Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nevis šalc, bet trīc zaļais mežs

Tikai nedomājiet, ka esmu saputrojusi katram latvietim labi zināmās dziesmas vārdus, kas apgalvo, ka mūsu zaļais mežs šalc.

Tikai nedomājiet, ka esmu saputrojusi katram latvietim labi zināmās dziesmas vārdus, kas apgalvo, ka mūsu zaļais mežs šalc. No senlaikiem Latvijā divas trešdaļas mežu platību aizņēmuši skujkoki. Tomēr koku saimē ir arī kāds, kura lapas rada citu skanējumu, un šī īpašība pat guvusi tēlainu asociāciju ar bailīgu cilvēku. Trīc kā apses lapa. Somi egļu vietā stāda apses!
Pēc nesenā brauciena uz Somiju kopā ar Latvijas pagastu vadītājiem pie domas par apsēm neviļus atgriežos vēl un vēl. Līdz šim Latvijas mežu bagātībā apšu bijis maz. Šķiet, ka šī it kā nievātā un drebelīgā apses lapa simboliski varētu saistīt abas Baltijas jūras valstis kādā kopīgā projektā.
Vismežainākā ir Eiropas valsts
Somi pamatoti lepojas ar mežu bagātībām – tās aizņem 23 miljonus hektāru (74,2 procentus teritorijas), uz vienu iedzīvotāju aprēķinātā meža platība iznāk 16 reizes lielāka nekā vidējam eiropietim. Ne mazāk lepni viņi ir par koksnes produktu (galvenokārt celulozes un papīra) vērā ņemamo otro vietu nacionālajā eksportā aiz metālapstrādes produkcijas. Atzīstot, ka valstī ir prāvs koksnes patēriņš, tomēr tiek uzsvērts, ka tas nekad vairs nav pārsniedzis 1930.gada līmeni, kad lielu daļu izmantoja siltumapgādei. Somijas mežos tagad esot pat vairāk koksnes nekā pirms 60 gadiem, pat par spīti tai aptuveni astotdaļai mežu platību, ko 2. pasaules kara izskaņā nācās atdot PSRS.
Somi uzskata, ka arī mežu zinātniskā izpēte viņu valstī risinās jau sen, un tās kvalitāti apliecina arī fakts, ka no mazākas platības mūsdienās iegūst lielāku koksnes daudzumu. Somi ir starp pasaules līderiem papīra ražošanā. Kur meži, tur koksne un papīrs!
Paraugdemonstrējumi papīra ražošanā
Latvijā jau vairākus gadus nerimst strīdi par iespējamo celulozes rūpnīcas "Baltic Pulp" celtniecību Jēkabpils rajonā, kura saistīta ar Somijas giganta "Metsaliitto group" vārdu. Diskusijas uzvilnī gan par investora pretenzijām uz mūsu mežu bagātībām, izkarojot to ilgtermiņa izstrādes tiesības, gan par iespējamo kaitējumu videi. Protams, jaunas darba vietas Latvijai būtu - ai, cik noderīgas! Taču vezums joprojām īsti iekustināts nav.
Zinot par Latvijas un Somijas iespējamās sadarbības projektu, ceļojuma maršrutā bija iekļauta Hāmenkiro pašvaldībā esošā rūpnīca "M-real", kuras lielākais īpašnieks ir "Metsaliitto". Somi lepojas ar šo gigantu, kurš ir starp Eiropas lielākajiem koksnes pārstrādes uzņēmumiem, tā apgrozījums pērn bijis 8900 miljoni eiro, tajā nodarbināti 30 000 strādājošo.
"M-real" cehos savām acīm vērojām, kā milzīgas ražošanas līnijas (lielākā no tām - 120 metru garumā, 10 metru platumā, 14 metru augstumā) no 2,5 kilometru attālās maltuves piegādāto celulozes masu pārstrādā iesaiņojamā kartonā, no kura top grezni iepakojumi slavenu parfimērijas firmu izstrādājumiem, arī mobilo telefonu kastītes, iepakojums Ķīnā ražotajām cigaretēm. Savukārt mazākā līnija ražo papīru slavenajām Somijas tapetēm ar firmas zīmi "Cresta".
Bijām liecinieki tam, cik datorizēti norit šis process, kurā pārtraukumu pieļauj divreiz gadā - ap mūsu Jāņiem un Ziemassvētkos. Koksnes patēriņš gadā esot 260 000 kubikmetru, kartona ražošanas līnijas kapacitāte ir 130 000 tonnu kartona gadā. Kaut arī rūpnīcas darbinieku skaits pārsniedz 400, diženo kartona ražotni vienā maiņā uzrauga tikai pieci cilvēki.
Jau pirms rūpnīcas vārtiem, gluži kā paraugdemonstrējums katram neticīgajam Tomam, darbojās prāvas attīrīšanas ierīces. Vēlāk uzzinājām, ka notekūdeņus vispirms attīra mehāniski, iegūtie ražošanas atkritumi pārtop kompostā, kas lieliski der tomātu audzēšanai. Arī uz Latvijas grupas vaicājumu par ekoloģisko kaitējumu videi saņēmām atbildi, ka ūdens, kuru rūpnīcas vajadzībām ņem tuvējā upītē, pēc attīrīšanas ierīču "apmeklējuma" upītē atgriežas pat tīrāks, nekā bijis. Tāds ir speciālistu atzinums.
