Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nemeklē lielu laimi, bet atrod jaunas pārmaiņas

Baltijas Tranzītu bankas Alūksnes filiāles direktore Ilze Merga ir kurzemniece, nāk no Kuldīgas. Pirmajā tikšanās reizē ar viņu nekas neliecina par tā dēvēto kurzemnieces lepnumu, kā to nereti daudzina par šā Latvijas novada cilvēkiem.

Baltijas Tranzītu bankas Alūksnes filiāles direktore Ilze Merga ir kurzemniece, nāk no Kuldīgas. Pirmajā tikšanās reizē ar viņu nekas neliecina par tā dēvēto kurzemnieces lepnumu, kā to nereti daudzina par šā Latvijas novada cilvēkiem. Toties izceļas sievišķība, kas mijas ar gudrību un eleganci. Un arī neparasts akcents, kas drīzāk mudina domāt par ārzemniecisku izcelsmi. Viņa esot dzirdējusi par sevi sakām, ka esot grūti pieejama, taču pati atzīst, ka ir komunikabla.
Ilze labi jūtas rudenī, kad ir skaistas un krāšņas lapas un laukā spīd saule. Alūksnē viņa esot iedzīvojusies, iepazīstot arī rajonu. Īpaši sajūsmina skaistā daba, tāpēc viņa mēdzot braukt pa Pleskavas šoseju un vērot pārvērtības apkārt. Rudenī parasti viņa sev sakot, ka atkal ir jāemigrē (kaut kur jāaizbrauc - red.) vai kaut kas jāmaina. Par dzīvi Ilze saka, ka tā viņai veidojas no “īstā laikā, īstā vietā un pavisam nejauši”. Par savu raksturīgāko īpašību uzskata profesionāli attīstītu fantāziju, kas reizumis traucējot dzīvot. “Parasti Ziemassvētkos sev novēlu iemācīties pieņemt lietas, kuras nevar mainīt, tādas, kādas tās ir, un saglabāt pacietību,” laikrakstam stāsta Ilze Merga.
Ievieš pārmaiņas
Ilzei ir laba izglītība - studijas Hamburgā bijušas saistītas ar ekonomiku un tūrismu, līdz ar to iznācis daudz ceļot. Šobrīd zināšanas neklātienē papildina starptautiskajās attiecībās - skolojas Hamburgas universitātē. Mīļākā valsts - Dienvidāfrika. Tagad, esot Latvijā, viņu vilina Krievija. Nesen apskatījusi Maskavu, kurā jaušama nostalģija pēc padomju laikiem, kad populārs bijis sauklis “Proļetarij vseh stran, sojediņaiķes!”. Ilze atklāj, ka tagad labprāt aizbrauktu uz Pēterburgu.
Septiņus gadus nodzīvojusi Vācijā, tad Rīgā, līdz pārcēlusies uz mazpilsētu. Ilze piederot pie cilvēkiem, kam patīk pārmaiņas un izmēģināt kaut ko jaunu. Jau gadu ir Baltijas Tranzītu bankas Alūksnes filiāles direktore. “Pārmaiņas dzīvē pati labprāt ieviešu, lai nepaliktu uz vietas un neieslīgtu vienmuļā ikdienas ritmā, lai katra diena būtu kaut nedaudz citādāka,” atzīst Ilze.
Sieviete saprot sievieti
Darbu banku sistēmā viņa uzskata par interesantu, jo iznākot tikties ar dažādiem cilvēkiem, kuriem vēlmes esot atšķirīgas. “Gan iepriekšējā darbavietā SIA “Gaujienas industrija”, gan tagad man ir paveicies ar darbiniekiem, tāpēc būt vadītājai nav grūti. Iepriekš manā pārziņā bija 35 cilvēki, tagad bankas filiālē strādā četri darbinieki,” stāsta viņa. Ilze uzskata, ka vieglāk tomēr esot vadīt sieviešu kolektīvu, jo sieviete sievieti vienmēr labāk sapratīs. Vienkāršāk esot arī acīs pateikt to, ko domā, zinot, ka sieviete to respektēs.
“Ja ir nepieciešams, jāprot pateikt arī ko skarbāku, tad pēc tam var ātrāk sākt kopīgi smaidīt,” atzīst Ilze.
Neraksta uz papīra
Toties bankas klientu lielākā daļa esot vīrieši. “Es neteiktu, ka sievietēm trūkst krāsainības, taču vīriešiem ir citādāka domāšana, spēja loģiski pieņemt lēmumus. Sievietes varbūt ir smalkākas. Interesanti, ka vīrieši nepieciešamo informāciju bankā nekad nepieraksta atšķirībā no sievietēm,” atklāj Ilze. Viņa noliedz, ka baņķieriem būtu citādāka attieksme pret naudu. Viņa nepiekrīt arī no seniem laikiem raksturīgajam teicienam, ka vīrietis ģimenē ir naudas maka turētājs un viņam ir jāpelna vairāk nekā sievietei. Atkarībā no iespējām “kaut kam vajadzētu būt kopīgam, kaut kam arī atšķirīgam”, kā sievietei ir izdevīgāk. “Iespējams, arī vienai daļai cilvēku banka vairāk saistās ar naudu, taču tā nozīmē partnerattiecības un biznesu,” uzskata Ilze.
