Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nekas nemainīsies, tikai iespējas

Jo tuvāk referendums, jo vairāk un konkrētāki iedzīvotājiem rodas jautājumi par to, kas īsti sagaidāms ES.

Jo tuvāk referendums, jo vairāk un konkrētāki iedzīvotājiem rodas jautājumi par to, kas īsti sagaidāms ES. Daudziem šķiet, ka viņu līdz šim dzirdētie viedokļi saplūduši neskaidrā fonā, kurā dažus (nemākulīgus) triepienus iezīmējusi beidzamo nedēļu reklāma, tomēr neskaidrību kļūst aizvien vairāk. Tādās reizēs vislabāk informāciju, padomu lūgt augstākas kategorijas speciālistiem. Jautājumos par darba tirgu Latvijā un iespējamām izmaiņām tajā, par iedzīvotāju nodarbinātību laikam kompetentākā persona Latvijā ir
Labklājības ministrijas Darba departamenta direktore Ineta Tāre.
Piedāvājam viņas redzējumu, kādas iespējas varētu rasties, ja Latvija iestātos ES un iekļautos tās kopējā darba tirgū. Daudzus pamatoti interesē jautājums, kas īsti notiks pēc nākamā gada 1. maija, ja Latvija pievienosies ES? Vai kaut kas radikāli mainīsies? Nekas nemainīsies. Katrā ziņā ne strauji un ne kardināli. Jo Latvijā jau ilgus gadus likumdošana ir veidota, pieskaņojot to ES likumdošanai. Tas nozīmē, ka pie mums jau ir izveidota tāda pati normatīvā bāze kā ES dalībvalstīs, vienīgi daļa normatīvo aktu formāli sāks darboties no tā brīža, kad Latvija oficiāli kļūs par ES dalībvalsti, tas ir, no 2004. gada 1. maija.
Viens no būtiskajiem aspektiem darba tirgū ir bezdarbnieki. Taču arī šīs problēmas pie mums jau līdz šim risinātas saskaņā ar ES praksi. Tiesa, ne tik vērienīgi un efektīvi, kā varbūt gribētos, jo valstij pietrūcis naudas, jo tādas programmas kā bez darba palikušo atgriešana darba tirgū, pirmspensijas vecuma personu, invalīdu un tādu jauniešu bez izglītības un iepriekšējās darba pieredzes nodarbinātība prasa prāvu finansējumu.
Pašreizējais darba tirgus Latvijā
Latvijā, tāpat kā vairumā citu kandidātvalstu, ir daudz cilvēku, kas izglītību, profesionālās zināšanas ieguvuši pirms daudziem gadiem un nav tās atsvaidzinājuši un pilnveidojuši. Piemēram, pārtikas tehnologi: šī darba tirgus niša beidzamajā laikā kvalitatīvi ir ļoti izmainījusies. Arī tradicionālā metālapstrāde ir strauji attīstījusies, ieviešot mūsdienu tehnoloģijas, tādēļ pat reiz augsti kvalificētiem strādniekiem jāmācās gandrīz no pamatiem, lai varētu iesaistīties darba tirgū, kur, starp citu, pēc viņiem ir liels pieprasījums. Šajā nolūkā Latvijā Nodarbinātības valsts dienests iespēju (tas ir, pieejamā finansējuma) ietvaros organizē bezdarbnieku apmācību, sadarbojas ar pašvaldībām, lai bezdarbniekus iesaistītu pagaidu sabiedriskajos darbos. ES šajā sakarā piedāvā ievērojamus līdzekļus no strukturālajiem fondiem, jo ES orientēta tieši uz cilvēkiem kā vērtību un svarīgāko resursu. Īpaši apstākļos, kad jārēķinās ar strauju tehnoloģiju attīstību, ar lauksaimniecībā nodarbināto skaita samazināšanos, ar dažādu jaunu pakalpojumu rašanos. Viens no pašiem nozīmīgākajiem un apjomīgākajiem ir Eiropas sociālais fonds, kura līdzekļi jau tiek un nākotnē tiks vēl aktīvāk virzīti arī uz bezdarba problēmas risināšanu Latvijā.
Lai runātu par nākotni, jāapzinās, kāds Latvijā darba tirgus ir šobrīd. Visgrūtāk klājas lauku iedzīvotājiem. Vairums laucinieku gaida ražu, lai, to pārdodot, varētu samaksāt parādus.
Lauku teritorijās praktiski ir apstājusies profesionālā izglītība, mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas – datori, internets – vairumam lauku iedzīvotāju ir tumša bilde, ļoti aktuālas ir pirmspensijas vecuma cilvēku problēmas. Ne tikai laukos, bet visā Latvijā sasāpējis jautājums ir līdz 25 gadus vecu jauniešu bezdarbs: šīs problēmas viena puse ir piemērotas izglītības trūkums, otra – pieredzes trūkums, tādēļ, piemēram, pat diplomētus pavārus darba devēji pieņem nelabprāt, viņus interesē pieredze. Vēl viena liga Latvijas darba tirgū ir to cilvēku, kas atgriezušies no ieslodzījuma, narkomānu, alkoholiķu, nodarbinātības iespējas: šīs kategorijas pārstāvji pilnībā atkarīgi no sociālās palīdzības līdzekļiem.
