No atkarības var pasargāt vecāku mīlestība un apkārtējo ieinteresētība

Ir pamats uztraukties, zinot, cik daudz nepilngadīgu jauniešu lieto alkoholu. Nav informācijas, vai daudziem pieejamas ir narkotikas, bet atkarības speciālists divās Alūksnes kafejnīcās sajuta marihuānas smaržu.

Ir pamats uztraukties, zinot, cik daudz nepilngadīgu jauniešu lieto alkoholu. Nav informācijas, vai daudziem pieejamas ir narkotikas, bet atkarības speciālists divās Alūksnes kafejnīcās sajuta marihuānas smaržu. Lietišķu pierādījumu pagaidām nav. Protams, smarža var būt tikai tur, kur ir šīs narkotikas. Toties smēķēšanai un alkohola lietošanai sen vairs nav nekādas slepenības, jo arī ierobežojumi ir tikai vārdos.
"Slimnīcas reanimācijā ieved vienu divus cilvēkus gadā, kas saindējušies ar psihotropām vielām. To skaits samazinās, bet palielinās saindēšanās ar alkoholu vecumā līdz 21 gadam.
Manuprāt, cēlonis ir mīlestības trūkums. Vecāki bērnus nepietiekami mīl. Viņiem nav laika, pacietības vai varbūt mākas. Iespējams, ka vecāki ir tādi, kas nepazīst un nezina, kas ir mīlestība. Citādi viņi pamanītu, ka bērnu nomāc skumjas vai rodas vienpatība," uzskata Alūksnes domes deputāts, ārsts Pēteris Kučiks.
Tas nozīmē, ka jauniešiem trūkst ticības, nav motivācijas aizpildīt tukšumu sirdī un dzīvē, pilnveidot sevi. Kāpēc daudziem patīk skaļa mūzika? Ja cilvēkam nav domu, viņš tukšumu aizpilda ar skaļu mūziku. Tā ir viņa dvēseles tukšuma dārdi. Protams, vispirms atbildīga ir ģimene. Tikai pēc tam skola un sabiedrība. Bet visi esam saistīti.
Alūksnes rajona narkologa uzskaitē nav neviena pusaudža, kas lieto alkoholu vai narkotikas. Tas nenozīmē, ka nav neviena, kam būtu nepieciešama medicīnas darbinieka palīdzība, bet to nemeklē. Vecāki cenšas slēpt, jo baidās no nelabvēlīgas sabiedrības attieksmes. Alūksnē bija gadījums, kad narkomānu aizveda uz slimnīcu, bet viņš atteicās nodot analīzes.
Tikai no 21 gada vecuma!
Alūksnes vidusskolas skolotāja Ilze Līviņa uzskata, ka jauniešiem ir pietiekami daudz iespēju lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Tiesa, ārzemēs tikai no 21 gada vecuma var iekļūt klubos un lietot alkoholu. Tādu lēmumu gatavojas pieņemt arī Latvijā. Bet Alūksnē pat sešpadsmitgadīgie un jaunāki kaut visu nakti var pavadīt diskotēkā tautas namā. "Jājautā, kad tad sākas jaunība? Mūsējiem jau jauniem viss ir pieejams," secina I.Līviņa.
Nenoliedzami, brīvā laika izmantošanas iespējas var veicināt vai arī atturēt no alkohola lietošanas. Cik lielai jauniešu daļai tas ir stimuls aktivitātēm? Alūksnes ģimnāzijas prezidents Jānis Ziņģis uzskata, ka jauniešiem nav, kur atpūsties.
"Kur lai viņi vakaros iet? Jauniešu centrs ir atvērts tikai līdz 20.00. Bet vēlāk?" jautā Jānis.
Viņš piekrīt Alūksnes Sociālās palīdzības centra direktorei Lolitai Krūmiņai, ka vide mudina jauniešus iegādāties grādīgos dzērienus. Tad viņi jūtas brīvāk un atraisās. Ģimnāzists vēlas, lai pilsētā būtu vieta, kur viņi varētu iet "gandrīz kā uz mājām". Sociālās palīdzības centra darbiniece Sarmīte Zilaua atzīst, ka pašlaik "Jolanta" ir vienīgā vieta, kur laistu savu meitu. Tiesa, izaicinājumi ir ik uz soļa. Protams, vajadzīga arī nauda.
Aizliegumi neietekmē un neattur
Ģimnāzijas vecāku padomes priekšsēdētājs Armands Musts akcentē, ka alkohols ļauj atraisīties, bet pēc tam bieži vien jaunieši kļūst par vandaļiem. Jānis iebilst, ka par visiem tā nevar teikt. "Apmēram puse ir tādi," apgalvo P.Kučiks. Viņš ir skeptiski noskaņots, jo sabiedrība nespēj nodrošināt problēmas risinājumu tādā kvalitātē, kā vajadzētu, turklāt nedara to sistemātiski.
