Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nevienā karā nav uzvarētāju

Ir sācies karš, kas pirms nedēļas daudziem likās tāls un neiespējams. Pēc kara Kosovā ir pagājuši vairāki gadi, bet ik solis šajā mazajā (trešā daļa no Latvijas) zemē atgādina par postu vidē, sadzīvē un cilvēku veselībā.

Ir sācies karš, kas pirms nedēļas daudziem likās tāls un neiespējams. Pēc kara Kosovā ir pagājuši vairāki gadi, bet ik solis šajā mazajā (trešā daļa no Latvijas) zemē atgādina par postu vidē, sadzīvē un cilvēku veselībā. Lai kādi būtu argumenti, karā nav uzvarētāju.
"Jebkurš karš ir briesmīgs. Kosovā es sapratu, cik laimīgi ir mūsu bērni un pieaugušie. Kad esmu redzējusi to, kas liekas neiespējami, tad rodas cits vērtējums. Pat vismaznodrošinātākie iedzīvotāji mūsu valstī ir laimīgi! Un arī tie, kam dzīve liekas grūta. Viņi nejūt tik elementāru lietu kā, piemēram, dzeramā ūdens trūkumu. Bet tur pie mūsu mašīnas pieskrēja trīsgadīgs bērns, kas prasīja padzerties. Kā viņš satvēra ūdens pudeli!" stāsta Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona sanitārā instruktore Liesma Pudule.
Februārī viņa atgriezusies no sešu mēnešu Miera uzturēšanas misijas Kosovā, viņai piešķirta NATO medaļa. Latvijas medicīnas darbinieki, tāpat kā militārie policisti un sapieri, nepiedalījās karadarbībā, bet katrs darīja savu darbu. Liesma pieļauj, ka varētu braukt arī uz Irāku. Vai tas būs vajadzīgs un kāda būs izvēle, to rādīs nākotne. Viņa pēc informācijas masu medijos secina, ka situācija šajā valstī varētu būt vēl smagāka nekā Kosovā.
Neatraisāms Gordija mezgls
Kosovas teritorija ir divu tautu – albāņu un serbu – vēsturē dziļi un stingri sasiets Gordija mezgls, ko vēl neviena vara nav spējusi atraisīt. Liesma bijusi vēsturiskā kalnā netālu no galvaspilsētas Prištinas, no kura var pārredzēt 1389. gada turku – serbu kaujas lauku. Tad serbu zemē ienākuši musulmaņi. "Tas ir piemineklis kaujai, kurā neuzvarēja neviens. Cīņā pārāki bija turki, bet tās laikā nogalināja turku sultānu, tāpēc arī viņi bija zaudētāji," pauž L.Pudule. Viņa domā, ka nav un arī neradīsies skaidrība, kāpēc šīs tautas karo savā starpā un kā panākt izlīgumu. Pat tie, kas karu nevēlas, ir pārliecināti, ka bez Miera spēku klātbūtnes konflikti atsāksies ar jaunu spēku. Pie Latvijas mediķiem uz pieņemšanu nāca serbi un albāņi. Ārvalstu politiķi uzskata, ka ar laiku serbiem vajadzētu integrēties albāņu sabiedrībā, kam ir labākas ambulances un slimnīcas. Bet serbi baidās, un viņus var saprast.
Tomahauku kalnā visiem kokiem ar raķetēm ir nošķeltas galotnes. Vēl joprojām Kosovas zeme glabā daudz nesprāgušu lādiņu un mīnu. Atmīnētas taciņas iezīmē ar sarkaniem mietiņiem un norobežo no abām pusēm ar auklu. No tās novirzīties ir bīstami, jo daudzviet sarkani kociņi apzīmē mīnas, zili kociņi – nesprāgušu munīciju un dzelteni kociņi – radioaktīvas vielas. Sapieriem darba pietiks vēl ilgi. "Dažviet ir redzams, ka tā ir bijusi attīstīta valsts. Bet tagad Kosova ir ļoti militarizēta. Tur ir visu pasaules valstu armiju karavīri. Katra ceturtā ir Miera uzturēšanas spēku mašīna. Bērni tā pieraduši, ka nepaceļ acis uz augšu, dzirdot helikoptera rūkoņu. Viņi uz tiem vairs nereaģē tāpat kā uz zvirbuļiem," ievērojusi Liesma.
Kosova ir sadalīta vairākās pakļautības zonās: Lielbritānijas, Francijas, ASV, Vācijas un Itālijas. Visur braukā tanki un bruņumašīnas.
Miera uzturētāji staigā bruņoti
"Kad ieradāmies Kosovā, divas nedēļas bija paaugstināta kaujas gatavība. Miera uzturēšanas misijas karavīriem 40 grādu karstumā bija jāstaigā ar bruņu vestēm, ķiverēm un automātiem plecā. Arī citā laikā vienmēr līdzi bija jābūt pistolei, bet civilo apģērbu varēja uzvilkt tikai bāzē - savā teritorijā. No tās iziet ir atļauts tikai formā un ar ieročiem, nekādā gadījumā nedrīkst iet pa vienam," skaidro L.Pudule. Serbi un albāņi savstarpēji cīnās, bet pret miera uzturētājiem ir labvēlīgi noskaņotas abas tautas.
