Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

No visām tautām dzīves sapni visskaistāk ir sapņojuši grieķi

Grieķija aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un simtiem nelielu salu Egejas un Jonijas jūrā.

Grieķija aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un simtiem nelielu salu Egejas un Jonijas jūrā. Grieķijā neviena vieta nav tālāk par 60 kilometriem no jūras.
Grieķi ir jūrasbraucēju tauta. Svarīgs ienākumu avots valstij ir arī tūrisms, sevišķi piekrastes rajonos, kur ir kūrorti. Grieķijas ainavai raksturīgas baltas mājiņas, kuras ieskauj olīvkoku birzis un kviešu lauki. Tā ir tipiska lauksaimniecības zeme, bet kalni aizņem 80 procentus teritorijas.
Pirms četriem gadu tūkstošiem senie grieķi radīja augsti attīstītu civilizāciju un guva ievērojamus sasniegumus zinātnē, filozofijā, mākslā, literatūrā, teātra un sporta attīstībā. Ievērojamākie senie domātāji bija Aristotelis, Sokrāts un Platons. Tieši senie grieķi radīja demokrātiju kā valsts pārvaldes formu. Šis vārds cēlies no grieķu vārdiem "demos" - tauta un "kratos" - vara. Grieķi ticēja dieviem, kas dzīvojuši Olimpa kalnā, un sacerēja daudzus mītus, kurus pazīst visā pasaulē.
Lai mūsu grupa nokļūtu līdz Grieķijai, bija jāveic garš ceļš caur Poliju, Čehiju, Austriju, Itāliju. Gide pa ceļam mums rādīja un stāstīja par Vīni, Viesti, Venēciju, Bari, Veronu, Villahu, jo tur mēs nakšņojām vai braucām cauri. Mans mērķis ir aprakstīt to Grieķijas daļiņu, kas iekļauta šajā apskates maršrutā.
Autobusu pavada karabinieri
Esam Dienviditālijas ostas pilsētā Bari (Itālijas zābaka papēdī), lai ar prāmi pārceltos uz Grieķiju. Mūsu autobusu pavada itāļu karabinieri (policisti) uz motocikliem. Izrādās, viņi mūs sargā no zagļiem, kuri traucas uz motocikliem un rauj tūristiem no pleciem somas, cepures, makus. Apskatījuši pilsētas nocietinājuma vaļņus, piestājam pie Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja (visu ceļinieku aizstāvja un patrona) baznīcas. Šajā baznīcā ir skaists altāris, virs kura paceļas statuja. Pa kreisi no altāra ir ieeja pazemē, kur viņš apglabāts baltā marmora zārkā. Ar lielu prāmi pa nakti braucot, esam pārcēlušies uz Grieķijas ostu Igumenitsu. Šeit viss zied un smaržo - oleandri, apelsīni, citroni un rozes.
Senāk atlēti sportoja kaili
Pirmais lielākais objekts ir Olimpija - antīko Olimpisko spēļu vieta, kur no saules stariem iedegta Olimpiskā uguns. Mazais stadions celts 776.gadā p.m.ē. Grieķi - atlēti sportoja kaili. Sievietes nedrīkstēja būt starp skatītājiem. Draudēja nāves sods. Viena dēla māte slepus noskatījās sava dēla cīņās, kā viņš uzvar un saņem lauru vainagu. Tā kā viņu tauta sumināja, tad mātei saglabāja dzīvību. Olimpijas maketā redzam, kāda tā bijusi Olimpisko spēļu laikos: krāšņs Zeva templis centrā, Hēras templis, pirtis - termas, darbnīcas, kur gatavoja Zeva skulptūras, treniņu zāles un laukumi sportistiem.
