Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nezina, kā dzīve veidotos bez mākslas pasaules

Alūksnietis Aivis Zemītis uzskata, ka dzīve viņu neesot lutinājusi, lai gan no malas izskatoties pretēji.

Alūksnietis Aivis Zemītis uzskata, ka dzīve viņu neesot lutinājusi, lai gan no malas izskatoties pretēji. Taču par to viņš nesūdzas. “Ja man ir problēmas, es to neizrādu. Esmu to iemācījies. Tādās reizēs labāk ir izkauties ar koku, nevis izgāzt dusmas uz cilvēku,” laikrakstam stāsta Aivis Zemītis.
Viens no izlādēšanās veidiem, kā pats saka, ir rakstīt dzeju. Viņš agri uzsācis darba gaitas un līdztekus absolvējis vakarskolu. Pastāvīgs un stabils darbs bijis neilgu laiku, tāpēc vēlētos tādu atrast. Studējis Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, bet šobrīd papildina zināšanas datorkursos. “Mani interesē datori. Ja varētu studēt, tad tā noteikti būtu informātika,” spriež Aivis.
Pievērsās reliģijai
Viņam patīkot iesaistīties dažādās avantūrās. Sapņojis studēt Latvijas Bībeles koledžā, bet tas palicis neīstenots. “Desmit gadus esmu bijis saistīts ar baznīcu, kādreiz biju Alūksnes luterāņu draudzē pērminders. Sākums bija svētdienas skola deviņdesmitajos gados, kuru apmeklēju trīs gadus,” atceras Aivis. Vēlāk radusies iespēja iepazīties arī ar lasījumiem no Bībeles un līdz ar to dziļāk pievērsies reliģijai.
Saprata, ka jātic tikai sev
“Vispirms biju lektors - uzstājos ar lasījumiem, vēlāk sāku kalpot draudzē,” apgalvo Aivis. Kad iepriekšējais mācītājs atstādināts no amata, draudzē notikusi šķelšanās un Aivis no tās aizgājis. “Par nejaušību var uzskatīt to, ka sāku apmeklēt Vasarsvētku draudzi. Finālā sapratu, ka man nav vajadzīga citu palīdzība, ka pašam dzīvē viss ir jāsasniedz un jāpaļaujas uz saviem spēkiem. Es ticu, ka ir kaut kas augstāks, ka ir Dievs, taču fanātiski ar to aizrauties un skriet pakaļ jaunām reliģijām es nevēlos,” apgalvo Aivis. Pie šāda atzinuma viņš nonācis, kad redzējis nesaskaņas draudzēs.
“Ja tu redzi, ka ārējā čaula it kā spīd, bet iekšēji no svētuma nav nekā, tad nākas vilties,” apgalvo vīrietis. Viņu kaitinot cilvēki, kas nepārtraukti aiz katra pateiktā vārda piemin Dievu. “Dievs ir priekšā un... Tas nav normāli, ka Dieva vārdu izmanto par daudz. Ir jānovelk robeža tam, ko tu dari pats un ko dara Dievs. Ja cilvēks pats neko nedara, tad arī Dievs neko nedos,” spriež viņš.
Sāk rakstīt vidusskolā
No šovasar sarakstītās dzejas apmēram 90 procenti ir smaga un depresīva, ko Aivis necenšas publiskot. Daļa no tās esot vērsta pret baznīcas uzskatiem, dzejā viņš runā par politisko situāciju ne tikai Latvijā, bet arī Irākā.