"Likās neparasti, ka visi mums māja ar rokām un smaidīja. Esam tomēr svešas armijas karavīri viņu zemē. Tiesa, palīdzējām vieniem un otriem," atzīst Liesma.
Miera uzturēšanas spēku angļu nometne, kurā dzīvoja arī latvieši, atrodas netālu no Prištinas termoelektrocentrāles. Tā ražojot daudz kvēpu un laikam arī mazliet elektrības. Diennakts laikā centrāles skursteņi izmet tūkstošiem tonnu kvēpu. Kad uzsniga sniegs, otrā rītā tas bija brūns.
"Sākumā nesapratām, kāpēc putekļi nav tādi kā Latvijā – brūni, nevis pelēki. Kāpēc zābakus nevar notīrīt? Kad redzējām brūno sniegu, sapratām," atceras Liesma.
Viņa domā, ka "tas zināmā mērā bija realitātes šovs", jo pusgadu vajadzēja dzīvot nometnē kopā ar cilvēkiem, kas uz Kosovu bija devušies kā brīvprātīgie.
"Visu laiku bijām kopā – darbā un sadzīvē, ikdienā vīrs ar sievu netiekas tik bieži," salīdzina L.Pudule. Bet visi bija ar to rēķinājušies - būt projām no mājām un ģimenes. "Spriedām, ka tā ir vienīgā vieta, kur sētas iekšpusē dzīvojošie ir laimīgāki nekā ārpusē. Gribētu satikt cilvēkus, ar kuriem ir sarasts. Noteikti nenožēloju, ka piedalījos Miera uzturēšanas misijā Kosovā," atzīst L.Pudule.
Ciešanās cilvēki ātri noveco
Divas latviešu medicīnas darbinieku ekipāžas brauca uz ciematiem, kur ambulatori pieņēma pacientus. Bija vairākas vietas, kur dzīvojošiem nav sakaru ar ārpasauli. Lebanes ciematā astoņās mājās mīt apmēram desmit veci cilvēki. Pārējie ir gājuši bojā, aizbraukuši vai arī aizbēguši uz Serbiju.
"Tur mūs sagaidīja un pavadīja ar asarām acīs. Bijām ciemiņi, kas atveda avīzes un izstāstīja par valstī notiekošo. Lai gan aktīva karadarbība ir pārtraukta, tomēr konflikti starp serbiem un albāņiem turpinās. Daudzi cilvēki baidās iziet uz ielas," skaidro Liesma. Viņa novērojusi, ka Kosovas iedzīvotāji ātri noveco. Tie izskatās vecāki nekā ir patiesībā. Arī tās ir kara pārdzīvojumu sekas.
Čigānu ciematā Plemetīne decembra sākumā bērni staigāja basām kājām. Tur mediķiem vajadzēja pieņemt līdz 70 cilvēkiem dienā.
"Mums nesa trīs dienas vecus bērnus un nāca sievietes, kas neatcerējās, cik viņām ir gadu – apmēram 60 līdz 80. Visiem ir vajadzīga medicīniska palīdzība. Viņiem nav citu iespēju to saņemt," norāda Liesma. Viņa atzīst, ka ir dažas vietējās ambulances. Bet tajās ir tikai medicīnas māsas, kas nav pietiekami kvalificētas. Turklāt viņu rīcībā nav zāļu un medicīniskā aprīkojuma.
"Tad nav jābrīnās, kā tur rauj zobus. Cilvēks sēž uz parasta krēsla, ar stangām viņam izrauj zobus un met spainī. Nav iespēju ārstēt," secina L.Pudule.
Zāles svarīgākas par māju
Viņa apguva serbu valodu, jo citu iespēju sazināties nebija. Tā ir līdzīga krievu valodai, tomēr vietējie iedzīvotāji krieviski nesaprot.
Pārsteigumu sagādāja serbu sieviete, kas trīs dienas pēc zāļu saņemšanas tās vēlējās dabūt atkārtoti. "Sieviete teica, ka viņai uzspridzināta māja un zāles sadegušas. Domāju, ka neesmu pareizi sapratusi, jo nespēju iedomāties, ka tik mierīgi var paziņot tādu nelaimi," atceras Liesma. Viņa pieļauj, ka līdzīgā situācijā uztrauktu pavisam citas problēmas, nevis zāļu atgūšana. Acīmredzot pie kara iznīcības ir tā pierasts, ka mājas un iedzīves zaudējums nav nekas sevišķs.
Ļoti daudz māju joprojām ir drupās. Ir ciemati, kur viss nopostīts un neviens nedzīvo. Bet ir arī jaunuzceltas ēkas, kam finansējumu piešķir Eiropas Savienība. Neparasts ir kontrasts, ko rada greznai celtnei blakus uzslieta būda, bet arī tajā dzīvo cilvēki.
Liesma vērtē, ka māju pagalmi un to telpas ir tīras un sakoptas, bet ceļmalas apkārtējā teritorija ir pilnas ar atkritumiem. Kosovā ir arī lupatu un pudeļu upes. Atkritumus neviens neizved, tāpēc cilvēki nevajadzīgo met upēs, cerot, ka tās ūdeņi visu aiznesīs.
L.Pudule akcentē, ka Kosovas daba ir ļoti skaista, bet tagad tā ir piesārņota.