Tomēr uz jautājumu, vai to var izmantot kā dzeramo ūdeni, atbilde bija - Somijā neesot pieņemts dzeršanai ņemt upes ūdeni, tam izmanto vienīgi pazemes ūdeņus... Saprotams bija arī vietējās pašvaldības gandarījums par šāda rūpnieciskā giganta klātesamību gan nodokļu, gan cita iespējamā finansiālā atbalsta sakarībā.
Egļu meža vietā stāda apses
Tomēr daudz pārsteidzošāks bija nākamais ceļojums, kurš tematiski cieši saistījās ar slaveno "Metsaliitto". Zīme "Iebraukt aizliegts!" lika grupai, skaudra aprīļa vēja plosītai, klunkurēt pa visai grubuļainu ceļu, kas veda paralēli automaģistrālei, līdzi mūsu vietējiem vadoņiem.
Tas, ko ieraudzījām pēc teju vai kilometra gājuma, lika gan erroties, gan brīnīties, gan smīkņāt. Vai tad mēs Latvijā neesam redzējuši izcirtumu? Turklāt - kādu! Spriežot pēc pamestajiem zariem un baļķu grēdām, vēl nesen tur bija augušas krāšņas egles... Tomēr šajā nepievilcīgajā vietā bijām spiesti drebināties ilgāk nekā pusstundu, jo somi mūs iepazīstināja ar savu atklājumu, kuru atļaušos formulēt tā: "Apsēs ir mūsu nākotnes kapitāls!"
Somijā gan šā brīža aktualitāte vairāk saistās nevis ar Latvijā pierasto parasto apsi (Populus tremula), bet gan ar apses hibrīdu (Populus tremulax Populus tremuloides). Pētījumi liecina, ka 25 gadu periodā no parastās apses hektāra platībā var iegūt 194 kubikmetrus koksnes, turpretim hibrīda devums ir 297 kubikmetri uz hektāru. Laika periodā no 1997. līdz 2002.gadam Dienvidsomijā šim "zelta" stādījumam atvēlēti 740 hektāri (no tiem 260 hektāri - 2002.gada pavasarī) un "apapsošana" vēršas plašumā. Sevišķi interesanti uzzināt, ka pie kaimiņiem igauņiem ar šo hibrīdkoku jau apmežoti 490 hektāri!
Ekskursijas galapunktā skaistās egles zaru galvas nolikušas, lai atdotu vietu apsēm. Šim kokam labi patīk tāda neattīrīta cirsmas vieta, šķietami nepievilcīgo pamesto zaru klājumu neviens pat netaisās novākt.
Somi atzīst, ka pie apses stādījumu priekšrocībām jāmin to pieticība augsnes izvēlē, ātraudzība (rotācija ilgst 15 līdz 25 gadus), prāvais audzēšanas blīvums (1000 līdz 1200 koku vienā hektārā, kuluāru sarunās gan minēja arī lielākus skaitļus), tā itin labi atjaunojas ar sakņu atvasēm un sēklām. No apses koksnes ražotais papīrs ir vieglāks svara ziņā, bet nezaudē kvalitāti. Mūsu gidi gan nenoliedza arī šā koka raksturīgo koksnes trupi un infekcijas, kas var iekļūt caur satrunējušajiem sānu zariem (šo rūpi viņi uztic pētniekiem), kā arī aļņu vājību pret apsēm.
Speciālisti iesaka apses stādīt tuvu maģistrālēm, kur dzīvā satiksme četrkājainajiem gardēžiem varētu nepatikt.
Dažs no maniem ceļabiedriem gandrīz sadusmojās par šo paraugdemonstrējumu, iztēlojoties, ka nākotnē skaistās ceļmalas egles aizstās drebelīga apšu audze.
Latvijā esam pieraduši pie citas meža kultūras. Bet, apzinoties, ka celulozes rūpnīcas projektu diezin vai pilnībā noraidīs un ka somi pie kaimiņiem igauņiem šopavasar atkal apstādījuši lielas platības ar šo, mūsuprāt, nesvarīgo koku sugu, uzskatu, ka ir nepieciešams informēt arī Latvijas lasītājus par šo mežu dižvalsts jauno kustību.
Varbūt kāds dusmosies līdzīgi maniem ceļabiedriem – pagastvečiem, bet cits īpašnieks varbūt izlems kādu brīvu pleķi atvēlēt tieši apsēm, lai pirmais tiktu pie teikšanas, jo "Baltic Pulp" labvēlīga iznākuma gadījumā nav šaubu, ka somiem labāk patiks tuvu augusi, nevis no Somijas vai Igaunijas transportēta apses koksne.
Ornitoloģijas speciālists Māris Strazds atzīst, ka Somija esot viens no sliktākajiem piemēriem mežu noplicināšanā. Vai vainīgs nav arī apšu bums? Laiks rādīs. Bet varbūt tā ir slaveno "Indrānu ošu stāsta" mūsdienīga versija?