Vai pie mums ieplūdīs viesstrādnieku pulki?
Varbūt ne pārāk daudz, tomēr ir cilvēki, kas spriež apmēram tā: ja Latvija iestāsies ES, uzreiz tiks atvērts tāds kā abpusējs ventilis, nu tik būs iespēja doties bagātīgā peļņā uz attīstītajām valstīm, bet uz Latviju plūdīs imigrantu bari. Patiesībā migrācija un imigrācija ir viens no izplatītākajiem mītiem, ar to baida eiroskeptiķi, sludinādami, ka nu tik Latviju appludinās aziāti un afrikāņi. Tā tas noteikti nebūs. Ne jau Latvija pirmā gatavojas iestāties ES, un citās dalībvalstīs šie procesi ir pietiekami pamatīgi pētīti un izpētīti. Starp citu, arī tagad Latvijā iebrauc un no tās izbrauc tā dēvēto «trešo valstu» pilsoņi, jo jau patlaban pie mums nav sarežģīta ieceļošanas kārtība. Vidēji katru gadu mūsu valstī iebrauc ap 2000 cilvēku un aptuveni tikpat arī izbrauc uz ārvalstīm. Turklāt kopumā nebūt nav tā, ka latvieši bariem dotos peļņas meklējumos uz ārzemēm: esam pārsvarā mājās sēdētāji. Pētījumi liecina, ka labprātāk uz ārvalstīm dodas jaunieši, lai studētu, bet pēc tam atgrieztos dzimtenē un tur atrastu savai kvalifikācijai atbilstošu darbu. Cita jauniešu kategorija dodas uz ārvalstīm, lai strādātu, divus trīs gadus pelnītu, iekrātu naudu un zināšanas, bet pēc tam atgrieztos un to liktu lietā Latvijā. Arī tad, ja Latvija iestāsies ES, visiem būs iespējams strādāt jebkurā ES valstī, kā tas praktiski bijis arī līdz šim, tikai nu jau «pavisam oficiāli» uz viņiem attieksies gan pienākumi, gan tiesības. Piemēram, ikviens Latvijas pilsonis varēs pieteikties darbā jebkurā ES valstī pēc sludinājuma (piemēram, visu ES valstu darba dienestu interneta mājas lapas ir apvienotas vienā – «Eures». Tajā ikviens interesents, pat neizejot no mājām, var ievietot savu darbaspēka piedāvājumu, CV, noskaidrot vakances, pat noīrēt dzīvokli, noskaidrot, cik kas maksā un tamlīdzīgi), saņemt visas sociālās garantijas, vērsties pēc palīdzības strīdu gadījumā un tamlīdzīgi. Neviens nevarēs ierobežot neviena tiesības tikai tāpēc vien, ka viņš ir citas ES valsts pilsonis. Tieši otrādi: ja sāksiet strādāt kādā ES valstī, ikviens automātiski nonāks tās valsts darba dienesta aizstāvībā, tas ir, ikvienam ir tiesības uz vietējo dienestu palīdzību.
Protams, varētu šķist vietā jautāt, kādēļ tad tagad reižu reizēm jādzird par gadījumiem, kad Latvijas iedzīvotājus, kas aizbraukuši peļņā uz pašreizējām ES valstīm, apšmauc darba devēji – pat tādos gadījumos, ja cilvēks strādā ar oficiālu darba atļauju. Atbilde meklējama folklorā: kur ir aitas, vienmēr atradīsies arī cirpēji. Tas ir, ļaudis paši nemeklē palīdzību, un viens no tā ieganstiem ir nezināšana. Un ir arī jānošķir pašreizējā prakse, kad cilvēki strādā ārvalstīs legāli, neslapstoties no policijas un citu dienestu reidiem, un gadījumi, kad cilvēki apņemas strādāt, nenoformējot dokumentus, bet tad gadās kāda nelaime, un viņi paliek bez jebkādām garantijām. Protams, arī patlaban ES valstīs ir tā: ja kāds nodarbina cilvēku, nenoslēdzot darba līgumu, darba devējs jau ir noziedzies pret likumu (līdzīgi tam, kā ir Latvijā ar algas maksāšanu «aploksnēs»). Diemžēl negodīgi ļaudis sastopami visur, tomēr pārsvarā gadījumu no tā visvairāk cieš darba ņēmēji.
Cīņa ar nelegālo nodarbinātību ir visas pasaules problēma. Tomēr ES radītā sistēma, kā pieķert nodokļu nemaksātājus, ir daudz labāka un stingrāka nekā pie mums.
