Nevajag dvēseliski būt vienādiem

“Cik ilgs laiks jums atvēlēts sarunai?” smaidot jautā dziedātāja Lorija Vuda, vaicāta, ko viņas dzīvē nozīmē mūzika.

"Cik ilgs laiks jums atvēlēts sarunai?" smaidot jautā dziedātāja Lorija Vuda, vaicāta, ko viņas dzīvē nozīmē mūzika.
Mirkli padomājusi, viņa secina, ka tomēr jāsāk ar bērnības atmiņām. "Mūzikas cienītāji bija abi mani vecāki, lai gan viņiem nav muzikālās izglītības," stāstījumu uzsāk Lorija. Šī mīlestība mantojumā tikusi arī bērniem. Lorija atceras, ka skolas laikā ļoti gaidījusi dziedāšanas stundas un dziedāšanas skolotāja vienmēr viņai bijusi vismīļākā. Trešajā klasē viņa nevarējusi sagaidīt, kad paaugsies, lai varētu dziedāt ansamblī, kurā dzied divbalsīgi. Šīs atmiņas ir no amerikāņu skolas, bet vienlaikus Lorija izglītojusies arī latviešu skolā, kur vienmēr notikusi dziedāšana, rotaļas un bijuši kori.
"Kā jau kārtīgi latviešu bērni mēs - visas trīs māsas - tikām sūtītas arī pie klavierskolotājas," saka dziedātāja. Tolaik mammai gan vajadzējis gana lielu pacietību. Tikai pieaugot, meitenes to novērtējušas, jo bērnam jau īpaši nepatīk spēlēt gammas un vienmēr atkārtot grūtākās vietas.
Viss bija tik negaidīti skaisti un mīļi
Tā arī sācies ceļš kopā ar mūziku. Skolas ansambļi, kori, līdz, beidzot vidusskolu, bijis skaidrs, ka viņa studēs mūzikas pedagoģiju. Tā arī noticis. Šajā profesijā gan nostrādāts tikai viens gads. Tas noticis Latvijā deviņdesmitajos gados, kad viņa strādājusi par dziedāšanas skolotāju Rīgas 1. kristīgajā ģimnāzijā. Tolaik tas ģimnāzijai bijis pirmais mācību gads.
Loriju Vudu liela daļa Latvijas klausītāju vispirms zina kā bijušo "Čikāgas piecīšu" dalībnieci. Atskatoties 15 gadu pagātnē, nāk atmiņā "piecīšu" koncerti Latvijā. Skatītāju tūkstoši. Tautas mīlestība. Kāds Lorijai bija šis laiks?
"Tas bija neaprakstāms. Varbūt tāpēc, ka tas viss bija tik negaidīti skaisti un mīļi," secina dziedātāja un atzīst, ka "piecīši" ļoti uztraukušies, kad devušies koncertēt Latvijas publikai. Vispirms bijusi neziņa, kādi būs koncerti, vai tie būs apmeklēti. Amerikā "piecīši" savu priekšnesumu repertuāru veidojuši kā izrādes. Tajos bijušas iekļautas dziesmas, kas mijušās ar humoru, satīru, monologiem un saspēlēm. Gaidāmie koncerti uzlikuši formālus profesionālu mūziķu pienākumus. Tas satraucis, jo organizatori teikuši, ka būs salīdzinoši lielas estrādes. Līdz tam vairāk muzicēts latviešu namos un centros skaitliski mazākam klausītāju pulkam.
"Publika mūs pieņēma. Ar visām kļūdām, ar visu satraukumu, tāpēc arī skanējums bija sirsnīgs," vērtē Lorija.
Bijām vienoti kopējam mērķim
Vai viņai šodien pietrūkst tā laika izjūtu? Pietrūkst. Ar to tik daudz nav domāta tieši "piecīšu" pirmā koncertēšana. Sabiedrība ir mainījusies kopumā. Mainījies ir konteksts. Paši cilvēki arī mainījušies. "Toreiz mēs bijām vienoti kopējam mērķim. Tagad tā mērķa vairs nav, bet ir daudzi citi, tāpēc ir loģiski, ka sabiedrība ir kļuvusi fragmentārāka nekā tolaik," salīdzina Lorija un piebilst, ka diemžēl vai par laimi ir tā - jo vairāk mēs nodarbojamies ar profesionālu darbību, jo intensīvāka ir slodze un cilvēks ir spiests atkāpties no liriskā. Tolaik mums bija vairāk laika dvēseliskajam, emocionālajam - draudzībai, grāmatu lasīšanai, koncertu un teātra izrāžu apmeklēšanai.
Iegūta ļoti vērtīga pieredze
Vaicāta, vai nav nācies nožēlot atgriešanos Latvijā, Lorija atbild noliedzoši. Iemesls, kāpēc viņa pārcēlās uz Latviju, vispirms bija vīrs. "Kad precējāmies, bija skaidrs, ka dzīvosim šeit. To norunājām jau tad, kad iepazināmies," saka dziedātāja un paskaidro - ja viņai tik ļoti svarīgi būtu amerikāniskie sadzīves apstākļi, tad šāds solis nebūtu sperts, jo tā tomēr ir divu cilvēku abpusēja izvēle.
Dzīvojot Latvijā, Lorijai pietrūkst vienīgi Amerikā palikušo tuvo cilvēku. Tie ir vecāki un māsas ar ģimenēm.
