Nevis sapnis, bet nepieciešamība

Gan plašā sabiedrībā, gan finansistu un uzņēmēju vidū pēdējā laikā risinās kaislīgas diskusijas un cīņas par jautājumu - vai Latvijai jābūt vienotā Eiropas Savienībā.

Gan plašā sabiedrībā, gan finansistu un uzņēmēju vidū pēdējā laikā risinās kaislīgas diskusijas un cīņas par jautājumu - vai Latvijai jābūt vienotā Eiropas Savienībā (ES).
Vai Latvijas iedzīvotāju labklājība īstermiņā un ilgtermiņā palielināsies vai ne? Kas notiks ar Latvijas finanšu sistēmu un ražošanu?
Balstoties uz ES jau iestājušos valstu pieredzi, jāuzsver, ka iestāšanās ietekme uz valsts situāciju ir ne tikai ekonomiska, bet daudz plašāka. Kā rāda iepriekšējo kandidātvalstu (piemēram, Portugāles, kas savulaik bija viena no kandidātvalstīm ar salīdzinoši zemāko ekonomiskās attīstības līmeni) pieredze, ekonomiskie ieguvumi lielā mērā bija un ir atkarīgi no katras valsts spējas izmantot sākotnējās priekšrocības, ko paver plašs tirgus un papildu resursi. Turklāt jāprot arī izvairīties no draudiem, ko izraisīs lielāka un spēcīgāka konkurence. Jā, iestāšanās ES pavērs plašāku tirgu, produkcijas noieta iespējas Latvijas uzņēmējiem, bet tas, vai uzņēmēji spēs apgūt un izmantot ES sniegtās priekšrocības, ir atkarīgs tikai no pašu uzņēmēju zināšanām, elastības, spējas izprast ES tirgu un vēlmes mācīties. Arī ES dos zināmu ieguldījumu Latvijas cilvēkresursu attīstībā - iestājoties ES, palielināsies iedzīvotāju mobilitāte un tirgus liberalizācija, kā arī notiks plašāka apmaiņa ar tehnisko "know-how".
Esmu runājis ar daudziem Vācijas uzņēmējiem, kas jau strādā Latvijā vai arī gatavojas to darīt. Viedoklis ir viens - lai pasaule uztvertu Latviju kā stabilu un prognozējamu partneri, tai ir jābūt ES. Ārvalstu uzņēmēji uztver ES kā garantu valsts drošībai un uzticamībai - politiskai un ekonomiskai. Latvijā kā ES dalībvalstī būtu ar ES vienota standartu sistēma un ES prasībām atbilstoša biznesa vide.
Naudas plūsma tiešu investīciju formā no Rietumiem uz Austrumiem jau tiek virzīta. Pēdējo 10 gadu laikā privātuzņēmēji jauno dalībvalstu reģionā ir ieguldījuši vairāk nekā desmit miljardus eiro. Analizējot pašreizējās ārvalstu investīcijas Latvijā, redzams, ka gan vietējie, gan ārvalstu investori līdz šim orientējušies galvenokārt uz nozarēm, kur kapitāla apgrozījums ir samērā ātrs. Šādās nozarēs (tirdzniecība, banku pakalpojumi un citas pakalpojumu nozares) investoru risks ir relatīvi zemāks. Tādējādi pašlaik Latvijas pakalpojumu jomā uzkrātais fiziskais kapitāls ir apmēram trīs reizes lielāks nekā ražošanas jomā. Tomēr ir skaidrs, ka šādas ārvalstu investīciju struktūras rezultātā netiek ražotas preces ar lielāku pievienoto vērtību, netiek paplašināts eksporta preču apjoms un netiek palielināta Latvijas uzņēmumu konkurētspēja ārējā un iekšējā tirgū. Ja Latvijas iedzīvotāji nenobalsos par iestāšanos ES un ārvalstu investori Latvijas ekonomisko situāciju un tirgu neuzskatīs par pietiekami drošu un perspektīvu, lai ieguldītu investīcijas kapitālietilpīgajās rūpniecības nozarēs, nebūs iespējama arī valsts ilgtspējīga un stabila attīstība. Turklāt, Latvijai paliekot ārpus ES, prognozējams investīciju atplūdums, jo ir daudzi ārvalstu uzņēmēji, kas Latvijā ir investējuši, paļaujoties uz to, ka Latvija izmantos šo iespēju un kļūs par ekonomiski perspektīvu valsti ar attīstītu ekonomisko infrastruktūru un tehnoloģisko potenciālu.
Priekšrocības, iestājoties ES, būs milzīgas: ne tikai tādēļ, ka ekonomikas attīstībai būs jaunas iespējas (vairāk kā miljards eiro no dažādiem fondiem ar mērķi modernizēt Latvijas infrastruktūru un apkārtējo vidi, kā arī atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus un mazattīstītos rajonus valstī). Tādējādi mazie un vidējie uzņēmumi spēs paaugstināt savu konkurētspēju - ne tikai ES tirgū, bet pasaules tirgū.
Esmu dzirdējis viedokli, ka tieši pašlaik ierobežotais Latvijas ekonomikas apjoms un, īpaši, patērētāju zemā pirktspēja jāvērtē kā investīcijas atturoši nosacījumi īstermiņā. Vērtējot ilgtermiņā, investori to uzskata par ievērojamu izaugsmes potenciālu nākotnē, jo augošā ekonomikā ir daudz lielākas attīstības iespējas. Daudzi ārvalstu investori ir ieinteresēti Latvijas tirgū tieši tāpēc, ka viņu dzimtajā valstī, piemēram, Vācijā, jau ir sasniegts augsts dzīves līmenis un tirgus ir piesātināts; iedzīvotāju pirktspēja ir augsta, bet pieprasījums pieaug minimāli vai nepieaug vispār.
Nepieciešamais finanšu līdzekļu ieguldījums preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas sakārtošanai atbilstoši ES prasībām par pašu uzņēmēju vai aizņemtajiem līdzekļiem radīs Latvijas finanšu tirgus attīstību, pieaugs konkurence finanšu institūciju vidū, un ieguvēji būs tikai klienti, jo samazināsies kredītu procentu likmes un bankas piedāvās vēl plašāku un izdevīgāku produktu klāstu. Jāuzsver, ka integrācijas rezultātā Latvijas iedzīvotājiem būs iespējams veidot pensiju fondus ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs, tādējādi izvēloties izdevīgāko un drošāko pensiju fonda pārvaldītāju. Vienotās valūtas ieviešana, kas nenotiks uzreiz pēc Latvijas iestāšanās ES, būs pēdējais nozīmīgākais solis vienotā tirgus izveidē, kā rezultātā atcels valūtas maiņas operācijas un novērsīs riskantās valūtas kursu svārstības - būs nojauktas pēdējās robežas brīvai tirdzniecībai un finanšu plūsmai ES vienotā tirgū.
Bijušais Vācijas premjerministrs Konrāds Adenauers pirms 50 gadiem teica: "Eiropas vienotība bija dažu cilvēku sapnis. Tas kļuva par daudzu cilvēku cerību. Tagad tā ir nepieciešamība mums visiem." Arī es esmu pārliecināts, ka Latvija vienotā ES dos gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ieguvumus mums visiem.

