Nesaskaņas nedzimušu bērnu dēļ

Attieksme pret atteikšanos no negribētiem bērniem jeb abortiem sadala ne tikai vecās Eiropas valstis, bet arī maina kandidātvalstu attieksmi pret iestāšanos Eiropas Savienībā.

Attieksme pret atteikšanos no negribētiem bērniem jeb abortiem sadala ne tikai vecās Eiropas valstis, bet arī maina kandidātvalstu attieksmi pret iestāšanos Eiropas Savienībā. Abortu legalizācija, uz ko aicina Eiropas Parlaments, visvairāk satraukusi katoļticīgos.
Īrijas pazīme ir katolicisma tradīcijās izauklētais abortu aizliegums. Pēc 1992.gada, kad četrpadsmitgadīga meitene pēc izvarošanas draudēja izdarīt pašnāvību, Augstākā tiesa atļāva veikt viņai abortu.
Bija vēl atsevišķi līdzīgi piedraudējumi un sekojoši izņēmumi, bet Īrijas likums vēl joprojām aizliedz abortus. Par to diskusijas rit gadu desmitus, un tām īri mēģināja pielikt punktu referendumā pagājušajā gadā.
Pretojas abortiem
Referendumos īri mēģina noskaidrot daudzus jautājumus: vienā gadā ir divi trīs tādi. Piemēram, par nāves soda atcelšanu, par pašvaldību tiesību pastiprināšanu, par līgumu ar Lielbritāniju, par ES līgumiem.
Mums īru referendums saistās tikai ar pērn 19.oktobrī izteikto atbalstu Nicas līgumam, kas novēla priekšpēdējo šķērsli ceļā uz paplašināšanos. Bet tā paša gada sākumā - 6.martā - notika referendums par abortu aizlieguma mīkstināšanu – par priekšlikumu 25.grozījumam Konstitūcijā "Par cilvēka dzīvības aizsardzību grūtniecības laikā".
Kad valdība, katoļu baznīcas atbalstīta, vēlējās paplašināt izņēmumu loku (gadījumos, kad dzemdības var apdraudēt mātes veselību vai dzīvību, un citos), tauta referendumā noraidīja pat tos. Tas bija otrais "nē!" valdībai pēc Nicas līguma noraidīšanas 2001.gada 7.jūnijā.
Aizliegums problēmas neatrisina
Katru gadu apmēram septiņi tūkstoši īru sieviešu brauc uz Lielbritāniju uz aborta operācijām.
Ar sludinājumu palīdzību var atrast firmu, kas dotu norīkojumu uz klīniku Londonā. Taču pirms tam šāda firma parāda filmu par abortu. Speciālisti nelasa lekcijas, bet tikai jautā: "Vai topošā māmiņa zinot, kā izskatās dzīvība dažu mēnešu vecumā? Kādas ir aborta sekas? Vai zinot, ka pēc tam var nebūt bērniņu? Ka var būt krūts vēzis?"
Pēc sarunas daudzām negribēta bērniņa nēsātājām mainās attieksme. To vēl pastiprina iepazīstināšana ar sociālo sistēmu, kas ļoti rūpējas par topošajām māmiņām. Turklāt firma piedāvā telpas dzīvošanai un arī nokārtot adopciju, ja bērnu māmiņa viena pati nevarētu atļauties izaudzināt.
Īrija un Portugāle ir vienīgās Eiropas Savienības valstis, kurās aborts ir nelikumīgs. Eiropas Parlamenta deputāte no Beļģijas Anna van Lankere aicināja legalizēt abortus visā ES teritorijā, it īpaši, ņemot vērā paplašināšanos (lasi - Polijas nostāju). Ar 280 balsīm "par", 240 "pret" un 28 "atturas" Eiroparlaments 2002.gada 3.jūlijā pieņēma šo rezolūciju. Tajā atrunāts, ka "abortus nedrīkst atbalstīt kā ģimenes plānošanas metodi", un pieprasīts kontracepcijas līdzekļus izdalīt par brīvu vai par zemu cenu, it īpaši jaunām meitenēm no sociāli nelabvēlīgajiem slāņiem.
Tā gan ir tikai rezolūcija - politisks aicinājums, kas nav juridiski saistošs, tomēr jau izraisījis dziļākas diskusijas divās kandidātvalstīs.
Balsos pret Eiropas Savienību
Pirms četriem gadiem 84 procenti no poļu garīdzniekiem atbalstīja iestāšanos Eiropas Savienībā, bet pēc Eiropas Parlamenta vairākuma aicinājuma viņu atbalsts samazinājās līdz 59 procentiem.
Ne jau mācītāju skaits izšķirs rezultātu referendumā 8.jūnijā Polijā, bet gan garīdzniecības tradicionāli spēcīgā ietekme vēsturisku lēmumu pieņemšanā.
20 procenti no katoļu mācītājiem balsotu pret (pirms četriem gadiem pret bija tikai seši procenti), 21 procents vēl svārstās, jo viņi baidās, ka ES legalizēs abortus un eitanāziju.