"Valdība pieņem populistiskus lēmumus, lai parādītu, ka cīnās par tautas veselību. Aizliedz tirgot alu naktī. Bet nekad nevienā valstī aizliegums nedarbojas! Kas gribēs, tas tāpat dabūs! Vajag pārdot alkoholu tikai no 21 gada vecuma, un līdz tam tas nekādi nedrīkst būt pieejams," ir pārliecināts ārsts. Acīmredzot ir jānomainās vairākām paaudzēm, lai pie tā nonāktu. Vispirms jāmainās mums pašiem.
Alūksnes vidusskolas prezidente Kristīne Pavlušina piekrīt, ka ar aizliegumiem neko nepanāks. Tie drīzāk var jauniešus mudināt rīkoties pretēji. "Ja nepiedāvās alternatīvas iespējas, nekas nemainīsies," pauž Kristīne. Jānis piebilst, ka jauniešiem vajag likt apzināties, ko viņi dzīvē grib sasniegt. Vēlams būtu tiem piedāvāt darbu vasarā, lai zina, cik grūti ir nopelnīt naudu. Kristīne: "Es vasarā strādāju. Kad saņēmu nopelnīto, vairs negribējās pirkt ne saldumus, ne arī kādus niekus."
Arī P.Kučiks atzīst, ka jāļauj pašiem "iziet visam cauri". Tomēr ir vajadzīga atbilstoša motivācija, ko palīdz veidot ģimene un skola. Jānis: "Varbūt sapratīs, ka pēc alkohola lietošanas nevar pastrādāt un atteiksies no tā. Ja nestrādā, tad viss ir vienkārši - guli, cik gribi."
Pieaugušie atbalsta dzeršanu
"Paskatieties, vai kāds piestāj pie jaunieša, kas piedzēries streipuļo pa ielu? Veikalā pērk cigaretes puišeļi, kam deguns nesniedzas pieaugušajiem līdz jostasvietai. Vai kāds aizrāda pārdevējai, ka turpat ir uzraksts - aizliegts tirgot līdz 18 gadiem? Visi iet vienaldzīgi garām, jo vieglāk ir neredzēt," skaidro I.Līviņa. Jauniešu aptauja liecina, ka 98 procentos gadījumu alkoholu var brīvi nopirkt.
Arī Alūksnes ģimnāzijā bija jauniešu pētījums. Skolas sociālā pedagoģe Dagmāra Melece secina, ka ir pietiekami daudz gadījumu, kad pieaugušie atbalsta nepilngadīgo dzeršanu - nopērk viņiem alkoholu. "Pedagogs nebūs vienmēr blakus. Diemžēl vakaros jauniešu pulcēšanās vietās reti redzams kāds no policistiem. Jā, nepilngadīgo lietu inspektore Līga Medne rīko reidus. Manuprāt, vajadzētu strādāt komandā," viņa atzīst.
Skolā cīnās ar sekām, ja jaunieši smēķē mācību iestādes teritorijā un lieto spirtotus dzērienus skolas pasākumos. Nebūt ne visi jaunieši grib piedzerties. Viņi vēlas būt kopā un izklaidēties. Tomēr nereti vēlme būt "pieaugušam" beidzas ar smagu reibumu.
"Manuprāt, nepareizi jautāt naktī sastaptiem jauniešiem - no kuras skolas viņi ir. Kādēļ nejautā, no kuras ģimenes? Kāpēc skolotājiem jāatbild, ko viņi dara naktī?" ir neizpratnē I.Līviņa. Alūksnes bāriņtiesas priekšsēdētāja Regīna Vorona akcentē, ka visi zina savas tiesības, bet par pienākumiem aizmirst. Atbildība par bērnu audzināšanu daļai vecāku paliek novārtā. Ir paredzētas izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kur akcentēs bērnu un vecāku pienākumus un atbildību. Administratīvā komisija var brīdināt vai sodīt vecākus. Diemžēl ir gandrīz neiespējami iekasēt soda naudu, ja vecāki ir bezdarbnieki.
Neapzinās rīcības sekas
A.Musts atgādina, ka bērni lielā mērā kopē vecākus. Viņi redz, kā un cik daudz mājās vai arī ārpus tām alkoholu lieto tēvs un māte, citi pieaugušie. Protams, jaunieši visu vēlas paši pamēģināt. Turklāt piedāvājums kļūst arvien plašāks. Arī pārāk liela kabatas nauda rada situāciju, kad nezina, kur to tērēt. "Ja vecāki interesējas, kur dodas bērni, cikos un kādi viņi atgriežas mājās, sagaida vai varbūt aizbrauc pretim, tad parasti problēmu nav," secina A.Musts. Turklāt reizēm demokrātija ģimenē tiek pārprasta. Ja mazam bērnam ļauj izvēlēties, iet vai neiet uz mūzikas, mākslas, sporta skolu, tad viņš droši vien atteiksies. Ļaujot atmest ar roku vienām nodarbībām, var neiet vairs nekur un klaiņot pa ielām.