Citu datumu laikraksti

  • Pasaulē izplatās smaga infekcijas slimība

    Pasaules Veselības organizācija izplatījusi informāciju par pagaidām nezināmas smagas elpceļu infekcijas izplatīšanos vairākās valstīs. Infekcija...

  • Vai jākārto pieraksts?

    - Nesen noslēdzu līgumu par dzīvokļa īri, kas atrodas saimnieka mājā. Vai man un maniem ģimenes locekļiem ir jākārto pieraksts? Pierakstu sistēma...

  • Prot dzīvot bez latviešu saldēdiena - skaudības

    Jaunalūksnes pagasta uzņēmējs Aigars Steberis pieder pie cilvēkiem, kam risks nav svešs. Viņam nepatīk stāvēt uz vietas un dzīvot vienai dienai....

  • Vācieši devuši nozīmīgu ieguldījumu

    Vācieši Latvijā ir iesakņojušies tik dziļi, ka mūsdienās retais latvietis var droši teikt, ka viņa dzīslās nerit vācu asinis. Kopīgā vēsturē latvieši...

  • Aicina piedalīties radošā konkursā

    Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā pirmsreferenduma informēšanas pasākumu vadības grupa aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties...

  • Ieskaties jaunajā interneta portālā!

    Sadarbībā ar Veselības veicināšanas centru darbu sācis jauns interneta portāls (www.mazulis.lv).Sadarbībā ar Veselības veicināšanas centru darbu...

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Atpūtas pasākumi. 15.martā pulksten 18.00 Gulbenes rajona Lizuma kultūras namā - atpūtas pasākums "Atver durvis uz pavasari".Atpūtas pasākumi ...

  • Uzzied, lai priecētu

    Kalateja. Kalateja ir marantas dzimtas augs, kas mīl siltu un mitru gaisu. Puķei patīk gaiša vieta.Kalateja Kalateja ir marantas dzimtas augs, kas...

  • Rit akcija Kailas pret karu

    Šonedēļ apmēram 35 jaunieši, galvenokārt meitenes, fotografējās kailas protestam pret Latvijas atbalstu uzbrūkošam karam Irākā.Šonedēļ apmēram 35...