No kultūras dzīves iet projām un neaiziet

Ar ziemerieti Lolitu Zvirgzdu tikšanos norunājam Māriņkalna bibliotēkā.

Ar ziemerieti Lolitu Zvirgzdu tikšanos norunājam Māriņkalna bibliotēkā. Tas nav bez iemesla, jo bibliotēkas vadītāja Ilga Voropajeva pirms daudziem gadiem ieintriģējusi Lolitu izzināt pagasta kultūras dzīves norises un iepazīt pieaugušo pasauli. Tad nesen vidusskolu beigušajai jaunietei radusies iespēja kļūt par tautas nama vadītāju Ziemeros un apmeklēt kursus.
Pēc tam dažādu apstākļu dēļ bijis pārtraukums, taču Lolitai nekad nav paticis būt nošķirtai no šādām aktivitātēm.
Lolita atkal ar degsmi atgriezusies kultūras dzīves apritē. Tagad viņa ir pagasta jauniešu kluba "Dimantiņš", kas nesen sācis darbību, krustmāte. "Var teikt, ka esmu saslimusi ar kultūras dzīvi. Lai arī no šā darba aizgāju un esmu mājsaimniece, vienmēr esmu ar to saistīta - vai nu ar teātra spēlēšanu vai dejošanu, ko labprāt mācītos vēl. Ticu, ka sapņus piepildīs meitas, īpaši Sniedze, kas varbūt kļūs par sporta deju skolotāju. Meitās es redzu sevi," stāsta L.Zvirgzda.
Liks idejas kopā
Viņas ideja ir izveidot pagastā jauniešu klubu. Lolita ar aizrautību stāsta, ka bijušajā kafejnīcā vēl jāremontē telpas, lai pavasarī klubs varētu aktīvi darboties. "Šomēnes pirmo reizi sanācām kopā. Liksim kopā idejas, kā darboties turpmāk, strādāsim grupās. Aicināsim interesantus cilvēkus, lai viņi māca jauniešiem dzīvei daudz ko noderīgu, stāsta par dažādām profesijām. Klubiņā pulcējas apmēram 20 dalībnieki, sākot ar 4.klases skolēniem līdz pat jauniešiem vecumā līdz 20 gadiem," uzsver Lolita.
Nav atšķirības skaitam
Lolita ir piecu meitu - Kristīnes, Sigitas, Sniedzes, Lienes un Elīnas - māmiņa. Vecākajai ir divdesmit gadi, bet jaunākajai - trīspadsmit. Vienīgais pelnītājs ģimenē ir vīrs un tētis Gunārs. "Daudzi man jautā, kā tas ir, kad ir daudz bērnu. Tas ir tāpat kā ar vienu bērnu. Ja viens neklausa, tad aizrādījumu dzird arī pārējie," secina Lolita. Viņa piekrīt, ka, meitām augot lielākām, problēmu ir vairāk ne tikai materiāli, bet parādās arī pusaudžu kaprīzes.
"Jūtos vainīga, ka vecākā meita šobrīd nevar studēt, taču ceru, ka šis sapnis piepildīsies," secina Lolita. Viņa ir pārliecināta, ka meitas ir vieglāk audzināt, jo viņas ir paklausīgākas un vēlas būt tuvāk mājai. Lolitas pārziņā ir pienākumi mājās un mīļo sagaidīšana pēc ikdienas gaitām. Bērni saka, ka Lolita ir stingra mamma, tāpēc lielāku bijību jūt pret viņu, nevis tēti. "Neizvirzu bērniem pārāk augstas prasības. Mācu, lai viņi ciena vecus cilvēkus un neaprunā otru, ir mīļi un laipni," stāsta Lolita.
Vienmēr ir "kašķis"
Lolita pieder cilvēkiem, kas prot aizstāvēt savu viedokli, ar taisnīguma izjūtu. To viņa pratusi pierādīt jau vidusskolas gados, kas ne visiem ir paticis. "Man nepatīk, ja cilvēki melo, īpaši pieaugušie, un to māca darīt skolēniem. Ir situācijas, kad labāk nevajag teikt patiesību labā nozīmē, tas nav nekas slikts," ir pārliecināta Lolita. Viņa secina, ka vienmēr esot "mazs kašķis", tagad varbūt šajā ziņā esot kļuvusi klusāka atšķirībā no skolas gadiem, kad savu viedokli skaļi aizstāvējusi.
Iegūs piecus dēlus
Lolita meklē jēgu notikumiem. Atbildes viņa rod, lasot dažādu, arī reliģisku, literatūru. "Sliktais mēdz būt tas pats labais. Ja mani kaitina kāda cilvēka rīcība, tad varbūt vaina jāmeklē sevī. Katrs ir indivīds, nevar otram uzspiest savu viedokli. Pieļauju, ka ir tādi, kam ir grūti ar mani," spriež Lolita. Agrāk neapzināti pievērsusies Dievam, taču tagad to dara ar zināmu izskaidrojumu. Visas meitas ir kristījusi. "Ja ir tā nolemts, tad tam tā jābūt. Man ir piecas meitas, bet piecus dēlus iegūšu, jo man būs znoti," domā Lolita. Viņa piemetina, ka meitu draugi jau esot izjutuši pārbaudījumus, ko Lolita uzlikusi. "Kad pienāks rokas lūgšanas laiks, viņiem būs jāizpilda trīs uzdevumi," smaida Lolita.
Apmēram desmit gadus Lolitas ģimene dzīvojusi Alūksnē, bet nesen atgriezusies atpakaļ laukos. Viņa novērtē lauku dzīves priekšrocības, arī brīvību un klusumu. "Te, kā es saku, katram ir sava vieta, vardīte vai taurenis, ko bērns drīkst paņemt rokās," atzīst sieviete. Viņa nepiekrīt, ka laikā, ko pavadījusi pilsētā, būtu bijusi tālu projām no sava pagasta. "Māriņkalns vienmēr man ir paticis. Tas ir mazs, ar saviem trūkumiem, taču tie ir mīļi un tos var labot," apgalvo Lolita.
Ir tur, kur jābūt
Viņa par savu vaļasprieku uzskata dejošanu, bet vasarā kopā ar ģimeni tā ir ceļošana pa Latvijas interesantākajām vēsturiskajām un kultūras vietām. Arī darbošanos dārzā, sēņošanu viņa sauc par sev īpaši tīkamām nodarbēm. Grāmatas lasa tikai ziemas vakaros. "Ar dzīvi esmu apmierināta, lai gan ir arī grūtības," saka Lolita. Viņa nemēdz citus cilvēkus apgrūtināt ar savām problēmām un bēdām. Cenšas dzīvot ar pārliecību, ka ir labi tur, kur ir nolikts būt.
"Ja kaut kā nav, tad acīmredzot pagaidām man to nevajag," ir pārliecināta viņa. Lolita īpaši neuztraucas, ko citi par viņu domā. Kad bija jaunāka, tad uztraucās vairāk. "Dzirdu, ko citi saka. Jāatceras, ka visiem labs nekad nebūsi," saka Lolita. Sevi lutina darbojoties ar to, kas interesē, vai sagādājot prieku mīļajiem cilvēkiem.
Dzimtu redz kuplu
Lolita domās bieži vien redz savas ģimenes nākotnes vīziju. Viņai ir svarīgi, lai dzimtas koks ar laiku vēl vairāk sakuplo un neiznīkst. Viņa daudz stāsta meitām par seniem laikiem, par to, ka zvirgzdi ir maza daļa no pasaules un tie nav asi. "Arī mēs mammai ģimenē bijām pieci bērni - četras māsas un brālis. Mums nebija viegli, taču vienmēr pavadīja sajūta, ka varu justies droši. Tad es sapņoju, ka man būs liela ģimene un sēdēšu galda galā. Būšu bagāta, jo kopā sanāks bērni ar otrām pusītēm un mazbērni. Viņi būs draudzīgi un stāstīs par saviem sapņiem," atklāj Lolita. Arī tas ir iemesls, kāpēc viņa vēlas, lai meitām garīgās vērtības ir galvenās un lai viņas mācītos tikai labo.