Nav mazsvarīgi, ka pēc robežu atvēršanas katoļu garīdzniecības ietekme varētu mazināties, it īpaši jaunatnes vidū. Zīmīgi, ka Īrijā valdošā Romas katoļu baznīca atbalstīja Nicas līgumu, jo domāja par katoliskās Polijas iestāšanos ES.
Maltā bažas par abortu legalizāciju var pat izšķirt balsojumu referendumā, kas pašlaik plānots 8.martā. Tāpēc Maltas iestāšanās līgumam tiek gatavots protokols, kas noteiktu, ka nedz tagadējie, nedz nākotnē pieņemamie ES likumi par abortu nevarēs mainīt Maltas likumu par abortu.
Šī vismazākā kandidātvalsts ir vienīgā, kas sarunu rezultātā pieprasījusi izņēmumu līdzīgi, kā to 1973.gadā izdarīja Īrija. Maltas pretreakcija radās tieši Eiropas Parlamenta politiskā spiediena rezultātā.
"Aborti Maltā ir nelegāli un sodāmi pēc Kriminālkodeksa 241 -243A pantiem. No Eiropas Savienības puses nav ne likumu par abortu legalizāciju, nedz arī tās kompetencē ir šādus likumus izdot. Tomēr fakts, ka visās ES dalībvalstīs, izņemot Īriju, aborti jau ir legalizēti, dod pamatu bažām, ka ES kaut kad nākotnē varētu aicināt dalībvalstis legalizēt abortu," maltiešu pozīciju skaidro Maltas ES informācijas centra vadītājs Simons Busutils.
Saskaņā ar protokolu arī pakalpojumu brīvajai kustībai būs ierobežojums - ārzemju ārsti nedrīkstēs Maltā piedāvāt abortu pakalpojumus.
Ir gatava palīdzēt
Latvijā Katoliskās kustības "Par dzīvību!" un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Konsistorijas pārstāvji tieši pirms gada bija savākuši vairāk nekā 7000 Latvijas iedzīvotāju parakstus pret abortu legalizāciju "Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likumā".
Toreiz Saeima pieņēma strīdīgo 25.pantu par grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās līdz grūtniecības 12.nedēļai. Apmēram tajā pašā laikā, kad Eiroparlaments nobalsoja par katoļiem tik nepieņemamo rezolūciju, - no 2002.gada 1.jūlija - Latvijā likums stājās spēkā.
Aīda Prēdele, kura, būdama 7.Saeimas deputāte, piedalījās darba grupā, šodien ir vīlusies: "Pirmā partija, kas toreiz vēl bija kā Kristīgi demokrātiskā partija, vāca parakstus abortu aizliegumam, bet pēc tam tā atmeta visam ar roku. Ja arī likums pieņemts, nevēlamai grūtniecībai jāiet ciešā solī ar skaidrošanu, palīdzību un misijas darbiem poliklīnikās un slimnīcās, pirms izšķirties par abortu. Neesmu novērojusi, ka skaidrošanu veiktu."
"Manuprāt, būtu jēga izveidot posteni – kaut vienam cilvēkam, tādam kā valsts aģentam vai sociālajam darbiniekam, kas palīdzētu nelaimē iekļuvušajai meitenei dzīvot. Viņš būtu vidutājs starp meiteni un ģimeni, starp meiteni un skolu, starp meiteni un valsti. Ne jau bērnu namu skaita palielināšana būtu risinājums, bet gan iespēja jaunajai māmiņai padzīvot kopā ar savu bērnu, lai pēc tam izlemtu – to audzināt pašai vai nodot adopcijā. Kāpēc šiem nolūkiem nevarētu izmantot kādu no bezperspektīvajām mazajām slimnīcām?" rosina bijusī deputāte.
"Es būtu gatava šādu darbu uzņemties," apliecina Aīda Prēdele, kura atšķirībā no pārējiem abortu pretiniekiem pati ir gatava palīdzēt grūtībās iekļuvušajām meitenēm.

Citu datumu laikraksti

  • Mīlestība dažādos laikos

    Vēsturi allaž ir veidojuši aktīvi un darbīgi cilvēki, un tiem blakus ir atradies partneris, kam bieži vien ir liela nozīme lēmumu pieņemšanā.Vēsturi...

  • Darbarīki sniega tīrīšanai

    Sinoptiķi solīja, ka šajā nedēļā sniegs nokusīs visā Latvijā. Tomēr Alūksnes un Gulbenes rajonā par tā trūkumu nevar sūdzēties, turklāt vakar atkal...

  • Šovā cīnīsies par balvu

    Pirmdien, 27. janvārī, LNT kanālā pulksten 22. 00 sāksies “Mūzikas video 2003” atklāšanas šovs, kurā piedalās desmit grupas, kas sacentīsies par...