"Arī uz darbu katru dienu neejam ar patiku. Ir jāpiespiežas. Tāda ir dzīve, un tas ir normāli. Jāiet un jādara,arī bērniem tas ir jāsaprot," salīdzina I.Līviņa.
"Mēs reizēm neapzināmies sekas, ko rada mūsu rīcība. Vecāku lielās aizņemtības dēļ daudzās ģimenēs bērni ir neuzklausīti. Ja var aiziet pie skolas psihologa vai drauga izrunāties, tad ir labi. Bet tikpat un vēl vairāk ir jādara vecākiem. Atceros, ka savulaik bija organizēts vidusskolēnu un studentu klubs. Tajā organizēja tematiskus vakarus, diskusijas, pilnīgi bija aizliegta alkohola lietošana. Vai tagad tādu vēlētos?" spriež Alūksnes vakara maiņu vidusskolas direktore Gunta Grigore. Kristīne saka, ka viņa ar prieku apmeklētu tādus pasākumus. Meitenei patīk dejot un tikties ar vienaudžiem, bet viņa nevēlas redzēt cilvēkus, kas knapi turas kājās. "Lai izkonkurētu citus klubus, ir vajadzīgs daudzveidīgs piedāvājums. Ne tikai dejas un tikšanās, bet arī biljarda spēle vai vēl kas cits. Tad katrs zinās, ka viņam būs, ko darīt," apgalvo Jānis.
Mainās laiki un tikumi
L.Krūmiņa ir pārsteigta, ka skolās nav pasākumu, kas jauniešus aizrauj. Lielākā daļa vecāku ir beigusi skolu astoņdesmitajos gados. Tad katru mēnesi bija vismaz divi trīs lieli pasākumi dažāda vecuma grupām. "Tagad vispārizglītojošās mācību iestādes norobežojas no izklaides pasākumu rīkošanas. Par tiem jādomā Bērnu un jauniešu interešu centram. Tomēr prakse liecina, ka neizdodas aizpildīt plaisu, kas ir starp skolu un interešu centru. Tā ir "bedre", kas satrauc visus sociālos slāņus," pauž A.Musts.
Skolas uzdevums ir mācīt, tas tagad ir deklarēts strikti. Pedagogi nav ieinteresēti vadīt pulciņus, ja tiem nav piešķirts finansējums. Ģimnāzijas direktora vietniece audzināšanas jomā Ilga Drozdova atzīst, ka skolām nav līdzekļu kultūrizglītības programmām. Tie ir piešķirti interešu centram. Ir jāraksta projekti un "neaptveramas" atskaites, lai kaut ko varētu pasākt.
"Jā, interešu centrs ir izstrādājis un realizē kolosālu projektu. Tas sagatavo jauniešus runāt ar vienaudžiem par atkarības problēmām," akcentē G.Grigore.
Jānis secina, ka semināri un plašā informācija maz ietekmē jauniešus. "Esmu runājis ar pieaugušajiem. Viņi stāsta, ka reizēm nebija izmācījušies, bet bija forši skolotāji, kas iedziļinājās un saprata, ka skolēnu sekmes ietekmē situācija ģimenē. Tagad tā nav. Manuprāt, skolā vajadzētu radīt labvēlīgāku atmosfēru," domā jaunietis.
R.Vorona atceras, ka senāk skolā vienlīdz svarīgi bija iemācīt un arī audzināt. Tagad pedagogu pienākums ir tikai izglītot. Domā, ka audzinās sociālie pedagogi. "Sekas ir tādas, ka skolotāji pat mazākajās klasēs neredz, kādas problēmas nomāc skolēnus un kādas noslieces attīstās. Interesējamies tikai tad, kad pusaudži izdara likumpārkāpumus. Tad skrienam uz skolu, uz māju, bet ir par vēlu," secina bāriņtiesas priekšsēdētāja.
Var rīkot kopējus sarīkojumus
Ja skolas pasākumos lieto alkoholu, tad par to atbildīgi ir pedagogi. Tāpēc mācību iestādes tos nevēlas rīkot. Nav kontroles mehānisma, kā varētu nodrošināt kārtību.
"Nevienam skolotājam nemaksā, lai viņš dežurētu sarīkojumā līdz pusnaktij. Pieļauju, ka interešu centrs tos varētu rīkot skolā. Kabatas nauda vairumam jauniešu ir. Tātad var rīkot arī maksas pasākumus. Uzaiciniet kādu pazīstamu mūzikas grupu! Varbūt daļēji par to maksās pašvaldība, bet pārējo summu segs ieejas biļetes," ierosina Alūksnes Skolu psiholoģiskās palīdzības centra vadītāja Ineta Bērziņa. Jānis piebilst, ka ģimnāzija var organizēt kopējus sarīkojumus ar vidusskolu un vakarskolu.