Vai varēsim nopelnīt vairāk?
Saprotams, attīstītajās ES dalībvalstīs darba samaksa ir augstāka nekā pie mums. Tas nenozīmē, ka uzreiz pēc tam, pēc nākamā gada 1. maija, kad Latvija, iespējams, iestāsies ES, arī mūsu valstī darba samaksa strauji palielināsies: ES nekādā veidā neietekmēs atalgojumu. Taču pakāpeniski tas celsies arī Latvijā, jo palielināsies konkurence. Daļa kvalificēta vietējā darbaspēka vēlēsies doties strādāt uz ārzemēm, tādēļ palikušajiem būs iespēja pieprasīt lielāku atalgojumu. Otrkārt, Latvijā ieplūdīs ES strukturālo fondu līdzekļi, līdz ar to veidosies jauni uzņēmumi, valstī palielināsies ekonomiskā aktivitāte un būs vajadzīgs vairāk kadru. Taču tas ir kā noslēgts aplis: lai varētu attīstīties ražošana un pakalpojumi, ir jābūt pietiekamai iedzīvotāju pirktspējai, tādēļ Latvijā darba ņēmēji varēs justies brīvāk, nosakot sava darba vērtību.
Protams, visam sacītajam var būt jēga tikai tajā gadījumā, ja darba tirgus tiek bāzēts uz stingriem noteikumiem, konkrēti, ja viss notiek legāli, maksājot nodokļus. Taču cilvēku dabā ir pēc iespējas izvairīties no to maksāšanas. Tādēļ nereti tiek pieļauts kompromiss starp likumu ievērošanu, sirdsapziņu un algu. Piemēram, darba devējam var būt izdevīgi iemanīties maksāt algu vai tās daļu «aploksnēs», arī darba ņēmējam šķiet pieņemamāk saņemt «vairāk un uzreiz», aizmirstot, ka līdz ar to viņš, darba ņēmējs, zaudē nesalīdzināmi vairāk (piemēram, sociālās garantijas, pensijas fonda uzkrājumu). Taču nereti ir arī tādi gadījumi, kad darba ņēmējs tiek nostādīts izvēles priekšā: vai nu viņam paklausīgi jāpakļaujas darba devēja nosacījumiem, vai arī – ardievu, meklē citu vietu! Tādēļ darba ņēmēji nereti ir tādi kā darba devēju ķīlnieki: viņi gribētu saņemt sociālās garantijas, taču baidās tās pieprasīt, jo riskē palikt vispār bez darba.
Lielais līdzsvara spēks – arodbiedrības
Diemžēl šādos gadījumos valsts nespēj iejaukties, vienīgā iespēja no šķietami apburtā loka izrauties ir arodbiedrības. Latvijai iestājoties ES, tās noteikti kļūs nozīmīgākas. Jo ES lielākā daļa lēmumu tiek pieņemta, balstoties uz darba ņēmēju un uzņēmēju pārstāvju vienošanās pamata. Arī starpvalstu likumi tiek saskaņoti ar nacionālajām arodbiedrībām. ES arodbiedrības ir ļoti aktīvas, īpaši attiecībā uz jauniem projektiem. Un arī Latvijas likumos ir iestrādāta vieta sarunām ar arodbiedrībām. Pagaidām pie mums dzirdami pārmetumi, ka valsts pārāk iejaucoties uzņēmējdarbībā. Taču saskaņā ar iestrādātajām likumu normām jārod iespēja uzņēmējiem vairāk runāt, sadarboties ar arodbiedrībām par minimālajām algām, darba laiku. Valsts var noteikt tikai kaut kādu konkrētu minimumu, bet par pārējo uzņēmējiem jāvienojas ar darba ņēmēju arodorganizācijām pārrunu ceļā. Diemžēl Latvijā tā nenotiek tādēļ, ka arodbiedrības ir ļoti kuslas, sabiedrībā tās nav populāras, zaudējušas autoritāti. Pašlaik tikai aptuveni 30 procenti strādājošo ir arodbiedrību biedri. Toties ar uzņēmējiem ir citādi: viņi vēlas apvienoties, veido nozaru asociācijas, valstī darbojas divas ietekmīgas uzņēmēju apvienības – Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Darba devēju konfederācija. Un tikai to līmenī cik necik sadarbojas arodbiedrības. Tām vēl ir jāaug, jāattīstās, sevi jāapliecina. Līdz šim tikai dažos gadījumos (piemēram, izglītības un veselības aizsardzības darbinieku) arodbiedrības ir izrādījušas iniciatīvu, turklāt diemžēl pārspīlēti. Bet daudzu nozaru darbinieki vispār nav apvienojušies arodbiedrībās.
Tajā pašā laikā ES ir valstis, kur noteikti visiem jābūt arodbiedrību biedriem. Piemēram, Francijā tajās ir 80 līdz 90 procenti nodarbināto, un mēs katrs vismaz kādreiz esam dzirdējuši par to, ko šīs arodbiedrības ir spējušas panākt.