“Dzeju sāku rakstīt vidusskolā, it kā niekodamies. Pirmie dzejoļi, protams, bija par mīlestību un dabu. Tas, ka es tagad aktīvi rakstu un publicējos, zināmā mērā ir Daigas Sliņķes nopelns. Pirmais dzejolis, ko nopublicēja, bija veltīts Alūksnei,” atzīst Aivis. Viņš darbojas Alūksnes rajona literātu klubā “Ezerlāse”, piedalās arī Vidzemes jauno literātu saietos un ir sabiedriski radošā mākslas kluba “Ritenis” valdes sekretārs.
Visus tautās nelaiž
Aivim īpaši tuva ir Linarda Laicena, Ojāra Vācieša, Daigas Sliņķes, Kornēlijas Apškrūmas, Leonīda Breikša un citu autoru dzeja, no jaunajiem literātiem simpatizē Ivetas Jermacānes darbi. Aivis atzīst, ka literārā darbošanās aizņemot daudz laika, taču pēc tās alkstot dvēsele. “Dzeja ir liela manas dzīves mūza. Nezinu, kā veidotos mana dzīve, un ko es darītu, ja es nebūtu mākslas pasaulē,” atzīst alūksnietis. Viņš varot nerakstīt ilgi, bet pēc tam vienā vakarā - 10 līdz 20 dzejoļus. Šobrīd nedēļā topot vismaz četri, pieci dzejoļi.
“Es visus dzejoļus “nelaižu tautās”. Man ir diezgan liela cenzūra, pret sevi esmu prasīgs. Pēdējā laikā latiņu ceļu arvien augstāk,” bilst Aivis. Viņam nekad neesot tā, ka otrajā dienā kādu neizdevušos dzejoli vēlētos iznīcināt. “Es nolieku kaudzē. Kad tie sakrājas simtos un ir atbilstošs noskaņojums, tad pāršķirstu un paņemu kādu labu ideju. Ir dzejoļi, kas šķiet labi, kaut iepriekš tā nav šķitis,” apstiprina viņš.
Atklāj jaunu talantu
Aivi interesē floristika un dārza darbi. “Man patīk veidot ziedu pušķus. Esmu sācis veidot kolāžas,” stāsta viņš. Katru gadu rudenī viņš sev pasakot, ka neko vairāk nesēšot un neaudzēšot. “Pienāk februāris un tad pārskatu sēklu krājumus. Marta sākumā iekurinu siltumnīcu un sāku audzēt dēstus,” apstiprina Aivis. Viņš plānojot darināt Adventes vainagus, šajā darbā viņš esot īpaši specializējies.
“Viens no maniem hobijiem ir fotografēšana, bet pašreiz tam neatliek laika. Arī finanses to neļauj, jo tas ir dārgs prieks. Visvairāk man patīk fotografēt dabu, jo tajā ir nepārtraukta kustība. Var fotografēt vienu un to pašu vietu vairākas reizes, nepārvietojot objektīvu, bet katrā fotogrāfijā būs kaut kas īpašs,” stāsta Aivis. Nesen sevi pārsteidzis, jo atklājis, ka interesē zīmēšana, tāpēc uzskata, ka esot cilvēks ar daudzpusīgām interesēm.
Galvenā ir mīlestība
Aivis nepiekrīt tiem, kas sludina, ka cilvēkam nav vajadzīgas materiālās vērtības. “Tas ir absurds. Tās ir nepieciešamas, lai cilvēks varētu materiāli dzīvot,” atzīst viņš. Aivis labi jūtas, ja dzīvē izdodas līdzsvarot garīgās un materiālās vērtības. “Protams, augstāk vērtēju garīgās. Ja cilvēkam to nav, tad viņš nav nekas. Galvenā garīgā vērtība ir mīlestība,” spriež viņš.
Grūtos brīžos Aivim palīdz ne tikai dzeja, vajadzīgs klusums un vientulība. “Pēc savas būtības vairāk esmu vienpatis. Aizeju uz mežu, kur jūtos kolosāli. Rudenī varu stundām ilgi staigāt pa mežu sēņojot. Man patīk sapņot un domāt,” saka viņš. Pats esot pa vidam starp sapņotāju un reālistu. Sevi vērtē, ka esot tipisks Dvīnis. “Citreiz iesāku vienu darbu, nepabeidzu un ķeros pie nākamā,” spriež viņš.