"Mums deju vakari ir regulāri vienu vai divas reizes mēnesī, uz tiem nāk ģimnāzisti un vakarskolēni. Problēmas rodas, kad jaunākā vecuma skolēniem 23.00 ir jāiet prom. Bet prasībām vajadzētu būt vienādām visur, jo to paredz pašvaldības sabiedriskās kārtības noteikumi. 6.klases skolēni nevar 24.00 klīst pa ielām!" saka I.Līviņa. Jānis pieļauj, ka varbūt ir labāk, ka viņi ir skolas sarīkojumā, nevis klīst pa ielām.
Varbūt vajadzīgas vecāku patruļas? A.Musts nav ne par, ne pret vecāku patruļām. Viņš uzskata, ka tā ir cīņa ar sekām, bet profilaktiskais darbs ir tuvu nullei.
"Šaubos, vai vecāku reidi atrisinās problēmu. Ir speciālisti, kam tas ir jādara," viņa norāda. Sociālā pedagoģe D.Melece atzīst, ka var veikt profilaktisko darbu ar vienu no desmit skolēniem. Turklāt viņa nevar apgalvot, ka tiks galā, ja mājās vecāki ir depresīvi. "Tas ir visu nelaimju pamatā! Ja kaut kas nav labi, vecāki negrib to atklāt. Pat noliedz problēmas esamību," skaidro D.Melece.
Grib, lai ecāki meklē
Vai lielā skolā ar simtiem audzēkņu audzināšanas darbu var veikt viens sociālais pedagogs? Skolotāja D.Melece uzskata, ka pašvaldībā vajadzētu izstrādāt vienotas programmas profilakses darbam. "Tas nav normāli, ja 16 un 17 gadus veci jaunieši pulksten 24.00 nav mājās. Domāju, ka daudzi no viņiem pat grib, lai vecāki tos meklē. Bet vecāki to nedara," spriež sociālā pedagoģe. Viņa secina, ka tikai apmēram 20 procentiem skolēnu vecāki uztraucas, ja bērni vakarā nav mājās.
Latvijā bija 16 līdz 18 gadus vecu jauniešu aptauja, vai viņi vēlētos, lai vecāki attur no dzeršanas. 80 procenti atzīst, ka to vēlas. Katrā ģimenē un arī skolā ir lietas, ko tajā akceptē vai ne. Bērni mēģina, vai aizliegumu drīkst pārkāpt vai ne. Vai kāds uz to reaģē? Bieži vien pārkāpj, taču neviens to pat neievēro. I.Līviņa: "No skolas un pedagoga bērni aizies, bet vecākiem viņi vienmēr paliks."
Vajadzīga jauniešu iniciatīva
Jānis: "Jaunieši nedomā, ka noteikti ir jādzer, lai izpatiktu kompānijai. Parasti respektē vēlmi atturēties, nevienu nespiež." A.Musts akcentē, ka jauniešiem vajag kaut ko taustāmu, nevis runas. Viņš skolas laiku atceras kā kaut ko brīnišķīgu, jo tas bija piepildīts.
"Daudzas lietas sakustinājām. Sevišķi satrauc jauniešu patērētāja iezīmes. Viņi prasa - dodiet mums, kur izklaidēties. Bet vai ir bijis kāds skolas izstrādāts projekts, ko deputāti noraida? Pieņemsim, ka interešu centra darbinieces strādās ar kūpošām galvām, lai izdomātu interesantu piedāvājumu. Dome iedos līdzekļus pasākumiem, bet jaunieši secinās - tur nekā nebija. Piedāvājumu veido pieprasījums. Tā ir aksioma. Iespējas mainīties dod zināšanas. Neviens nav ideāls. Bet uzzinot par citām iespējām, var rīkoties citādāk.
***
Fakti
- Narkoloģijas centra 1999.gada dati liecina, ka 55 procenti no reģistrētajiem narkomānijas slimniekiem un lietotājiem ir jaunāki par 19 gadiem. 25 procenti no tiem ir skolēni.
- 75 procenti pirmreizēji reģistrēto personu vidū ir ar nepabeigtu pamatskolas izglītību.
- Palielinās sieviešu narkomānu īpatsvars.
- Latvijā, salīdzinot ar Eiropu, ir nedaudz vairāk 15 līdz 16 gadus vecu skolēnu, kas lietojuši alkoholu un tabaku.
- Dati par marihuānas lietošanu būtiski neatšķiras, bet citu nelegālo narkotiku lietošana Latvijā ir izplatītāka. Tā ieņem 11.vietu Eiropā.
- Inhalantu un trankvilizatoru lietošana ir mazāk izplatīta. Bet alkohola lietošanā kopā ar tabletēm ir līdzīga situācija kā citās Eiropas valstīs.

