Nemāk žēloties par savām problēmām

Ir cilvēki, kas viņu apbrīno, un ne jau velti. Viņā ir harmonija starp miesu un garu, ciešanām un laimi.

Ir cilvēki, kas viņu apbrīno, un ne jau velti. Viņā ir harmonija starp miesu un garu, ciešanām un laimi. Viņa ir cilvēks, kas grūtības pārvar ar pozitīvu attieksmi, lai arī cik grūti tas reizēm nāktos un cik dārgi maksātu. Tāds priekšstats radās par apenieti Mārīti Apsīti - optimistisku sievieti un astoņu bērnu māmiņu.
Katru rītu viņa mostas ar domām par saviem mīļajiem bērniem, kas ir viņas "prieks un acuraugs". Viņi prot to novērtēt un apzinās, ka mamma ir vismīļākais cilvēks pasaulē. Lai arī liktenis optimistisko sievieti nav tikai glāstījis, bet arī skaudri ievainojis, pirms neilga laika pēkšņi atņemot vīru, viņa ir spējusi rast sevī spēku dzīvot tālāk.
Rūgtumu atstāj sevī
M.Apsīte ir apeniete. Bērnību pavadījusi Apes "Rumpānos" - Vaidavas upes krastā, bet tagad dzīvo Apes centrā. Savulaik strādājusi kolhoza "Padomju dzimtene" teļu fermā, arī par zootehniķi.
M.Apsīte atzīst, ka dzīve viņu nav lutinājusi, tomēr viņa uzskata, ka katram cilvēkam dzīvē ir jāpārvar dažādas grūtības. "Ir jāpacieš, ja dzīve sejā cērt pliķi. Pagriežos un eju tālāk, bet otru vaigu gan negriežu. Es nezinu, vai ticu liktenim. Laikam jau man tas bija nolemts tieši šāds. Zināt iepriekš, kas man nākotnē paredzēts, es noteikti negribētu. Mana vīra māsa gāja bojā autoavārijā, vīram arī prognozēja tādu nāvi. Tomēr autoavārijā viņš bojā negāja, bet nomira veselības problēmu dēļ. Nezinu, ko man liktenis vēl paredzējis - kā būs, tā būs. Es katru rītu mostos, ticot, ka pienāks arī vieglākas dienas," saka M.Apsīte.
Pašlaik viņa Apē veic sētnieces pienākumus un atzīst, ka ar darbu ir apmierināta.
"Ko citu mūsdienu lielā bezdarba apstākļos var vēlēties? Protams, sievietei tas nav viegls darbs, īpaši ziemā, kad jātīra sniegs, bet šogad ziema mums, sētniekiem, pagaidām bijusi žēlīga. Katram darbam ir sava garoziņa. Sāp sirds, ka jaunatne ir nevīžīga un bieži piegružo apkārtni, ko man ir jātīra. Aizrādīt arī nav vērts - nākamajā dienā būs piemētāts vēl vairāk, turklāt dzirdēsi piezīmi: "Bet tev par to maksā..!" Rūgtumu mēdzu atstāt sevī. Es neizprotu, ka jaunietis, kam ir 19 gadu, nevar atrast darbu. Manuprāt, darbu var atrast visi, kas vēlas. Reizēm ir jāsāk strādāt par nelielu algu, tomēr ar laiku cilvēks var sevi pierādīt un saņemt lielāku algu vai arī atrast labāk atalgotu darbu," ir pārliecināta apeniete.
Ir superīgu bērnu mamma
M.Apsīte ir ļoti gādīga mamma bērniem - trīs meitām un pieciem dēliem. Viņa apmeklē visas vecāku sapulces, ko skolā organizē, nepieciešamības gadījumā ir pat ļoti kareivīga mamma, kas cīnās par bērnu interesēm.
"Lielākie bērni jau uzsākuši patstāvīgu dzīvi, bet seši dzīvo pie manis. Mēs cits citu atbalstām un nepieciešamības gadījumā palīdzam, tādēļ problēmas, audzinot bērnus, neizjūtu. Viņi katrs zina savus pienākumus - kuram malka jāienes, kuram ūdens, kuram jāgatavo ēst. Mans uzdevums ir izdomāt, ko gatavot ēst, bet gatavo meita. Vēl man jāmazgā trauki, jo šis darbs citiem īpaši nepatīk. Bērni ir ļoti patstāvīgi, paklausīgi un kārtīgi - vienkārši "superīgi bērni"! Es neizprotu cilvēkus, kas uzskata, ka bērni nav vajadzīgi, jo ir tikai traucēklis. Es savu dzīvi nespētu iedomāties bez bērniem, īpaši tagad, kad esmu palikusi viena. Es katru dienu gaidu, kad bērni pārnāks no skolas un stāstīs savus piedzīvojumus. Man neapnīk tos klausīties. Vecākiem ir jābūt pacietīgiem, ir jāizprot bērni, bet tajā pašā laikā ir jābūt arī stingriem. Nedrīkst pieļaut, ka māte bērnam ir tāds pats cilvēks kā pārējie - viņai ir jābūt kaut kam vairāk. Priecājos, ka es saviem bērniem esmu īpaša," saka M.Apsīte.
