No lauku tūrisma uz bioloģisko biškopību

(Turpinās no 1.lappuses)

Vēl pirms pieciem gadiem SIA “Jaungrēveles” vērā ņemama nozare bija lauku tūrisms un pirts pakalpojumi, bet tagad tā vietā nākušas bites. Andis Kaktiņš atzīst – saimniecībā viss plūst un mainās, tāpat kā dzīvē.
A.Kaktiņš biškopībai pievērsās 2011.gadā. Anda pārziņā ir drava, sievas Natālijas – produkcijas mārketings. Gandrīz divus gadus A.Kaktiņš ir arī Latvijas Biškopības biedrības Alūksnes nodaļas vadītājs.
Natālija: – Kad cilvēki uzzina, ka vairs nepiedāvājam lauku tūrisma pakalpojumus, uzreiz jautā: “Vai tad gāja tik slikti, ka likvidējāt?” Nē, slikti negāja – pieprasījums bija un būtu, bet mūsu prioritātes ir mainījušās. Turklāt pirts ēkai nepieciešami uzlabojumi un ieguldījumi, ko šobrīd nevēlamies veikt, un telpas izmantojam citam. 
- Kāpēc tieši biškopība?
Andis: - Mana devīze ir: dari daudz un nopietni vai nedari nemaz. Dzīve ir mainīga mums visiem – jautājums, vai tu to pieņem vai ieciklējies esošajā. Bioloģiskā lauku saimniecība mums ir kopš 2005.gada, bet bioloģisko biškopības produkciju piedāvājam trīs gadus. Pirmos divus stropus paņēmu 2011.gadā. Man ļoti palīdzēja kaimiņš un biškopis Jānis Strakša. Nopirku baltu kreklu, masku un aizgāju Jānim dažas reizes līdzi – ieinteresēja mani biškopība! Mūsu saimniecība atrodas ekoloģiskā pagastā un novadā, Annas pagastā nav intensīvas lauksaimniecības. Pagastā vēl bez mums un J.Strakšas maz kam ir bites.
- Biškopjiem atšķirībā no citiem lauksaimniekiem ir maz iespēju no Eiropas saņemt atbalstu.
Andis: - Kā bioloģiskā saimniecība maksājumus saņemt varam. Jā, ierosme pirmo divu stropu paņemšanai 2011.gadā bija tas, lai saimniecība varētu saņemt lielākus maksājumus, bet, salīdzinot ar biškopjiem uz papīra, kādi Latvijā bija, mēs no bitēm neatteicāmies mirklī, kad beidzās maksājumi par hektāriem. Un joprojām esam biškopji, neņemot vērā arī to, ka biškopība ir nozare, kas prasa darba un finanšu ieguldījumus ilgtermiņā. Pēc pirmās piecgades biškopībā varu teikt - esam tikuši tiktāl, ka nozare mums sāk nest ienākumus, nevis rada tikai izdevumus. Manuprāt, biškopība ir viena no nozarēm, kas spēj pastāvēt arī bez Eiropas atbalsta maksājumiem, ņemot vērā, ka nākotnē ar Eiropas Savienību sazin kas var notikt.
- Cik bišu saimju šobrīd ir “Jaungrēvelēs”?
Andis: - 400-500 saimes. Jā, tas ir ļoti daudz – esam vieni no lielākajiem biškopjiem Latvijā. Tas gan nav mūsu pašmērķis, tomēr jau no sākuma zinājām, ka nebūsim biškopji hobija līmenī. Tas ir mūsu bizness. Dravas ir izvietotas dažādās vietās Annas pagastā uz savām vai nomas zemēm. Pieļaujam domu, ka iesim pat ārpus sava pagasta robežām, lai dažādotu medus sortimentu. Optimālais izvietojums ir 30 bišu saimes divu kilometru rādiusā.
- Kur guvāt zināšanas biškopībā?
Andis: - Grūti pateikt, vai šobrīd varu sevi uzskatīt par profesionāli. Darba pieredze man ir pieci gadi. Esmu izgājis arī divu gadu biškopības kursus un pērn absolvēju Vecbebru tehnikumu, iegūstot biškopja izglītību – šobrīd Latvijā nav citu iespēju, kur vēl biškopim izglītoties. Ir jau izstaigāti arī lielākie un sāpīgākie grābekļi biškopībā, piemēram, par ziemošanu, no kā ir atkarīgs tas, cik bišu saimes tevi sagaida pavasarī, un citas lietas.
- Piedāvājat ne tikai bioloģisko medu, bet arī ziedputekšņus, bišu maizi, propolisu. Kādi ir saražotās produkcijas apjomi?
Andis: -Tā kā esam izvēlējušies profesionālo biškopību, tad ražojam visu, ko bite un strops spēj dot: ne tikai medu, bet arī ziedputekšņus, bišu maizi, vasku, propolisu, medu šūnās. Šogad iegādājāmies arī 300 speciālas sedziņas propolisa ieguvei. Sedziņa līdzinās smalkam makšķertīklam, kura actiņas bites aizlipina ar propolisu – tā uzreiz iegūstam tīru propolisu. Otrs variants ir iegūt propolisu mehāniski, tīrot biškopības inventāru. Šobrīd neiegūstam vien bišu indi, ko izmanto ārstniecībā, peru pieniņu, kā arī beigtās bites, no kurām gatavo speciālus ārstnieciskus maisījumus. Visu pārējo no stropa paņemam. Medus ir divas trešdaļas no kopējā mūsu produkcijas apjoma. Otra lielākā sadaļa ir ziedputekšņi, pārējais – nelielos daudzumos.
Esmu runājis ar vairākiem biškopjiem, kuri šai nozarei pievērsušies jau 30-40 gadus. Pēdējo gadu desmitu laikā šogad biškopjiem bija sliktākā sezona ražas ziņā. To ietekmēja laika apstākļi – tas, ka dabā viss uzziedēja un noziedēja, nenozīmē, ka biškopim labs gads. Biškopības produkcijai ražas šogad ir ļoti simboliskas. Rādītājs ir arī tas, ka pie mums daži mazie biškopji ir jau pirkuši medu, jo pašiem no dažām saimēm nekā nav... Šogad mēs no saimes varējām ievākt tikai aptuveni 10 kilogramus medus, bet labā gadā tie var būt 30 līdz pat 50 kilogrami, nerunājot par rekordiem, kad ir pat līdz 100 kilogramiem. Vidējais rādītājs Latvijā ir 20 līdz 30 kilogrami medus no stropa. Protams, mūsu gadījumā raža no stropa ir mazāka nekā biškopim, kuram ir tikai 10 saimes un kurš tās ļoti apčubina – kā es saku, ir personīgi pazīstams ar katru biti!
- Jums ir pieredze produkcijas pārdošanā, piedaloties mājražotāju tirdziņos.
Andis: - Drīz būs gads, kopš ar savu produkciju katru mēnesi piedalāmies mājražotāju tirdziņos tepat Alūksnē, Gulbenē un Balvos, jo mums ir ne tikai medus, bet četri pieci pamatprodukti dažādos iepakojumos un fasējumos.
Natālija: - Tirdziņos sākām piedalīties, jo uz to pamudināja pircēji. Daudzi brauca pie mums uz Annu pēc “Jaungrēveļu” produkcijas, arvien biežāk sāka izskanēt jautājums: “Kur var nopirkt jūsu produkciju?” Sapratām, ka mums arī pašiem jāiet pie pircējiem. Pamatā apmeklējam tirdziņus Alūksnē, Gulbenē un Balvos, dažreiz pamēģinām vēl kaut kur. Esam sapratuši, ka mirklī, kad esi kļuvis atpazīstams, vislabāk veicas savās mājās un tuvējā apkārtnē un nevajag lielo tirgu, jo tur tevi nepazīst. Turklāt piedalīšanās lielā tirgū nenozīmē, ka gūsi lielus ienākumus, jo tur daudzi tikai pastaigājas un bauda tirgus atmosfēru. Pircējiem, kuri nopērk medu lielos iepakojumos, jo trīslitru burka ir smaga, aizvedam to arī līdz mājām – tas ir mūsu serviss. Nevienu citu bitenieku mēs neuzskatām par konkurentu – mums savstarpēji ir ļoti labas attiecības, bitenieki izpalīdz cits citam. Bitenieku produkcijai ir savs pircēju loks – tā nav produkcija, ko iegādājas, garām ejot.
Tirdziņos mūsu mērķis nav atvest produkciju, izlikt un pārdot – mēs arī izglītojam pircēju. Esam bijuši Valkas – Valgas pārrobežu tirgū. Igaunijas pircējs ir daudz zinošāks nekā Latvijā, un tas ir tikai pašu bitenieku nopelns! Viņi izstāsta pircējam arī to, kāpēc katrs no šiem produktiem ir tik veselīgs. Arī mēs saviem pircējiem dāvinām Latvijas Biškopības biedrības sagatavotus bukletus, kuros rakstīts par produktu vērtīgajām īpašībām, nevis kaut kādu informāciju no interneta. Lai cilvēks zina un novērtē, īpaši, ja mūsu produkcija tiek pirkta dāvināšanai. Jāatzīst, ka gada griezumā mājražotāju tirdziņos iztirgotais produkcijas apjoms nav nemaz tik neliels.
- Un kur liekat pārējo produkciju?
Andis: - Vairums tiek eksportēts. Trīs gadus visa mūsu produkcija ir bioloģiska. Ja vietējā tirgū par bioloģiski audzētu produkciju neviens nav īpaši gatavs piemaksāt, tad ārzemēs ir citādāk. Caur Latvijas Biškopības biedrību, kooperējoties ar citiem Latvijas biteniekiem, arī mūsu produkcija aizceļo uz ārzemēm. Paši noieta tirgu esam atraduši Vācijā - mūsu medu un ziedputekšņus vācieši pazīst un ēd jau kopš pagājušā gada. Vācijas tirgus mums ir vaļā – kāju durvīs esam ielikuši un centīsimies to tur arī noturēt. Iesaistīšanās Latvijas Biškopības biedrībā ļauj pārzināt šīs nozares aktualitātes – nesēžu tikai savā dravā Annā. Labā gadā Latvijas biškopji saražo vairāk produkcijas, nekā vietējais Latvijas tirgus spēj patērēt, tādēļ eksports šai nozarei ir ļoti nozīmīgs. Piemēram, paši vācieši savam tirgus saražo tikai 20 procentus medus, pārējo iepērk no visas pasaules. Lielākie medus ražotāji Eiropā ir poļi un spāņi.
- Ar ko Latvijas medus kotējas ārvalstu pircēju acīs?
Andis: - Latvieši var piedāvāt dažādu ziedu medu – to ārzemēs novērtē. Turklāt mēs piedāvājam tā dēvēto ziemeļu medu – Latvijā augiem sezona ir ļoti īsa, tās laikā augi ātrāk no sevis atdod vērtīgās vielas. Valstīs tuvu ekvatoram sezona ilgst desmit mēnešus. Vācieši pieprasa tieši dažādu ziedu medu, ko dod mežs un pļava, nevis kultivētie nektāraugi.
- Esat Latvijas Biškopības biedrības padomes loceklis un Latvijas Biškopības biedrības Alūksnes nodaļas vadītājs.
Andis: - Jā, pirms nepilniem diviem gadiem tiku ievēlēts par Alūksnes nodaļas vadītāju, kad iepriekšējā vadītāja Lauma Lāce aizgāja mūžībā. Četras reizes gadā apmeklēju biedrības padomes sēdes Rīgā – uz šo galu atvedu nozares aktualitātes, bezmaksas zāles bišu ārstēšanai, uz Rīgu aizvedu mūsu puses biškopju pieredzi, ieteikumus. Caur biedrību organizēju seminārus biškopjiem Alūksnes pusē, pulcinot vairāk nekā pusi biedru no Alūksnes nodaļas. Ne visi mūsu biškopji ir biedrībā. Aicinu iestāties arī jaunus biedrus, jo caur biedrību var iegūt daudz vērtīgas informācijas, apmeklēt apmācības, kam piesaistīts Eiropas struktūrfondu finansējums.
- Piekrītat teicienam, ka ar bitēm ir tā, ka nekad un neko nevar zināt?
Andis un Natālija (abi reizē): - Jā, noteikti!
Natālija: - Un ar to arī biškopim vienmēr ir jārēķinās. Ir bezcerīgi domāt, ka konkrētā situācijā cilvēks varēs kaut ko ietekmēt. Labāk visu laiku pieturēties pie šīs domas, ka ir kā ar bitēm. Piemēram, mēs bijām izdomājuši savu ceļu, kā rīkoties ar putekšņiem, tos ievācot, bet neizdevās, jo ir bite, tad daba un tikai trešais ir cilvēks. Mēs nevaram to mainīt un ietekmēt. Bet mēs pamēģinājām, un tagad mums ir sava pieredze, nevis tikai teorija.
Andis: - Un tas arī ir interesantākais šajā procesā! Biškopībā nav divu vienādu gadu un situāciju. Ir pamatlietas, kas notiek ar biti un stropu, bet to, kāds būs rezultāts, nekad nevar zināt. Protams, biškopis, ņemot vērā savu pieredzi, var kaut ko nedaudz ietekmēt, bet bite un laika apstākļi ir ļoti cieši saistīti un atrodas savstarpējā mijiedarbībā.
- Teicāt, ka biškopībā jau esat minuši uz pirmajiem grābekļiem. Kādi ir jūsu ieteikumi citiem biškopjiem?
Andis: - Ir jāmācās, jāapmeklē kursi. Nedrīkst ņemt vērā tikai viena biškopja viedokli. Arī es klausos, skatos visur un tad daru. Pamatdarbības pie bitēm ir skaidras, tomēr katram biškopim ir savas nianses – savs rokraksts. Ir jābūt arī pacietīgam - cerēt uz brīnumiem nevar, lai tiktu pie ieguvuma. Esmu dzirdējis par biškopību sakām: ahā, bizness vienkāršs – no stropa 30 kilogrami medus un 5 kilogrami putekšņu, tas maksā tik un tas tik, tātad nolieku stropu un biti, un rudenī skaitu naudu! Tā tas nenotiek.
- Šobrīd esat sasnieguši vēlamo saimju skaitu?
Andis: - Šobrīd vairāk par skaita palielināšanu gribam uzlabot bišu māšu kvalitāti, lai viss bišu skaits būtu maksimāli ražojošs.
Natālija: - Bišu mātes mums brauc pat no ārzemēm!
Andis: - Esam izpētījuši, kādu bišu sugu mūsu pusē labāk turēt, jo mūsu vidiene Annā atšķiras no Kurzemes, Zemgales. No Latvijas medus bitēm esam izvēlējušies Krainas bites. Šobrīd esam sasnieguši zināmu kvantitāti, tagad gribam uzlabot kvalitāti, jo no tās ir atkarīga arī produkcija. Spēlējamies ar medus krāsām un šķirnēm – piedāvājam divu krāsu medu vienā burciņā, krēmoto medu, gaiši melnu medu, kas iegūts no griķiem. Spēlējamies arī ar ziedputekšņu krāsām, jo no pavasara ienesuma tie ir dzelteni, pieneņu laikā – oranži, priežu ziedēšanas laikā – zaļi, no avenēm – balti, no facēlijas – violeti. Pati daba spēlējas ar krāsām – atliek to izmantot.
Kurzemnieki un zemgaļi nevar ražot bioloģisko medu, jo pie viņiem ir intensīva lauksaimniecība. Mēs Annas pagastā varam. Biškopība ir piemērota nozare mūsu vietai un pagastam. Esam priecīgi, ka esam saskatījuši iespēju strādāt savā pagastā un nebraukt prom! Tiesa, tas nav ne viegli, ne vienkārši. ◆