Citu datumu laikraksti

  • Izveido rokrakstu izstādi

    Alūksnes zonālajā valsts arhīvā ir apskatāma interesanta un savdabīga izstāde “Rokraksti, rokraksti”. Tajā var vērot glītus un skaistus rokrakstus,...

  • Atnākt atpakaļ uz gaismas ceļa

    Ir cilvēki, kurus arī pēc gadiem gribas satikt un parunāties. Pie tādiem pieder arī trapeniete Aira Daktere. Pirmo reizi viņu satiku Apes zonālajā...

  • Nodod projektu publiskai apspriešanai

    Virešu pagasta padome nodevusi publiskai apspriešanai projektu “Virešu pagasta autoceļi. Satiksmes drošības uzlabojumi”.Virešu pagasta padome...

  • Kartupeļu audzētājiem bija grūts gads

    Vidzemes zonas zemnieki aizvadījuši 2004.gadu jau kā pilntiesīgi ES dalībnieki, ir saskārušies ar ES prasībām un solītajiem labumiem.Vidzemes zonas...

  • Aukstais laiks neietekmē skolu apmeklējumu

    9.februārī no rīta gaisa temperatūra daudzviet Alūksnes rajonā bija mīnus 20 grādu un zemāka. Tādā laikā skolēniem, kuriem vēl nav 12 gadu, nav...

  • Evakuē no degošas mājas

    Otrdien, 8.februārī, pulksten 18.25 Alūksnē, Pils ielā 50, pašvaldības divstāvu ēkas bēniņos izcēlās ugunsgrēks. Dega cauruļvadu un griestu...