Nenožēlo, ka kļuvusi par skolotāju

“Cik labi, ka tomēr nolēmu kļūt par skolotāju..!” - tā ikreiz Skolotāju dienā domā Liepnas vidusskolas pedagoģe Sanita Bordāne, kad izjūt skolēnu cieņu un mīlestību.

"Cik labi, ka tomēr nolēmu kļūt par skolotāju..!" - tā ikreiz Skolotāju dienā domā Liepnas vidusskolas pedagoģe Sanita Bordāne, kad izjūt skolēnu cieņu un mīlestību. Profesijas izvēli viņa nekad nav nožēlojusi, jo dzīvē nav citu interešu, kuru dēļ būtu gatava krasi mainīt ierasto darbu.
Sanita sevi dēvē par liepnieti jau deviņus gadus, kopš absolvēja augstskolu un sāka strādāt Liepnas internātskolā. "Skolas gados kopā ar vecākiem dzīvoju Mālupes pagasta Igrīvē, bet nu jau deviņus gadus - Liepnā. Droši vien te vēl ilgi palikšu. Un kāpēc gan ne, jo man te patīk. Man ir darbs, ko gan cilvēkam pagastā vairāk vajag?" saka S.Bordāne.
Rēzeknes Augstskolā viņa ieguvusi latviešu valodas un literatūras, kā arī kultūrvēstures skolotājas kvalifikāciju, bet nesen Latvijas Universitātē - maģistra grādu pedagoģijā. Tagad Liepnas vidusskolā viņa māca latviešu valodu un literatūru 5.,6.,7.,9. un 12.klases skolēniem, bet 10. un 11.klasē - kultūrvēsturi.
"Kultūrvēsturi mācu pirmo gadu, tādēļ daudz kas ir jāapgūst. Pirmais gads ir visgrūtākais, mācot jebkuru priekšmetu. Man patīk mācīt gan latviešu valodu, gan literatūru. Daudz kas ir atkarīgs no mācāmā daiļdarba. Literatūrā ir darbi, kurus es būtu ar mieru mācīt visu gadu, piemēram, Andreja Upīša "Sūnu ciema zēni", Jāņa Klīdzēja "Cilvēka bērns" vai Mārtiņa Zīverta "Minhauzena precības". Šie darbi man patīk, priecājos, ka tie patīk arī bērniem. It īpaši, ja teksts ir jālasa lomās skaļi," stāsta S.Bordāne.
Ir grūti labot "burtnīcu kalnus"
Viņa nepieļauj, ka dzīvē varētu strādāt citu profesiju. "Līdz 9.klasei nezināju, par ko kļūt. Vēlējos būt vilciena pavadone, jo tolaik vasaras naktīs bieži braucām pie radiem uz Jūrmalu. Man ļoti garšoja (arī tagad garšo) konfektes, tādēļ gribēju kļūt par konfekšu ražotāju. Draudzene vēlējās kļūt par daiļdārznieci, un, lai mēs nešķirtos, arī es pieļāvu šādu domu. Tolaik nevēlējos būt pedagoģe. Mans tētis nepieļāva iespēju, ka es varētu mācīties profesionāli tehniskajā skolā, tāpēc es paliku vidusskolā. Neesmu nožēlojusi, ka paklausīju, lai arī sākumā man tas īpaši nepatika. Gan mamma, gan tēvs arī ir pedagogi, tas laikam nedaudz ietekmēja arī manu izvēli," atzīst S.Bordāne.
Viņa vērtē, ka skolotāja profesijas prestižs ir mainījies, jo tagad tā nav profesija, ko labprāt vēlētos apgūt. "Toties tikko kopā ar savu audzināmo klasi izstrādājām projektu "Es būšu ...". Nezinu, cik tas ir nopietni 6.klases bērniem, tomēr daudzi vēlas kļūt par skolotājiem," saka pedagoģe.
Sanita atzīst, ka visgrūtāk ir labot skolēnu burtnīcu "kalnus", jo tas ir ļoti laikietilpīgs darbs. "Vadīt stundas nav tik grūti, jo bērnu skaits klasēs nav liels. Priecājos, ka skolotājiem ir savi svētki - Skolotāju diena. Tas mācību gada laikā ir ļoti patīkams brīdis, jo 12.klase cenšas sarūpēt patīkamu pārsteigumu. Šajā dienā ir jūtama liela skolēnu mīlestība un cieņa pret skolotāju. Ikdienā tas tik ļoti neizpaužas, bet šajā dienā pārņem patīkamas izjūtas. Tad pie sevis domāju: "Cik labi, ka tomēr nolēmu kļūt par skolotāju!" Protams, ir jauki, ka atvaļinājums vasarā ir garš. Esmu dzirdējusi, ka daudzi tieši šā iemesla dēļ vēlas kļūt par skolotāju," uzsver S.Bordāne.
Pacietīgi gaida mājas darbus
Skolotājam ir jābūt iejūtīgam un saprotošam, lai veidotu uzticības saikni ar audzēkņiem. "Ir jāsaprot skolēns, jo reizēm ir patiesi objektīvi iemesli, kādēļ viņš nav izpildījis uzdoto. Arī man, ja savācu burtnīcas ar mājas darbiem, nav garantijas, ka izlabošu tās līdz nākamajai dienai, jo var gadīties kaut kas neparedzēts. Tādēļ cenšos saprast bērnus. Dodu skolēniem noteiktu laiku, lai nokavēto atgūtu. Esmu ļoti pacietīga un gaidu, bet, ja jūtu bezkaunību no skolēna puses, tad ielieku tādu atzīmi, kāda pienākas. Dažiem bērniem vērtējums diemžēl ir vienaldzīgs. Varbūt viņus nesaista priekšmets, varbūt viņi to nesaprot vai ir pārņemti ar citām interesēm," saka S.Bordāne.
