Nepaiet laimei garām

Cilvēkus vienmēr interesējis mūžsenais jautājums - kas ir laime? Daudzi šā jēdziena pētīšanai ir veltījuši visu mūžu, citi tam nepievērš nekādu uzmanību, uzskatot to par pašsaprotamu.

Cilvēkus vienmēr interesējis mūžsenais jautājums - kas ir laime? Daudzi šā jēdziena pētīšanai ir veltījuši visu mūžu, citi tam nepievērš nekādu uzmanību, uzskatot to par pašsaprotamu. Tomēr līdz pat šai dienai nevienam nav izdevies atrast vienotu un skaidru laimes jēdziena formulējumu, bet tas ir tik interesants...
Lai arī katram šķiet, ka vairākkārt esam jutušies laimīgi, nespējam ne precīzi definēt, ko nozīmē būt laimīgam, ne arī aprakstīt izjūtas, būdami laimīgi. Kāds sevi sauc par laimīgu, jo viņam ir dota iespēja dzīvot. Citam laime asociējas ar siltu ģimenes pavardu, mīlošu dzīvesbiedru un jaukiem bērniem. Vēl kāds sevi sauc par laimīgu, ja viņš ir vesels, ja viņam ir labi atalgots darbs, iespēja gūt panākumus un dzīvot labklājībā. Bet ir arī tādi, kam laimi un prieku sagādā noraudzīties citu nelaimē. Tomēr ikvienam laime ir kā dzinulis, kas liek tiekties pēc tā, ko katrs saucam par savu laimi.
Cilvēks laimīgs nevar būt visu laiku. Mūsu mazā pasaulīte ir iekārtota tā, ka Radītājs ik pa laikam uzdod dažādus pārbaudījumus, liek justies bēdīgiem un nelaimīgiem, lai mēs varētu novērtēt laimes izjūtu. Ja būtu iespēja būt laimīgiem vienmēr, pagurtu no tā. Tādēļ jo skaistāks ir laimes mirklis - varbūt tas ilgst tikai pāris sekundes, varbūt dažas minūtes, stundas vai dienas, bet katram tas ir citādāks. Turklāt neviens nevar izstāstīt laimes recepti, tā katram ir individuāla.
Esmu dzirdējusi apgalvojam, ka daudz svarīgāka par paša laimi ir citu cilvēku laime un labsajūta. Šie cilvēki priecājas, ja kāds jūtas laimīgs viņu klātbūtnē. Viņi ir laimīgi, ja citi ir laimīgi. Varbūt tā arī ir labi. Daudz sliktāk, ja kāds mēģina laimi uzbūvēt uz citu nelaimēm.Kādēļ skaust citu laimi, ja ikvienam ir dota iespēja darīt visu, lai varētu būt laimīgs. Bernārs Lebovjē de Fontenels teicis: "Lielākais laimes noslēpums - būt saskaņā pašam ar sevi. Mēs kādu apskaužam, un tajā pašā laikā viņš apskauž kādu citu. Lielākais šķērslis ceļā uz laimi ir cerēt uz pārāk lielu laimi." Nav jāizdara un jāsasniedz nezin kas, lai justos laimīgs. Vien jāsaka, ka ceļš uz laimi ne vienmēr ir gluds, reizēm ir jāpārvar dažādi šķēršļi, lai pēc tam varētu izbaudīt brīnišķīgo laimes sajūtu.
Šodien pasaulē atzīmē Starptautisko Ģimenes dienu. Priecājamies, ka mums ir ģimene, ka ir tuvi cilvēki, pie kuriem vienmēr varam meklēt patvērumu, būt gaidīti, dalīties priekos un bēdās, saņemt atbalstu un justies mīlēti. Vai tā nav katra cilvēka lielākā laime? Laime saņemt nesavtīgu mīlestību, laime to sniegt. Laime bieži vien atrodas mums līdzās, tikai mēs to neapzināmies un tiecamies pēc kaut kā lielāka un tveramāka. Laimes mirkļi var būt tik īsi... Ik brīdi ir jābūt modram, lai nepaietu garām savai laimei.

Citu datumu laikraksti

  • Nepaliek tikai savā lauku sētā

    Lāčplēšu mājas saimnieci Ritu Gorbāni, bijušo kolhoza “Umara” lopkopības speciālisti, satiekam pagalmā.Lāčplēšu mājas saimnieci Ritu Gorbāni, bijušo...

  • Kazai Mušai piedzimst četrīši

    Inresesants un visai negaidīts notikums pārsteidzis “Sprekstu” mājas saimieci Ināru Ķeseli. Viņas četrgadīgajai kazai Mušai 27.martā piedzimuši...

  • Katrs saimnieks pēc savām iespējām

    Pārmaiņas valstī vairāk vai mazāk skārušas katru pagastu un tā cilvēkus. Noteikušas likteņus, ražošanas iespējas, ievilkušas vaibstus katrā lauku...