Latvijā Lorija vairākus gadus strādājusi par personāla atlases konsultanti vienā no vadošajām konsultāciju firmām. Šajā laikā iegūta ļoti vērtīga pieredze, kas tagad palīdz ar šāda veida projektiem strādāt kā pašnodarbinātai konsultantei.
Nevar aizmirst savu pirmo mīlestību
"Ceru, ka šajā laikā, kad vairāk nodarbojos ar uzņēmējdarbību, neesmu ļoti mainījusies savā būtībā," viņa uzsver. Lai gan ikdienā valda steiga, Lorijai joprojām patīk dziedāt. Viņa to turpina darīt.
Viens no žanriem, kādā viņa dzied, ir populārais šlāgeris, gan ne kopā ar "piecīšiem", bet sadarbībā ar dziedātāju Hardiju Madzuli. Vienlaikus viņa nevar aizmirst savu pirmo mīlestību - akadēmisko mūziku jeb kora dziedāšanu. Lorija katru piektdienu no Rīgas dodas uz Kurzemi, kur dzied korī "Ventspils", to diriģē viņas vīrs. "Katru piektdienas pēcpusdienu dodamies ceļā. Sešos esam Ventspilī. Mēģinājums rit trīs stundas, tad rullējam atpakaļ uz Rīgu," komentē Lorija. Vasarā acis priecē apkārtējā ainava, un tas ir burvīgi, ziemā arī, bet tad traucē domas par drošību. Tomēr gandarījums ir par to, ka salīdzinoši jaunais koris dzīvo un dzied, gūst ļoti labus rezultātus skatēs un koru karos. "Labas balsis. Labs un daudzsološs sākums. Ceram attīstīties," saka dziedātāja.
Atgriežoties pie sarunas par šlāgeri, Lorija atklāj, ka Līgo vakarā viņa bija kopā ar "piecīšiem", kas uzstājās Ogrē. Visa grupa neieradās, bet atbrauca pamatšūniņa - Alberts Legzdiņš un Armands Birkens. Iespējams, ka tuvākā gada laikā "piecīši" koncertēs arī citviet Latvijā. Šāda ideja palēnām tiek apsvērta. Lorija vēlas uzsvērt, ka "Čikāgas piecīši" vispirms ir puišu ansamblis. Lai atceramies tādu dziesmu kā "Kurpniekzeļļi" - tas ir puišu humors, bravūra. Tikai šad un tad uz skatuves uztipina arī meitenes un piedzied otro balsi.
Mums nevajag būt visiem vienādiem
Nereti nākas uzklausīt skeptiķu spriedumus par šlāgeri. "Tiem, kuriem nepatīk, nav jāklausās. Negribu šlāgeri celt augstāk par citu, bet cilvēkiem patīk, jo parasti tās ir lipīgas melodijas, teksts par mīlestību vai dabas apjūsmošana. Latvietim tas ir raksturīgi," secina Lorija un piebilst, ka saprot arī skeptiķus, kuriem šlāgeris nepatīk. "Daudzi ir mani draugi. Katrs fano par savu. Kāds mūziķis profesionālis, piemēram, spēlē džezu un domā, ka tas ir īstais mūzikas stils, uz ko tiekties. Es vienkārši skatos plašāk - lai dzīvo daudzveidība, dažādība. Mums nevajag būt visiem vienādiem arī dvēseliski."
Lai nav tikai "Ak, eglīte!" vai "Zvaniņš skan"
Šobrīd Lorija ar kolēģiem sākusi gatavoties koncertiem, kas notiks Ziemassvētku laikā. Idejas autors ir viņas paziņa, kurš strādā luterāņu baznīcas administrācijā par projektu vadītāju. Jau pērn viņš uzaicinājis piedalīties nelielā piecu koncertu tūrē pa Latviju. Šie koncerti notika ārpus Rīgas un nevis dievnamos, bet kultūras namos. Puse repertuāra bija ņemta no luterāņu latviešu dziesmu grāmatas. Burvīgas, atmiņā paliekošas melodijas, kuras pēc tam gribas dungot.
"Lai nebūtu tā, ka Ziemassvētkos skan tikai "Ak, eglīte!" vai "Zvaniņš skan". Dāvaniņas, kamaniņas un viss. Lai būtu arī kaut kas dvēselei," skaidro Lorija. Otrajā koncerta daļā skanēja dziesmas no parastā šlāgeru repertuāra.
Ideja iepatikusies gan izpildītājiem, gan arī skatītājiem. Tie bijuši emocionāli koncerti un pozitīvas emocijas, tāpēc arī nolemts, ka šogad jāorganizē līdzīgi koncerti. Atšķirībā no iepriekšējā gada Ziemassvētku tūrē vienlaikus dosies vairākas muzikantu grupas. Nemainīgs paliks nosacījums, ka priekšnesumi sniedzami ārpus Rīgas un ka līdztekus garīgajām dziesmām klausītājiem var sniegt arī sava ierastā repertuāra kompozīcijas. Šajā projektā piedalīsies dziedātāji no "Lauku muzikantiem", Gunārs Kalniņš, dziedošie aktieri, kā arī šā projekta koordinatore Ilze Laila Purmaliete ar savu grupu.