Bērni novērtē mammas rūpes un iespēju robežās palutina viņu. "Par transportu man nav jādomā, jo nepieciešamības gadījumā visur tieku aizvesta. Arī jaunākie bērni prot sarūpēt mammai prieku. Tomēr būt daudzbērnu mammai mūsdienās nav viegli, jo valsts atbalsts ir minimāls. Pozitīvi, ka vismaz tagad palielināja bērnu kopšanas pabalstus, toties degvielas un pārtikas produktu cenas palielinās. Galvenais, lai ir algots darbs," atzīst M.Apsīte. Tieši bērni viņai dzīvē sagādā vislielāko prieku, M.Apsītes sapnis ir, lai viņi būtu laimīgi.
Asaras bērniem nerāda
M.Apsīte ir optimiste. Arī intervijas laikā viņa visu laiku smaidīja. Lai arī ir grūti brīži, asaras viņa bērniem nekad nerāda.
"Ja man nebūtu bērnu, es droši vien pēc vīra nāves būtu sadugusi kā nelaimes čupiņa. Reizēm prātā iezogas doma: kam es strādāju un to visu daru? Tomēr man ir, kā dēļ censties. Tie ir mani bērni, īpaši jaunākie. Esmu cilvēks, kas sāpes varētu paturēt sevī ilgi un nelūgt nevienam palīdzību, jo tā ir vieglāk dzīvot. Uzskatu, ka ar savām problēmām ir jātiek galā pašai. Nespēju iedomāties, ka es skaļi kādam žēlotos. Reiz man kāda sieviete jautāja, kāpēc es negaužos? Atteicu, ka nemāku. Varbūt starp klausītājiem atrastos kāds, kas mani saprot, bet lielākā daļa pēc tam tikai izsmietu un aprunātu. Man ļoti nepatīk cilvēki, kas aprunā citus," uzsver M.Apsīte.
Mārīte vēlas, lai viņas bērniem būtu tas pats, kas citiem, tādēļ iespēju robežās cenšas to nodrošināt. "Līdz jūnijam bankā jāatmaksā kredīts, ko ņēmu mājas labiekārtošanai. Tad būšu ļoti priecīga, tas būs liels atvieglojums. Arī sadzīves priekšmetus pērkam uz nomaksu. Bērni skolā daudz lielās, kas kuram ir mājās. Jā, mums mājās pašlaik nav datora, to vēl nevaru atļauties, bet gan jau ar laiku. Nav godīgi tas, ka bērnam, kuram mājās ir dators, informātikā ir labākas atzīmes nekā tam, kuram nav datora. Bērniem nevajadzētu šā iemesla dēļ just diskomfortu," klāsta M.Apsīte.
Dejo līnijdejas
Vairākus mēnešus M.Apsīte apmeklē līnijdeju mēģinājumus Apē. "Man tā ir patīkama atpūta vienu reizi nedēļā, esot starp domubiedriem. Labprāt ar laiku iesaistītos vēl kādā kolektīvā. Man patīk vērot teātra izrādes, bet pati gan es negribētu spēlēt uz skatuves. Mums ir jauks darba kolektīvs Apes komunālajā nodaļā, īpaši Edīte Meistere un Anita Harju. Viņas vienmēr ir atsaucīgas, sirsnīgas, viņām varu uzticēt savas bēdas. Lai vairāk tādu cilvēku būtu Apē!" saka M.Apsīte.
Jau kopš bērnības viņai ļoti patīk zirgi. Ja televīzijā rāda kādu raidījumu par šiem dzīvniekiem, M.Apsīte var pamest visus darbus un to skatīties.
"Nesen dēls mani bija aizvedis uz kādu atpūtas vietu pie Siguldas, kur var jāt ar zirgiem. Tur man ļoti patika. Esmu nolēmusi šovasar vēlreiz turp doties. Bērni man ir uzdāvinājuši zirga figūru - svečturi. Viņi zina, kas man patīk," norāda M.Apsīte.

Citu datumu laikraksti

  • Par studentu zinātnisko darbu konkursu

    Latvijas Banka izsludina ikgadējo Latvijas augstskolu studentu zinātnisko darbu konkursu.Latvijas Banka izsludina ikgadējo Latvijas augstskolu...

  • Specializēs zemessardzes bataljonu

    Uz Zemessardzes 31. bataljona bāzes veidos Zemessardzes 31. bataljonu aizsardzībai pret masu iznīcināšanas ieročiem.Uz Zemessardzes 31. (Balvu)...

  • Lems par divu miljonu latu kompensāciju

    Šodien, 25.janvārī, valdība lems par divu miljonu latu piešķiršanu pašvaldībām, lai kompensētu vētras radīto postījumu novēršanā iztērētos...