte ir šo novadu centru savstarpēja sasaiste ar šosejām.
Par praktisku rīcību nav uzskatāma mazo ceļu asfaltēšana starp diviem ciemiem, kur dienā satiksmes intensitāte ir niecīga. Šī prioritārā kārtība attiecināma arī uz veselības un izglītības jomu. Bijušajam veselības aizsardzības ministram Ārim Auderam jautāju, vai viņš ir ņēmis vērā veselības sistēmas reorganizāciju un novadu veidošanu. Diemžēl viņš to nebija darījis. Arī runājot par izglītības sistēmu, ir daudz konkrētu piemēru tam, ka divos pagastos piecu kilometru attālumā viena no otras atrodas divas vidusskolas. Tajās mācās puse no vajadzīgā skolēnu skaita, ēkas ir fiziski nolietojušās, bet tās ir katras konkrētās pašvaldības rūpes. Viena par otru tās neinteresējas. Bet, saliekot naudu kopā, vienu vidusskolu piepildot ar vajadzīgo audzēkņu skaitu, izremontējot ēku, mēs iegūstam līdzekļus skolotāju atalgojumam. Pieļauju iespēju, ka skolu apvienošanas rezultātā kāds var zaudēt darbu. Bez darba var palikt arī kāds maza pagasta grāmatvedis.
Tomēr, ja mēs runājam par to, ka apvienošana ir domāta cilvēkiem, tad vienas darba vietas zaudējums, ja tā rezultātā desmit vai simts cilvēkiem kļūst labāk, nozīmē izšķiršanos par pareizu rīcību. Uzskatu, ka tā arī ir līdzekļu racionāla izmantošana.
- Pašvaldības uzskata, ka ir nepieciešams rīkot referendumu arī pašvaldību apvienošanas jautājumā. Ko par to domājat jūs?
- Pašreizējā valsts likumdošana neparedz vietējos referendumus par novadu veidošanu, jo Robežnieku pagasta iedzīvotājs, lai cik labs cilvēks viņš būtu, nevar lemt par novada izveidi Ventspils rajonā. Juridiski nav formulēts jēdziens - vietējais referendums. Bet mēs viennozīmīgi atbalstām, ka pašvaldības laikā līdz 1. jūlijam, kad jāizskata novadu veidošanas jautājums un jādod konkrēta atbilde, iesaista iedzīvotājus izteikt viedokli.
Būtiski - vai iedzīvotājiem par to ir pietiekama informācija. Jo pirmais, kas satrauc cilvēkus, ir fakts: lūk, novada vai pagasta vadītājs būs kilometriem tālu, būs apgrūtināta dažādu dokumentu saņemšana un tamlīdzīgi. Tāpēc cilvēkiem jāzina, ka izveidojot novadus, saglabāsies esošie pagasti, pagastmāja un robežas.

Citu datumu laikraksti

  • Baltkrievus Latvijas sabiedrībā jūt

    Baltkrievu diaspora 25.martā atzīmēja Baltkrievijas neatkarības proklamēšanas 85.gadadienu, lai gan etniskajā dzimtenē šī diena jau vairākus gadus...

  • Kādi logi ir lētāki

    Žurnāls "DEKO" aprīlī: rezumē 2002.gada Latvijas arhitektūras sasniegumus un kopā ar arhitektu Ingurdu Lazdiņu runā par privātmāju apbūvi...

  • Zemledus makšķernieki sacenšas uz pēdējā ledus

    Uz Alūksnes ezera sestdien bija ieradušies 65 kaislīgākie zemledus makšķernieki no vairākām Latvijas pilsētām - Cēsīm, Rēzeknes, Madonas, Valmieras,...

  • Ministrs vēlas redzēt ražojošus laukus

    Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pārliecināts, ka laukos cilvēkiem biežāk jāsanāk kopā, lai dalītos pieredzē un paustu viedokli par lauksaimniecības...

  • Kā labais kartupelis kļūst par slikto

    Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Valkas pilsētas domes priekšsēdētāju Ventu Kraukli.Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Valkas pilsētas domes...

  • Būs jauns pielikums "Citādie Lauki"

    Klajā nācis informatīvā lauku politikas biļetena "Agro Pols" 6.numurs.Klajā nācis informatīvā lauku politikas biļetena "Agro Pols" 6.numurs. Tajā...

  • Zupas dēļ galu nedarīs

    Kādā rītā radio Ufo un Fredis jokojās, kāpēc mēdz būt tā, ka cilvēki izdara pašnāvību nelaimīgas mīlestības dēļ, bet to nedara, ja zupa ir negaršīga...

  • Laimīga nejaušība ved uz Itālijas Alpiem

    Edgars Riekstiņš, kuram pēc trīs nedēļām paliks 18 gadi, ir aktīva dzīvesveida atbalstītājs, kam netīk stundas un dienas vadīt dīkdienībā.Edgars...

  • Gājputni atgriežas sargātā zemē

    Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir neiedomājama bez gājputnu atgriešanās.Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir...