Nemitīgais laika ritums

Rit laiks... Aizrit sekundes, minūtes, stundas, dienas, mēneši un gadi... Bieži dzirdu cilvēkus sakām - “Laiks rit vēja spārniem”.

Rit laiks... Aizrit sekundes, minūtes, stundas, dienas, mēneši un gadi... Bieži dzirdu cilvēkus sakām - "Laiks rit vēja spārniem". Cilvēki sūkstās, ka nekas nav pagūts - diena galā, mēnesis pagājis, gads aizritējis, bet nekas nav paspēts. Jā, laiks skrien ļoti ātri. Atliek piekrītoši pamāt ar galvu un skriet tam līdzi - pakļauties nemitīgajam laika ritumam un atrast tajā savu vietu.
Ir parādības, kuras notiek neatkarīgi no mums - cilvēks nevar ietekmēt laika plūdumu. Pasaulē tā ierīkots, ka eksistē laiks, kas rit uz priekšu noteiktā ātrumā, turklāt neatkarīgi no mums. Laiks būs arī tad, kad mūsu vairs nebūs. Ieklausos pulksteņa tikšķos un saprotu, ka tie nemaz neskaita laiku, bet atgādina mums, kad un cikos kaut kas ir jādara.
Reizēm uzdodu sev jautājumu - cik būtisks man šķiet laiks. Cik tas bija svarīgs, kad biju maza, un cik svarīgs man tas būs pēc pārdesmit gadiem? Atsaucu atmiņā bērnu dienas, kad bezrūpībā kopā ar draugiem un draudzenēm spēlējāmies smilšu kastē un nemaz nedomājām, cik ātri paiet laiks. Gluži otrādi - mums šķita, kas tas velkas gaužām lēni. Tik ļoti gribējās ātrāk sākt iet skolā, izaugt lieliem, izveidot ģimeni, dzīvot savu dzīvi. Pagāja gadi, pabeidzām skolu un spērām pirmos soļus pretī lielajai dzīvei. Šobrīd, atskatoties pagātnē, saprotu, ka laiks tomēr ir paskrējis nemanāmi ātri, tieši šobrīd es vēlos, lai tas kaut uz mirkli būtu aizkavējies, lai es vēl varētu baudīt jauko bērnību vai skolas laiku. Taču tagad, ikdienas steigā, apjaušu, ka laiks skrien vēl ātrāk. Diendienā visi izjūtam laika trūkumu. Ir tik daudz darbu, gribas paveikt pēc iespējas vairāk, lai gan saprotam, ka diennaktī ir tikai 24 stundas un ne mirkļa vairāk. Katra sekunde, katra minūte mums šķiet dārga. Rainis ir teicis - "Nomet velti zemē sauju kapeiku, tu dabūsi citu; bet nomet velti jel minūti, tu nedabūsi atpakaļ nevienas, nekad." Laiku nevar pagriezt atpakaļ, tas aiziet uz neatgriešanos. Šajā nemitīgajā laika plūdumā vēl jāmāk kaut mirklītis atlicināt arī sev un tuvajiem cilvēkiem, lai viņiem nepietrūktu uzmanības un mīlestības, par ko ikdienas steigā bieži vien aizmirstam.
Kā būs vecumdienās, kad aiz kalniem būs ikdienas steiga un raizes par dažādām dzīves likstām, kad sev varēs veltīt milzum daudz laika? Veciem cilvēkiem šķiet, ka laiks rit ļoti lēni. Tas droši vien tāpēc, ka pierasts pie ritma, kurā esi dzīvojis visu mūžu, tādēļ vecumdienās, kad var pelnīti atpūsties, šķiet, ka laika ir pārpārēm.
Cik, žēl, ka mēs nevaram ietekmēt laika plūdumu - nespējam atgriezt bijušās dienas, nevaram apstādināt laiku, lai pēc iespējas ilgāk izbaudītu skaistus dzīves mirkļus, un nespējam nokļūt arī nākotnē! Varam tikai sapņot..

Citu datumu laikraksti

  • Kļūdu labojums

    Laikraksta “Alūksnes Ziņas” 25.septembra numura īsziņā “Uzņēmumam nedzēš nodokļu parādu” ir neprecizitāte.Laikraksta "Alūksnes Ziņas" 25.septembra...

  • Iespējams, slēpj nelaimes gadījumus darbā

    Mālupes pagastā SIA “Sildgunda” kūdras ražošanas punktā traktorists, regulējot kustībā esošu transportiera lenti, guva smagu traumu.Mālupes pagastā...

  • Pirmo reizi iegūst “zaļo” sertifikātu

    Pededzes pagasta zemnieku saimniecība “Slobodka” nesen saņēma bioloģiskās saimniekošanas sertifikātu. Saimnieki Ņina un Guntis Koki cer, ka tas...