Citu datumu laikraksti

  • “Baltā puķe” pulcē ilzenietes

    Ilzenes pagasta dāmu kluba “Baltā puķe” dalībnieces nākamajā nedēļā dosies uz Valmieras Drāmas teātri vērot izrādi “Sādžu dakteris”.Ilzenes pagasta...

  • Luterāņu draudze Apē vēlas celt baznīcu

    Aprīlī apritēs desmit gadi, kopš Apē darbojas evaņģēliski luteriskā draudze. Kopīgi nolemts, ka jubileju draudze plašāk atzīmēs vasarā, kad paredzēts...

  • Aicina nodot kaitīgos medikamentus

    Pēdējo dienu laikā ir konstatēti jauni saslimšanas gadījumi, ko izraisījusi Baltkrievijā ražotā medikamenta “Askofēns P” sērijas 010104 lietošana....

  • Nenožēlo nevienu dzīves mirkli

    Alūksniete Ausma Lietaviete šodien ir laimīga, ka dzīvo, var būt kopā ar tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem un ka viņiem klājas labi. Arī par to, ka nav...

  • Vai Einars Repše beidzis savu misiju Latvijā?

    Neviltotu prieku daudzos politiķos izraisīja Einara Repšes paziņojums, ka viņš atsakās no savas kandidatūras premjera amatam par labu Krišjānim...

  • Apbalvo čaklākos izplatītājus

    Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas skolēnus svētdien Rīgā apbalvoja kā vienus no čaklākajiem UNICEF atklātņu izplatītājiem.Ojāra Vācieša Gaujienas...