Viņa atzīst, ka karjeras izveide viņu nekad nav saistījusi. "Man patīk būt vienkāršai skolotājai, jo man nav būtiski ieņemt augstu amatu. Šogad man bija patiess prieks, ka 7.klases skolniece Juta Gorkija piedalījās rajona latviešu valodas olimpiādē. Viņa ir pirmā mana skolniece, kas olimpiādē guvusi tik labus rezultātus - 1.vietu. Juta piedalījās arī novada olimpiādē," lepojas skolotāja.
Redz zīmīgus sapņus
Sanita atzīst, ka viņu var ātri sadusmot. Viņa ātri piedod nodarījumus, bet neaizmirst tos. "Es atminos visus pārinodarījumus un nākamajā dusmu brīdī varu tos cilvēkam atgādināt. Visbiežāk tas ir, ja cilvēks nav pildījis doto solījumu. Es neprotu saplānot laiku, šo īpašību sevī gribētu mainīt. Bieži vien kādu darbu nākas darīt pēdējā brīdī. To es nevaru ciest, bet arī izmainīt līdz šim brīdim nav izdevies. Iespējams, tas mobilizē, jo vienā vakarā varu paveikt ļoti daudz. Esmu ļoti izpalīdzīga, man ir grūti cilvēkiem atteikt palīdzību, lai arī pašai tajā laikā darāmā netrūkst," saka S.Bordāne.
Viņa piekrīt teicienam: "Nekad nesaki nekad", jo dzīvē cilvēks neko nevar paredzēt. "Man reizēm "nostrādā" priekšnojauta - ja kaut ko nodomāju, bieži vien tā arī notiek. Arī zīmīgus sapņus redzu. Piemēram, ja sapnī redzu mazu bērnu, tad zinu, ka būs kāds starpgadījums skolā ar kādu skolēnu," klāsta S.Bordāne.
Dēlam atlaides nedos
Dzīves grūtajos brīžos viņa bēdas apkārtējiem neizrāda, labprātāk pavada laiku mājās. Savas nedienas viņa atklāj tikai tuvākajiem cilvēkiem. "Tādos brīžos man ļoti nepatīk būt cilvēkos. Citiem tas palīdz, bet man ne. Es labāk laiku pavadu vienatnē. Šajos brīžos man ir raksturīgi neko nedarīt. Var būt nepadarīti darbi, bet man nav spēka un vēlēšanās tos veikt," saka S.Bordāne.
Kopā ar vīru Jāni Sanita audzina sešus gadus veco dēlu Gintu. Septembrī viņš sāks mācīties 1.klasē, bet Sanita atzīst, ka šo brīdi gaida ar bažām. "Zinot to, cik viņš ir enerģisks un kustīgs, baidos, vai viņam pietiks pacietības mierīgi sēdēt stundās, vai viņš varēs izpildīt prasīto. Var jau būt, ka mans uztraukums ir nepamatots. Ja man pašai viņš būs skolā jāmāca, tad vienu zinu jau tagad - salīdzinājumā ar citiem bērniem dēlam atlaižu nebūs. Kad mana māsa mācījās skolā, es viņai biju skolotāja, arī tad atlaižu nebija. Kad es mācījos skolā, tēvs man bija klases audzinātājs, tas nebija viegli. Man bieži bija jācieš pat par citu grēkiem. Man ir ļoti laba mamma, jauka māsa Ilze un uzņēmīgs brālis Ritvars. Es varu vien apbrīnot viņa uzņēmību un drosmi riskēt. Brālis un māsa jau no pusaudžu vecuma muzicē un spēlē ielās ārzemēs. Arī tēvs bija muzikants, bet es šo talantu neesmu mantojusi," stāsta Sanita.
Kolekcionē sveces
Sanita un Jānis piecus gadus kolekcionē sveces. Viņu kolekcijā sākumā nonāca tikai tās sveces, kuras veidotas nelielos trauciņos. Tagad sveču izvēle veikalos ir ļoti krāšņa un dažāda, tāpēc kolekcijā parādās arī citas sveces. Kolekcijā ir vairāk nekā 100 sveces.
"Kad Liepnā bija vaļasprieku izstāde, arī mēs piedalījāmies, izcīnījām 2.vietu. Interesantu sveci kā lukturīti draudzene atveda no Īrijas. Tie, kas zina, ka mēs kolekcionējam sveces, tās dāvina," uzsver S.Bordāne.
Brīvajos brīžos viņa labprāt iekārto mājas apkārtni, veidojot dažādus stādījumus. "Vīrs strādā mežā, reizēm atnes mājās kādu māzeru. Arī tos izmantojam rotājumam. Mūsu ģimenei ir sapnis doties kopīgā ceļojumā, bet ne uz eksotiskām zemēm. Vienmēr kaut kā pietrūkst sapņa piepildīšanai - laika vai naudas. Varbūt šovasar tas izdosies," saka S.Bordāne.