Ar savu skaistumu saviļņo Napfliona - modernās Grieķijas pirmā galvaspilsēta ar mūsdienīgu kūrorta zonu un interesantu vecpilsētu, kurā dominē venēciešu cietoksnis kalnā. No tā paveras skaists skats uz Korintas līci.
Medicīnas dieva Asklēpija svētnīcā
30 kilometrus no Napflionas atrodas Epidaura - antīkās Grieķijas svētceļotāju vieta, kur atradās medicīnas dieva Asklēpija svētnīca. Blakus tai Poliklēts jaunākais uzcēla teātri ar 14 000 skatītāju vietām, kas vislabāk saglabājies līdz mūsdienām. Šeit mēs pārbaudām akustiku dziedot.
Senās Mikēnas - ahajiešu valdnieka Agamemnona pilsēta. Par Mikēnu kādreizējo varenību vēsta Lauvu vārti. Netālu no tiem atrodas slavenā Atreja dārgumu krātuve. Aiz Lauvu vārtiem kāpnes ved uz pili. Netālu ir arī karaliskā kapsēta, senās māju drupas, noliktavas, cisternas. Lielākā daļa Mikēnu dārgumu - zelta, ziloņkaula izstrādājumi - apskatāmi Atēnu arheoloģiskajā muzejā.
Atēnas ir bagātas ar tempļiem
Tālāk braucot, izbaudām skaistās kalnu ainavas. Pēc nakšņošanas pie Vidusjūras dodamies uz Atēnām - Grieķijas galvaspilsētu ar trīs miljoniem iedzīvotāju. Vispirms visi tūristi dodas apskatīt slaveno Akropoli (Augšējo Pilsētu - grieķu valodā). Pilsēta tā nosaukta par godu gudrības dievietei Atēnai. 5.gadsimtā p.m.ē. - Zelta laikmetā - ģeniālā vadītāja Perikla laikā Atēnās pilnīgi attīstījās grieķu kultūra, tirdzniecība un karaspēks. Būdams Atēnu vadītājs, Perikls izdaiļoja pilsētu. Viņa laikā uzcēla arī Partenonu - templi dievietei Atēnai. Turku okupācijas laikā Partenons pārvērsts mošejā. Venēciešu blokādes laikā 1687.gadā dažas celtnes daļēji nopostīja lielgabalu šāvieni un ugunsgrēks. Partenons vēl tagad liek sajūsmināties katram. Šī pasaulē ievērojamākā marmora celtne tiešām ir skaistuma templis. Grieķu valodā "parfena" - jaunava, tātad - Jaunavas Atēnas templis. To cēluši 15 gadus.
Pamatīgi apskatām visu Akropoles teritoriju: Zeva, Dionīsa tempļus, Herodota teātri, muzejus. Tad ejam uz jaunuzcelto stadionu, kas jau gaida 2004.gada olimpiādi. Noskatāmies sardzes maiņu pie parlamenta ēkas. Izbraucot no Atēnām, piestājam pie Korintijas kanāla, kas savieno Egejas un Adrijas jūru. Tas ir sešus kilometrus garš un 27 metrus plats.
Pareģojumi ietekmēja pasauli
Mūsu maršrutā ir arī Delfi - 164 kilometrus no Atēnām. Sākumā šī kulta vieta bija veltīta Zemes dievei Hērai - sieviešu un laulības aizstāvei. Vēlāk jūrasbraucēji no Krētas ieviesa Apollona kultu. Orākula noslēpumainie pareģojumi ietekmēja visu seno pasauli. Apollona svētnīca bija apjozta ar sienu, iekšpusē bija daudz pieminekļu, statuju, arhīvu, dārglietu glabātavas. Atradās vieta arī mazam teātrim apmēram 5000 skatītājiem un Apollona templim, stadionam. Pītija - galvenā pareģe - sēdēja uz trijkāja pie tempļa ieejas. No plaisas zemē nāca sērūdeņraža gāzes. Pītija košļāja zālītes. Pēc dažām minūtēm Pītija krita transā - drebēja pie visām miesām, kratīja galvu, izkliedza nesaprotamas skaņas. Šos kliedzienus pierakstīja ruļļos un deva tiem, kas gaidīja nākotnes pareģojumus. Jautājumus uzdot nedrīkstēja, tāpēc daudz ko varēja pārprast. Uz rīta pusi nogurušo Pītiju nesa atpūsties - līdz nākamajam gadam. Uz Delfiem pēc padoma devās daudzi gan personīgos, gan reliģiskos un politiskos jautājumos.