Citu datumu laikraksti

  • Glezna

    2. Varbūt tieši šis vakars beidzot dos iespēju pacelties kādu pakāpienu uz augšu pa uzņēmuma ieņemamo amatu "trepītēm"?2. Varbūt tieši šis vakars...

  • Nākotni saskata Eiropas Savienībā

    Ārlietu ministrija aicināja reģionālo avīžu žurnālistus uz informatīvu semināru par Eiropas Savienību.Ārlietu ministrija aicināja reģionālo avīžu...

  • Vista apelsīnu - vīnogu mērcē

    Iesakām kārumniekiem pagatavot kaut ko neparastāku un krāsaināku - veselīgu un gardu, vieglu vistas gaļas maltīti.Iesakām kārumniekiem pagatavot kaut...

  • Glezna

    Jau kuro reizi Akvelīna šķērsoja istabu, lai vēl un vēlreiz paskatītos uz gleznu - nekrāsotā koka rāmī iemūžinātu ceriņu klēpi.1. Jau kuro reizi...

  • Atbilde uz rakstu “Ierindas pilsoņa pārdomas par tēmu “es un ES””

    23.augustā "Alūksnes Ziņas" publicēja A.Gulbja rakstu "Ierindas pilsoņa pārdomas par tēmu "es un ES"".23.augustā "Alūksnes Ziņas" publicēja A.Gulbja...

  • Policija informē

    Nozog traktora piekabi. Alūksnē, Mežinieku ielā, 9.septembrī no mājas pagalma nozagta traktora piekabe.Nozog traktora piekabi Alūksnē, Mežinieku...

  • Eiropā vairāk mājsaimnieču

    ES statistikas biroja «Eurostat» veiktais darba rezervju pētījums liecina, ka dalībvalstīs katra sestā sieviete nestrādā ģimenes pienākumu dēļ....

  • Atvaļinājums Eiropā

    Sakarā ar gaidāmo referendumu par iestāšanos ES iedzīvotāji arvien vairāk sākuši interesēties par to, kas viņu dzīvē mainīsies pēc iestāšanās...

  • Īrija svinēs Eiropas Savienības paplašināšanos

    Bezdarbs Eiropā Statistika birojs «Eurostat» ziņo, ka vasaras mēnešos piecpadsmit ES dalībvalstīs bezdarba līmenis stabili turas 8 līdz 9 procentu...