Darba tirgus Latvijā – Eiropas Savienībai gatavs?
Labklājības ministrijā darba likumdošanas izstrādei, darba tirgus veicināšanai bijis jāiztiek ar piešķirtajiem budžeta līdzekļiem, vienlaikus tie meklēti un rasti ES strukturālajos fondos un Eiropas sociālajā fondā. Ir akceptēts un piešķirts ES finansējums vairākiem Latvijas iesniegtajiem projektiem. Par šiem līdzekļiem sagatavoti un izdoti bukleti gan darba devējiem, gan ņēmējiem, uzņemta arī videofilma. Iekārtota un tiek uzturēta interneta mājas lapa, kur pieejama informācija par darba aizsardzības jautājumiem, tiek organizēti reģionālie semināri. Taču valsts struktūru ierēdņi var tikai izplatīt informāciju par likumiem, kā tos piemērot un izmantot darba ņēmēju vai uzņēmēju interesēs, taču neviena valsts institūcija nespēj neko uzlabot, ja cilvēki paši ir pasīvi. Tādēļ Inetu Tāri un viņas kolēģus satrauc ļaužu vienaldzīgā attieksme: nepietiek, ja valsts garantē tiesības, lai tās reāli darbotos, ikvienam tās ir ne vien jāzina, bet arī jāprot aizstāvēt, turklāt neatkarīgi no tā, vai Latvija iestāsies vai arī neiestāsies ES. Un tādēļ ikvienam ir jāmācās.
Faktiski šā mērķa sasniegšanai koncentrēta Labklājības ministrijas Darba departamenta darbība. Īpaši jau, lai veicinātu izglītības iespējas Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) sistēmā. Šajā nolūkā, to strukturāli nemainot, NVD no šā gada 1. oktobra tiks pārveidots par Nodarbinātības valsts aģentūru, kurai ar nākamā gada 1. janvāri tiks pievienots Profesionālās karjeras izvēles centrs.
Vai pāris nedēļu pirms referenduma, kad mums jāizšķiras, pievienoties vai nepievienoties Eiropas Savienībai, ierēdņi var apgalvot, ka visas ar nodarbinātību saistītās problēmas valstī ir apzinātas un ir skaidri arī to risināšanas paņēmieni? Ineta Tāre saka: «Simtprocentīgi par visu pārliecināts nevar būt neviens. Taču Latvijas darba likumdošanu, mūsu tiesu praksi, ierēdņu spējas, arodbiedrību darbību un citus aspektus vairākus gadus pamatīgi kā ar lupu pētīja ES eksperti. Šo gadu laikā Latvija visu likumdošanu arī atbilstoši sakārtojusi. Bet vēl priekšā ir grūtības.»
To vidū Ineta Tāre, piemēram, min to, ka pašlaik valstī 15 procenti iedzīvotāju nodarbināti lauksaimniecībā, bet ES – vidēji tikai pieci seši procenti. Kā to panākt arī pie mums, nepārkarsējot ekonomiku? Kā uzskaitīt katru eiro, lai tas nenonāktu negodīgās rokās? Tie ir daži jautājumi, uz kuriem darba gaitā jārod atbildes. Ineta Tāre pievienojas uzskatam, ka ES sastāvā Latvijā noteikti būs stingrāka uzskaites procedūra. Taču, lai gan sakarā ar to zināmā mērā palielināsies arī birokrātija, jo būs nepieciešams vairāk dokumentu, tas nebūt nenozīmējot, ka vienkāršiem cilvēkiem būs jāizstaigā vairāk gaiteņu. Šajā nolūkā tiks izveidotas tā dēvētās «vienas pieturas aģentūras», kur uz vietas vienā apmeklējuma reizē varēs saņemt visu nepieciešamo informāciju un pakalpojumus. Pašreizējais Nodarbinātības valsts dienests ir viena no institūcijām, kas saņem finansējumu no Eiropas sociālā fonda. Pateicoties tam, interesenti varēs iegriezties šādā vietējā aģentūrā gan ar dažādiem jautājumiem, saistītiem ar darba meklēšanu, izglītību, gan saņemt ieteikumus un praktisku palīdzību dažādu projektu pieteikumu rakstīšanā.
Ar to visu Labklājības ministrijas ierēdņiem jāpaspēj tikt galā līdz nākamā gada 1. maijam. Sagatavošanās prasa kaudzi dokumentu, tiek rīkoti semināri potenciālajiem projektu pieteicējiem. Visgrūtāk būs rast līdzfinansējumu valsts institūciju sagatavoto ES strukturālo fondu programmu projektiem. Privātajām struktūrām ar līdzfinansējumu palīdzēs bankas: tās jau ir pilnībā gatavas sniegt šādu atbalstu.