Reizi četros gados Delfos notika arī Pītijas spēles - pēc nozīmes otrās aiz Grieķijas Olimpiskajām spēlēm. Teātrī uzstājās tie, kas runāja dzeju, dramaturģiju, retoriku. Stadionā notika sacensības braukšanā ar kaujas ratiem. Spēles atklāja un noslēdza ar himnām, veltītām Apollonam. Vietējā muzejā saudzīgi glabā "Zemes nabu" - akmeni (jaundzimušā Zeva nabu).
Braucot no Delfiem uz Kalambaku, gide neko nestāsta, lai sajūsma būtu lielāka. Vakara saulē ceļa malās izceļas noapaļotas klintis, kas ir visapkārt pilsētai. Viesnīcas saimnieks vakariņās cienā ar nacionālo grieķu šņabi rakiju un māca grieķu deju sirtaki.
Starp debesīm un zemi
Nākamajā dienā ieraugām Meteoras svētās klintis. Tās paceļas 600 metrus virs jūras līmeņa, radušās pirms sešiem miljoniem gadu. Pavisam ir apmēram 6000 klinšu.
Pirmie mūki uz dzīvi klintīs apmetušies apmēram 10.gadsimtā, lai būtu tuvāk Dievam. Par mājokli mūki izmantoja dabīgās alas un spraugas, lūgšanām - speciālas platformas. Pirmais klosteris te radās 14.gadsimtā. Divu gadsimtu laikā nodibināja 24 klosterus. Tie pasargāja mūkus no daudzo karu posta. Klosteros varēja nokļūt tikai ar virvju kāpnēm vai speciālā paceļamā tīklā, ko varējām apskatīt. 1923.gadā klintīs izcirta nelielus pakāpienus, lai kāpšana nebūtu tik bīstama. Uz Meteoru (grieķu valodā - tāds, kas lidinās starp debesīm un zemi) sāka plūst svētceļnieki un ziņkārīgie. Tagad šeit darbojas seši klosteri: četri vīriešu un divi sieviešu. Tūristiem izrāda telpas, pārdod suvenīrus, stāsta par dienas režīmu. Skats no klinšu virsotnēm ir iespaidīgs, tādēļ gribas to iemūžināt gan filmā, gan fotokartītēs.
Braucam atkal pāri kalnu grēdām, augstākā pāreja ir 1690 metrus virs jūras līmeņa. Tuvojamies Janīnas pilsētai, kur apmeklējam stalaktītu un stalagmītu alas. Instruktores vadībā ceļojam pa skaisto pazemes valstību gandrīz stundu, iznākot ārā pavisam citā vietā. Skaistais apgaismojums izceļ dažādas fantastiskas figūras, būtnes un priekšmetus.
Gēte par grieķiem teicis: "No visām tautām dzīves sapni visskaistāk ir sapņojuši grieķi."

Citu datumu laikraksti

  • Aunam jāanalizē sava rīcība

    AUNS. Jaunievedumu īstenošana saistīsies ar negaidītiem šķēršļiem.AUNS. Jaunievedumu īstenošana saistīsies ar negaidītiem šķēršļiem. Slepeni...

  • Aicina ciemos pie Lieldienu zaķa

    No 16. līdz 20. aprīlim Latvijas Dabas muzejs aicina apmeklēt tradicionālo dekoratīvo trušu izstādi "Ciemos pie Lieldienu zaķa", kura veidota...

  • Garneļu sautējums ar sēnēm

    Lai ēdienkarti padarītu interesantāku, netērējot daudz laika un naudas, piedāvāju gatavot garneļu sautējumu ar sēnēm.Lai ēdienkarti padarītu...