Ziedputekšņi
Ziedputekšņi ir augstvērtīgs bioloģiski aktīvs augu valsts produkts, kas satur olbaltumvielas, aminoskābes, minerālvielas, taukvielas, ogļhidrātus, B1, B2, B6, C, P, PP, K, E vitamīnus, A vitamīna provitamīnu, organiskās skābes, fermentus, minerālvielas – samērā daudz kālija, magnija, dzelzs, joda un citu vielu. Īpaši ieteicams lietot fizisko un garīgo slodžu laikā. Lieto kursa veidā pavasarī un rudenī pa deserta karotei reizi dienā (bērniem – tējkarote). Ieteicamais daudzums pusgadā ir 180 – 200 grami. Ziedputekšņi regulē vielmaiņu un uzlabo asins sastāvu, nostiprinot imūnsistēmu.

Bišu maize
Bišu maize satur olbaltumvielas, aminoskābi, pienskābi, minerālvielas, taukvielas, ogļhidrātus, B1, B2, B6, C, P, PP, E vitamīnus, A vitamīna provitamīnu, organiskās skābes, fermentus, minerālvielas - samērā daudz kālija, magnija, dzelzs, joda un citu vielu. Bišu maizi iesaka pret mazasinību, neirozēm, apetītes trūkumu, vēdera aizcietējumiem, kā arī sirds asinsvadu slimību gadījumos, pret aknu cirozi. Pieaugušam cilvēkam pusgadā ieteicams apēst 180 – 200 gramus bišu maizes.

