Vairāku lauksaimniecības organizāciju pārstāvji izveidojuši darba grupu cīņai pret brīvo zemes tirgu.
Vairāku lauksaimniecības organizāciju pārstāvji izveidojuši darba grupu cīņai pret brīvo zemes tirgu. Tā prasa valdībai iesaldēt ar vairākām valstīm noslēgto līgumu "Par brīvo zemes tirgu ārzemniekiem".
"Zeme ir jāapsaimnieko mūsu zemniekiem. Vairākos pagastos - Malienā, Ilzenē, Apē un Virešos - uzradās cilvēki, kas pērk lielas zemes platības. Tad vietējie iedzīvotāji sarosījās un izpirka valsts rezerves zemi. Protams, pirkuma gadījumā pilsoņa un nepilsoņa vienošanās nav oficiāla. Tāpēc to ir grūti pārbaudīt un pierādīt," domā Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas Alūksnes filiāles vadītāja Baiba Johansone.
Alūksnes rajonā vēl ir 6781 hektārs brīvas valsts rezerves zemes. B.Johansone domā, ka vismaz pagaidām ārzemnieki negatavojas apsaimniekot zemi. "Eiropas valstīs zeme ir piesārņota ar ķimikālijām. Tāpēc te meklē platības, kas vēl ir tīras. Bet vai mūsu valdība pratīs izmantot situāciju? Ja valsts tā var pelnīt un saņemt sociālas garantijas, tad, iespējams, var atļaut pirkt zemi," pieļauj B.Johansone. Referendumā, ko, iespējams, ierosinās rīkot reizē ar Saeimas vēlēšanām, viņa balsos pret zemes pārdošanu ārzemniekiem. Kaut arī tagad neapstrādātā zemē izaugs krūmi un meži, tos varēs izmantot.
"Lai mēs būtu savas zemes saimnieki, ir jābūt tās īpašniekiem. Mīnus ir tas, ka pilsoņi paši atrod veidus, kā zemi pārdot. Ārzemnieks nevar nopirkt, ja to neļauj. Acīmredzot cilvēki ir ieinteresēti to darīt, jo nevienu nevar piespiest. Alūksnes rajonā zeme maksā apmēram 150 latu hektārs. Tā ir zema cena, tāpēc ienākumus no pārdošanas ātri "apēdīs"," uzskata Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktore Ņina Rakstiņa.
Zemes vērtība noteikti palielināsies, un tad varētu būt izdevīgi pārdot. Ņ.Rakstiņa uzsver, ka ir jāpārdomā, ko dara. Viņa ir principā pret zemes pārdošanu ārzemniekiem.
