Nevajadzēs slēgt ielu

Pašvaldībai nav naudas ielas remontam.

Pašvaldībai nav naudas ielas remontam
Apes pašvaldības deputātus un komunālās nodaļas darbiniekus uztrauc Dzirnavu iela, kas ir pilsētas galvenā artērija uz Igauniju. Tās asfalts ir vienās bedrēs, jo pa to nepārtraukti brauc lielās kravas automašīnas.
"Šīs ielas asfalta segums nav paredzēts tik lielai slodzei un intensīvai transporta kustībai. Mašīnu plūsma ir liela, tāpēc būtu nepieciešams pilnībā atjaunot ielas segumu. Diemžēl šī iela nav tranzīta, tāpēc nevar cerēt uz valsts finansiālu atbalstu tās remontā. Domes sēdē bija paredzēts lemt par aizliegumu smagajam transportam braukt pa šo ielu," norāda komunālās nodaļas vadītāja Edīte Meistere.
Tomēr iela ir tikai daļa ceļa uz Igauniju, tāpēc par šo iespēju viņa runāja ar "Latvijas autoceļu uzturētāja" Alūksnes rajona vadību. Ir cerība, ka uzņēmums palīdzēs nokārtot dokumentus, lai Skolas, Loka un Dzirnavu iela tiktu atzītas par tranzīta ielām. Tas nozīmē, ka to remontam un uzturēšanai varēs saņemt valsts finansējumu.
Ierobežo braukšanas ātrumu
"Ātruma ierobežojums ir jau noteikts - 30 kilometri stundā, kā arī ceļa zīme brīdina, ka iela ir bedraina. Tomēr ir automašīnu vadītāji, kuri ignorē norādījumus. Tāpēc bija iecere ielu smagajam transportam slēgt. Tad lielajām kravas mašīnām nāktos braukt pa apkārtceļu caur bijušo Veclaicenes robežkontroles punktu vai arī caur Valku - Valgu uz Veru," skaidro E.Meistere. Galvenokārt uz turieni ved šķeldu, metāllūžņus, kā arī brauc piena, degvielas un cementa cisternas. Ceļš aiz Apes Igaunijas pusē ir ideāls. Ja to nevarētu izmantot, droši vien zvanītu pašvaldībai. E.Meistere uzsver, ka pilsētai no tranzīta kravu plūsmas nav nekāda labuma. Lai iegūtu līdzekļus ielas remontam, pašvaldība varētu arī noteikt maksu smagsvara automašīnām.
Lauku ceļus neatjauno
Pērnā gada nogalē Latvijas un Igaunija iekļāvās Šengenas līguma zonā, tāpēc robeža starp abām valstīm vairs neeksistē. Smagā transporta kustību pa Dzirnavu ielu tas nav ietekmējis, bet vieglās mašīnas brauc vairāk. Tagad varētu atjaunot pārraktos lauku ceļus, bet tas nav pašvaldības uzdevums. Bet tāds joprojām ir ceļš Ape - Vītumi. "Tas ved vispirms pa Latvijas teritoriju, tad nedaudz pa Igauniju un atkal pa Latviju. Pat senāk tur brauca galvenokārt ar velosipēdiem, nevis ar automašīnām. Pa ceļu Ape - Pauļi senāk veda baļķus, bet tagad neviens tur vairs nebrauc," stāsta E.Meistere. Viņa uzskata, ka ceļu uz Vītumiem, kuru šķērso grāvis, nav nepieciešams atjaunot, jo tur neviens nedzīvo. Arī otrs pārraktais ceļš šobrīd netiek izmantots. Tas nav stratēģiski svarīgs, jo Igaunijas pusē vairs nav veikaliņa, kuru agrāk bija iecienījuši latvieši. Tāpēc Apē vēlas sakārtot ielu, pa kuru visi ērti var nokļūt Igaunijā.

Citu datumu laikraksti

  • Par bērnu robežšķērsošanu

    Bērnu un ģimenes lietu ministrija vērš uzmanību uz to, ka, pievienojoties Šengenas telpai, kārtība, kādā robežu šķērso bērni, paliek...

  • Alūksniešiem veiksmīga tūrisma filma

    No 15. starptautiskās tūrisma izstādes „Balttour 2008”, kas notika Rīgā, Alūksnes pilsēta atgriezusies ar ievērojamiem panākumiem.No 15....

  • Jāpaciešas vēl līdz vasarai

    Pie nama Lielā Ezera ielā 6 bojāta notekcaurule ir trīs gadus.Pie nama Lielā Ezera ielā 6 bojāta notekcaurule ir trīs gadus Redakcijā bija ieradušies...

  • Augšāmceļas kā krāpnieks

    Budapešta. Pretēju situāciju piedzīvojis kāds ungārs, kura sieva 2001.gadā ziņoja, ka vīrs noslīcis, sērfojot Grieķijā.Budapešta. Pretēju situāciju...

  • Cietuma vietā miera centra nebūs

    Sanfrancisko. Pilsētas iedzīvotāji balsojumā nolēmuši neatbalstīt priekšlikumu nojaukt slaveno Alkatrazas cietumu, lai tā vietā izveidotu “globālu...

  • Nespēj pierādīt, ka ir dzīvs

    Varšava. Kādam Polijas iedzīvotājam pēc oficiālo iestāžu kļūdas joprojām nav izdevies pierādīt, ka viņš nav miris.Varšava. Kādam Polijas iedzīvotājam...