Propoliss
Bites propolisu iegūst no augiem – koku pumpuriem un izmanto stropa iekšējai apdarei kā līmi un dezinfekcijas līdzekli. Propolisa sastāvā ietilpst sveķi un balzami, vasks, ēteriskās eļļas un aromātiskās vielas, polifenoli, flavonoīdi, kanēļskābes atvasinājumi un citas vielas. Propolisam piemīt antibakteriālas un pretiekaisuma īpašības, tāpēc propolisa preparātus izmanto, ārstējot iekaisumus, sastrutojumus, augoņus. Tas paātrina ilgi nedzīstošu brūču un apdegumu dzīšanu, mazina locītavu, zobu un nervu sāpes.

Citu datumu laikraksti

  • Bērna zobi – vecāku atbildība

    Bērna zobi – vecāku atbildība

    Higiēna, regulāras vizītes pie zobārsta un pareizs uzturs ir galvenie veselas mutes stūrakmeņi, uzsver zobārstes Valentīna Hrikina un Vera Gņedova....

  • Minifutbola čempionātā - bronza

    Minifutbola čempionātā - bronza

    Septembra beigās Balvos norisinājās Latvijas Futbola federācijas Ziemeļaustrumu reģiona minifutbola 7:7 turnīrs, kurā piedalījās arī alūksnieši....

  • Centīsies progresēt

    Pagājušās nedēļas nogalē Lietuvā, Kauņā, trīs dienas norisinājās Pasaules kausa 3.posms velo orientēšanās elites sportistiem, kurā plašā sastāvā...

  • Skolotājs kā draugs 7

    Skolotājs kā draugs

    Bejas pamatskolas sākumskolas klašu skolotāja Lidija Stebere izpelnījusies vislielāko atzinību  Alūksnes un Apes novadu laikraksta “Alūksnes Ziņas”un...

  • Simfoniskā orķestra koncerts un Dailes teātra viesizrāde

    Simfoniskā orķestra koncerts un Dailes teātra viesizrāde

    Oktobris Alūksnē kultūras pasākumos ienesīs izsmalcinātu, klasisku un kvalitatīvu noskaņu. 2.oktobri Alūksnes Kultūras centrā sagaidīsim ar...

  • Kalnu riteņbraucēji noslēdz sezonu

    Ar seriāla “SEB MTB” pēdējo posmu un “Hānjas 100” sacīksti lielākā daļa Alūksnes riteņbraucēju liek punktu šai sezonai. Beidzies viens no Latvijas...

  • Pirts apmeklējums – dvēselisks piedzīvojums 4

    Pirts apmeklējums – dvēselisks piedzīvojums

    Alsviķu pagasta Karvā “Saulainajos Ziemeļos”, pīlādžogu ieskauta, Vaidavas upes krastos atrodas Mudītes Blusiņas izlolota pirtiņa. Mazā un omulīgā...

  • Sācies rudens  gadatirgu laiks

    Sācies rudens gadatirgu laiks

    Svētdien, 25.septembrī, Apes pilsētā notiks tradicionālais Pierobežas rudens gadatirgus. Dažādas saimniecībā noderīgas lietas, stādus, pārtiku,...

  • Cinisms nav pieaugšanas pazīme

    Pirms kāda laika man nozaga velosipēdu. Tādu, kuru it kā nemaz nebūtu vērts zagt – manu veco un sirdsmīļo “Turist”, kuru pirku “latgalītē” par 20...