Citu datumu laikraksti

  • Upe

    Dārtai jauc prātu vīrieša atbilde, un viņa atkal atmin veco ubagu pie baznīcas savā kāzu dienā.5. Dārtai jauc prātu vīrieša atbilde, un viņa atkal...

  • Tu tiešām dzīvo 2003.gadā, ja...

    1. Tev ir piecas paroles, bet atceries tikai vienu.1. Tev ir piecas paroles, bet atceries tikai vienu. 2. Tu izmisīgi pūlies ievadīt paroli,...

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Koncerti. 25.maijā. Alūksnes Pilssalā koncerts "Ar dziesmu uz Rīgu".Koncerti 25.maijā Alūksnes Pilssalā koncerts "Ar dziesmu uz Rīgu": * 17.30 -...

  • Upe

    Saimniece neko neatbild, tikai lēni paiet nost no durvīm, liekot nojaust, ka viņa ciemiņu prom neraida.4. Saimniece neko neatbild, tikai lēni paiet...

  • Gruzīni strādā pārsvarā bērnu dēļ

    Pirmā liecība par gruzīniem Latvijā saistās ar 19.gadsimta beigām, kad mūsu zemē dzīvojuši 12 gruzīni.Pirmā liecība par gruzīniem Latvijā saistās ar...

  • Izcīna tikai astoto vietu

    Pagājušās nedēļas nogalē Alūksnes Pilssalas stadionā risinājās Ziemeļaustrumu futbola līgas minifutbola čempionāta 2.kārta. Šoreiz tajā neveiksmīgi...

  • Uzzini par sevi internetā

    Informāciju tehnoloģiju uzņēmums "Lursoft IT" ir papildinājis elektroniski pieejamo informāciju pakalpojumā "Tavi dati".Informāciju tehnoloģiju...

  • Vai ir nepieciešams nodrošināt valūtu ar zeltu?

    20.gadsimta sākumā centrālajās bankās bija lieli zelta krājumi, jo tolaik gandrīz visas pasaules valūtas bija piesaistītas zeltam un nodrošinātas ar...

  • Kā iemācīties teikt komplimentus?

    Žurnāla "Mans Īpašums" maija numurā lasiet: mājoklis:ja nepieciešams remonts.Žurnāla "Mans Īpašums" maija numurā lasiet: mājoklis:ja nepieciešams...