Alkst pēc siltuma
Aivis sapņo, ka varētu aizbraukt uz kādu no valstīm, kur augu gadu ir silts. “Man patīk vasaras, kad ir ļoti karsts. Patīk arī ziema, kad ir sarma. Skaisti, kad viss ir balts, bet nepatīk aukstums,” apgalvo Aivis. Jaunai videi spējot ātri pielāgoties un šobrīd visvairāk vēlētos, lai blakus būtu mīļš cilvēks, ar kuru izveidotos stabilas attiecības.
***
Monologs ceriņu laikā
Salauzu klēpi ceriņu.
Gan zilu, gan baltu, gan lillā...
Nu veselu klēpi!
Tu netici?
- Še, apskati!
Vai tad tas nav klēpis?
Protams, ir jau redzēti arī lielāki, bet kopā ar manu sirdi, īss nav mazs. Kopā ar manu sirdi tas domāts vienīgi tev...
Vai tad tas nav daudz - ziedi, smarža un mana sirds?
- Var jau būt, ka ziedi novīst, sakalst un sabirzt putekļos, smarža iztvan gaisā un iemīloties pavasara vējā aizskrien tam līdzi, bet mana sirds paliek... Paliek, lai kļūtu tava un nestu sevī ceriņziedu krāšņumu un izsmalcināto aromātu...
***
Ak diena diena
Cik alkatīga tu esi
Kas alksti pēc asiņu smārda
Un svaigas cilvēka miesas
Ak diena diena
Cik varmācīga esi
Kad sajauc ar putekļu miltiem
Granātu šķaidītu liesu
Ak diena diena
Cik naida ir tevī
Kad brālis pret brāli
Spēj ieroci pacelt
Ak diena diena
Kas gan tu esi
Ka mīlu ar naidu
Kā kokteili sajauc
Ak diena diena
Cik ilgi vēl ļausies
Celt zilajās debesīs
Dzirkstošus asiņu kausus
Krīt pārslas
Krīt baltas pārslas šovakar
Pār tavu kailo galvu
Un sapinoties zeltainajos matos
Tās as’ru lāsēs pārvēršas
Krīt baltas pārslas šovakar
Tik mierīgi un klusi
Kā tavi kvēlie čuksti
Man nosalušā ausī
Krīt baltas pārslas šovakar
Lai egles zaros sēstu
Un ietērpjoties košās drānās
Mums kāzu valsi dietu
***
Atļauj notraukt asaru
No tava vaiga viegli sārtā
- Tā kā vējš no ziedlapiņām
Notrauc spožu rasas lāsi
Atļauj notraukt asaru
Ar vieglu elpas dvesmu
- Tā kā agrā rīta stundā
Vēsma glāsta zāles stiebru
Atļauj notraukt asaru
Kas saules staros zaigo
- Tik un tā ar sirdi jūtu
Tavu kvēlo kaisli
Snieg sniegs
Manā sirdī atkal snieg sniegs
Tik salts un trausls
Kā tavs skatiens
Manā sirdī atkal snieg sniegs
Tik balts un skaists
Kā tavi vārdi
Manā sirdī atkal snieg sniegs
Tik salds un gaistošs
Kā Tu mīļā

Citu datumu laikraksti

  • Iesālītās cerības

    Kādā ziemas vakarā es sēžu pie galda un nesteidzoties malkoju karstu tēju, kad pie durvīm kāds nedroši pieklauvē. Uz mirkli aizturēju elpu: vai man...

  • Robežsargiem un muitniekiem darbs būs

    Ja reiz pēc iestāšanās Eiropas Savienībā tiks likvidēta muita starp ES valstīm, kas pēc iestāšanās ES notiks ar tiem muitas, robežsardzes un...

  • “Prāta bankā” labprāt piedalītos vēlreiz

    Skatītāji televizora ekrānos 21.septembrī varēja vērot intelektuālo spēli “Prāta banka”, kurā piedalījās arī alūksnietis Aldis Zelčs.Skatītāji...