Citu datumu laikraksti

  • Dzīve bez ilūzijām

    “Varbūt tiksimies siltākā laikā? Pie manis ir auksts kā ledusskapī,” pirms sarunas saka ārste Daina Stīpniece."Varbūt tiksimies siltākā laikā? Pie...

  • Ievēl jaunu rajona padomes priekšsēdētāju

    Padomē: varu pārņem sievietes. Par Alūksnes rajona padomes jauno priekšsēdētāju vakar ievēlēja Laimoni Sīpolu, kas ir arī Liepnas pagasta padomes...

  • Alūksnei būs savs karogs

    Jau nākamajā nedēļā ikviens interesents varēs iepazīties ar Alūksnes pilsētas karoga izstrādāto projektu, izteikt vērtējumu par to un iesniegt savas...

  • Konkursa 6.kārtas rezultāti

    Jānis Kūms (Gaujienas vidusskola, 10.klase) - 11,5 punkti.Jānis Kūms (Gaujienas vidusskola, 10.klase) - 11,5 punkti. - Līga Kūma (Gaujienas...

  • Veselā miesā vesels gars

    Šodien publicējam konkursa “Veselā miesā vesels gars” 7.kārtas jautājumus, ko veidoja Alūksnes rajona tūrisma informācijas speciālisti. Savukārt...

  • 7.kārtas uzdevums

    Pētījums: “X pirts darbība un attīstības tendences”.Pētījums: "X pirts darbība un attīstības tendences" Pētījumam jāizvēlas vienu sava...