Likums paredz, ka bērniem vecumā no 14 līdz 18 gadiem par administratīviem pārkāpumiem primāri jāpiemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, vairākās pašvaldībās jaunieši šajā vecumā tiek sodīti ar naudas sodiem, nemaz neizvērtējot citas iespējas. Pusaudžiem naudas sods ir jāpiemēro tikai tādos gadījumos, ja ir objektīvs pamats uzskatīt, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana nebūs efektīva. Bieži jaunieši saņem administratīvos sodus par alkohola lietošanu vai smēķēšanu. Vai šādiem bērniem, kuri cieš no atkarībām, vajadzētu nodrošināt rehabilitācijas iespējas?
Inga Ozoliņa, Alūksnes novada bāriņtiesas priekšsēdētājaPienākums atvainoties cietušajam“Nepilngadīgu personu, kas pārkāpušas likumu, pārkāpuma konstatēšanas, sodīšanas, kā arī prevencijas funkcija ir Valsts policijai. Es uzskatu, ka rehabilitācija ir nepieciešama gan tam, kurš ir cietis no nelikumīgām darbībām, gan tam, kurš tās ir veicis, jo būs savi iemesli, kas cilvēku uz šādām darbībām pamudinājis. Varbūt nepieciešama sociālā rehabilitācija vienlaikus ar medikamentozu ārstēšanu. Gadījumi var būt dažādi. Jo plašāks atbalsta pasākumu kopums, jo optimālāks rezultāts personas fiziskajai un garīgajai atveseļošanai. Tikpat svarīga ir cilvēka paša motivācija - ja tās nav, izmaiņas uzvedībā un rīcībā gaidīt grūti. Salīdzinoši valstī ir neliels skaits rehabilitācijas iestāžu, kas varētu palīdzēt cilvēkiem, kuri cieš no atkarībām. Diemžēl bieži jaunieši paši aizbēg no iestādēm, tad bāriņtiesa ir bezspēcīga. Nevienu nevar piespiest ārstēties. Protams, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi ir efektīvāki par naudas sodu: pienākums ar savu darbu novērst radītā kaitējuma sekas, uzvedības ierobežojumi, pienākums veikt sabiedrisko darbu, pienākums atvainoties cietušajam – šādās darbībās ir jāparāda personiskā attieksme, konkrēta rīcība – tas ir audzinoši.”
Gunārs Misiķis, alūksnietisProblēmā vajag vairāk iedziļināties“Naudas sods neko neatrisina, jo pārsvarā to apmaksā vecāki – tādā gadījumā likumpārkāpējs negūst nekādu mācību. Domāju, ka visefektīvākais sods tomēr būtu piespiedu darbi. Tas vairāk liktu jaunietim aizdomāties, viņš justos neērti par nodarīto. Bet problēmas jārisina citādāk - sods ir tikai viens veids, kā pārmācīt cilvēku. Ja viņš nonācis policijas uzraudzībā atkārtoti, tad ne nauda, ne audzinoša rakstura piespiedu darbs viņu nebiedēs. Man šķiet, ka šādos gadījumos vajadzētu piesaistīt kādu atbalsta personu, kura sīkāk izzinātu iemeslu, kāpēc noziegums izdarīts. Šādās lietās vajadzētu vairāk iedziļināties arī apkārtējiem. Liela problēma jauniešiem ir alkohols, tas ir visbiežākais iemesls sodiem. Manuprāt, vissmagāk, ja cilvēks nonācis narkotiku varā, kad bez palīdzības neiztikt. Tiem jauniešiem, kuri cieš no atkarībām, noteikti vajadzētu palīdzību no attiecīgajiem speciālistiem, jo pašu spēkiem viņi vienkārši netiek galā, tiek pastrādāti jauni noziegumi. Nepilngadīgo likumpārkāpumi bijuši vienmēr, varbūt mūsdienu sabiedrība par to mazāk runā, izņemot, ja kādas ziņas izskan medijos.”
Edgars Leitis, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa kārtības policijas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājsNaudas sods atsevišķos gadījumos“Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa apkalpojamajā teritorijā nepilngadīgo likumpārkāpēju noziedzība pēdējo gadu laikā nav mainījusies. Visvairāk pārkāpumi saistīti ar ceļu satiksmi, sīko huligānismu, alkohola lietošanu un smēķēšanu. Alūksnes iecirknī vairāk piemēro lēmumus par materiāla nosūtīšanu administratīvajai komisijai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai. Atsevišķos gadījumos, kad audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana nedod panākumus un netiek sasniegts administratīvā soda mērķis, piemēram, nepilngadīgais administratīvos pārkāpumus izdara atkārtoti, tiek piemēroti arī naudas sodi. Manuprāt, katrs gadījums jāvērtē individuāli, arī pārkāpēja personība. Vienam soda mērķi var panākt, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, otram - naudas sodu. Rehabilitāciju jauniešiem var nodrošināt ar sociālo lietu pārvaldes un bāriņtiesas palīdzību, policijai nav pienākums to nodrošināt. Katrs rehabilitācijas gadījums ir individuāls, un nevar viennozīmīgi spriest par rehabilitāciju tikai pēc dažiem gadījumiem.”