Citu datumu laikraksti

  • Svinēs dižvītola simtgadi

    Apenieši: jūtas atbildīgi par koka likteni. Pirmo reizi nākamnedēļ Apē rīkos Dižvītola svētkus, lai atzīmētu Dzenīšu dižvītola 100 gadu...

  • Baronu dzimtas pārstāve interesējas par senčiem

    Alūksnes Jauno pili un parku, kas kādreiz bijis baronu Fītinghofu īpašums, apmeklēja Kristina Sibilla Johanna Dīringa (dzimusi Fītinghofa). Viņas...

  • Sāksies pagastu konkurss

    No 1.jūlija sāksies konkurss “Sakoptākais Alūksnes rajona pagasts 2004”, kura nolikumu apstiprināja Alūksnes rajona padomes jūnija sēdē.No 1.jūlija...

  • Latvijas premjeram daudz darba

    Uzticības balsojums valdībai Saeimā pierādīja, ka valdošā politisko partiju koalīcija šobrīd ir imūna pret “Jaunā laika” un “Tēvzemei un...

  • Bibliotēka saņem jaunas grāmatas

    Kultūrkapitāla fonds ir atbalstījis divus Veclaicenes bibliotēkas projektus, kas paredz iegādāties jaunas grāmatas.Kultūrkapitāla fonds ir...

  • Dārznieka jāņuzāles ir rododendri

    Alūksnietis Jānis Mukstiņš gandrīz pusi no dzīves gadiem audzē rododendrus.Alūksnietis Jānis Mukstiņš gandrīz pusi no dzīves gadiem audzē...

  • Asinis nodevis 108 reizes

    Alūksnietis Aleksandrs Filatovs nākamnedēļ saņems Veselības ministra Rinalda Muciņa parakstītu Atzinības rakstu, jo ir Alūksnes rajona donors, kas...

  • Kļūdu labojums

    10.jūnija laikraksta informācijā „Vienīgā skola valstī saņem ASV atbalstu” nepareizi minēts, ka remontdarbiem Alūksnes sākumskolā paredzēti 3 miljoni...

  • Cilvēkiem palīdz nedomājot

    Alūksnietis Māris Voskis ir pārliecināts, ka ir jāpalīdz cilvēkiem, tādēļ arī viņš ir izvēlējies būt donors.Alūksnietis Māris Voskis ir pārliecināts,...