Citu datumu laikraksti

  • Gredzens

    Niks Zvirbulis lēnām tuvojās mājai, pētīdams apkārtni, vai kaut kur neieraudzīs pašu Ludvigu.7. Niks Zvirbulis lēnām tuvojās mājai, pētīdams...

  • Piedāvā dažādus kultūras un atceres pasākumus

    Bānītim - 100. 2003.gada 6.septembra svētku programma: "Tingeltangelis ap bānīti 100 gadu garumā" Gulbenes stacijā.Bānītim - 100 Bānītim - 100....

  • Brauciens ar plostu ir neaizmirstams

    Lai uzlabotu veselību, šovasar 45 astmas slimnieki no Latvijas devās 12 dienu braucienā uz Tatru kalniem Slovākijā.Lai uzlabotu veselību, šovasar 45...

  • Gredzens

    - Nomierinieties, lūdzu, citādi es jūs ļoti slikti dzirdu. - Jā, jā... Tas gredzens ir mūsu dzimtas relikvija. Māte to uzdāvināja tēvam dzimšanas...

  • Eiro Latvijā ieviesīs 2008.gadā

    Eiropas Savienības vienotā valūta - eiro - ir ieviesta lielākajā daļā ES dalībvalstu, kuras īsuma labad saucam par eiro zonu, juridiski precīzi - par...

  • Noskaidroti zīmējumu konkursa “Uzzīmē bānīti” rezultāti

    Sagaidot Gulbenes - Alūksnes šaursliežu dzelzceļa 100 gadu jubileju, organizēja bērnu zīmējumu konkursu "Uzzīmē bānīti".Sagaidot Gulbenes - Alūksnes...

  • Gredzens

    - Viesības nebija pārāk lielas: Kazimira meita ar vīru un bērniem, viņa sievas Baibas māsas ģimene, un tuvākie kaimiņi - mēs ar Žani un Ludvigs.5. -...

  • Latvijai jāgatavojas “paņemt” ES naudu

    Eiropas Savienības struktūrfondi un to piedāvātās finansiālās iespējas Latvijai ir viens no biežāk pieminētajiem ieguvumiem no Latvijas iestāšanās...

  • Strādās, līdz kāds alūksnietis kļūs par olimpieti

    Augustā Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas vieglatlētikas treneris Ilgvars Vaskis svinēja 60 gadu dzimšanas dienu un 35. jubileju kā sporta...