Negaida, lai žēlo
Ilze reizumis vēloties būt vāja, lai viņu pažēlojot un palutinot. Tas esot skaisti. Tomēr viņa negaida, ka tiks žēlota. “Tas ir garlaicīgi - gaidīt,” spriež viņa. Kopš jaunības gadiem, kad studējusi ārzemēs, esot pieradusi būt patstāvīga un stipra. Ilzei šķiet, ka šodien dzīve spiež sievietēm un vīriešiem savstarpēji kooperēties. “Ja sieviete izlaiž vīrieti, tad viņa ir par daudz laika veltījusi vīrietim un maz domā par sevi. Tas varbūt skan egoistiski, taču, ja sievietei neklājas labi, tas nozīmē, ka slikti klājas arī viņas ģimenei. Tāpēc vispirms viņai vajadzētu domāt pa sevi un sakārtot iekšējo pasauli, kas ir svarīgi arī otrai pusei,” atklāj Ilze.
Viņa vērtē, ka vīrieši šodien kļuvuši nedrošāki, daļu mācot mazvērtības kompleksi. “Pozitīvi, ja vīrietis prot izrādīt jūtas un nekautrējas atzīt, ka sieva pelna, bet pats ravē dārzu. Diemžēl sabiedrība to nesaprot, un tas ir slikti, jo runa ir par individualitāti un personību,” secina Ilze. Tādi vīrieši, kas to prot, mūsdienās vēl esot satopami.
Intuīcija palīdz
Ilzi nesatrauc, ko apkārtējie par viņu domājot. Par sevi esot nācies dzirdēt daudzas interesantas lietas, pat sērijveidā, īpaši, dzīvojot mazpilsētā. Toties viņu kaitinot citas mūsdienu sabiedrībai raksturīgas īpašības. “Esmu lasījusi par sešiem grēkiem, kas arī man nav pieņemami. Piemēram, bagātība bez darba un bauda bez sirdsapziņas. Īpaši nevaru pieņemt tirgošanos bez morāles vai arī politiku bez principiem,” atklāj Ilze. Baudu viņai sagādājot sapņošana un brīži, ja kaut kas no sapņiem piepildās. “Jauki, ja kāda nereāla, netverama doma pēc kāda laika piepildās,” atzīst viņa.
Ir bēdīgākais stāsts
Ilze uzskata, ka viņai esot laba intuīcija un viņa nemēdzot atlikt darbus uz nākamo dienu. Intuīcija palīdzot veidot attiecības ar citiem, lai gan viņa cilvēkiem lēni tuvojoties vai otrādi - viņiem neatļauj tik ātri pietuvoties.
“Iespējams, ka tā izpaužas kurzemnieciskums. Nav daudz tādu cilvēku, kuriem pilnībā varētu uzticēties. Man ir laba draudzene Tavnia Kanādā, pie kuras mani noveda nelaimes gadījums. Mana vislabākā draudzene Zandiņa, ar kuru bijām pazīstamas 13 gadus, pirms diviem gadiem aizgāja bojā, vietā atstājot Tavniu. Tas laikam ir bēdīgākais stāsts manā dzīvē. Es parasti mēdzu analizēt notiekošo, bet šajā gadījumā vēl neesmu radusi mieru ,” secina Ilze.
Noskatās 48 reizes
Vakaros Ilze bankas durvis aizverot diezgan vēlu, patīkot pēc darba aiziet Alūksnē uz kinoteātri, labprāt apmeklētu kultūras pasākumus. Brīvdienās patīk darboties virtuvē.
“Dzīvojot Rīgā, man patika staigāt pa ielām, pa Vecrīgu un vērot ļaužu pūli. Šeit man pietrūkst plašuma un dinamikas, lai sevi daudzpusīgi attīstītu, taču te patīk miers un klusums,” saka viņa.
Mazai laimes sajūtai viņai nevajagot daudz, pietiekot, ja varot noskatīties labu filmu. Mīļākā viņai esot “Džezā tikai meitenes”, ko viņa redzējusi 48 reizes. “Kas man vajadzīgs lielai laimei? Laimīgs, manuprāt, cilvēks var justies tad, ja sevi ir sakārtojis dažādās jomās, taču tas nav viegli. Vissvarīgākais ir sakārtot iekšējo pasauli, ņemt vērā dažādas dabas likumsakarības, tad ir vieglāk dzīvot. Nevēlos pesimistiski teikt, ka lielas laimes nav. Katra izpratnē tā droši vien ir citādāka,” apstiprina Ilze Merga.

Citu datumu laikraksti

  • Rajonā joprojām trūkst zobārstu

    Alūksnes rajonā joprojām aktuāla problēma ir zobārstu trūkums.Alūksnes rajonā joprojām aktuāla problēma ir zobārstu trūkums. Ar “Alūksnes Ziņu”...

  • Finišē kalnu velosipēdisti

    Pie Alūksnes ezera, Tempļakalna pakājē sestdien, 18.oktobrī, uz atklātā Alūksnes rajona čempionāta noslēguma sacensībām pulcējās 66 kalnu...

  • Vai tas ko mainīs?

    Aizliegts auglis vienmēr ir saldāks. Diemžēl tas ir neapgāžams fakts. Jo vairāk tev atkārtos, ka nedrīkst TO un TO, notiek gluži pretēji - roka...