Nodokļu slogs tuvākajos gados palielināsies

Tuvojoties brīdim, kad valdībā un Saeimā sākas darbs ar nākamā gada valsts budžetu un tādējādi arī nodokļu likumdošanas paketi, jau vairākus gadus aktualizējas jautājums – tiks vai netiks palielinātas kādu nodokļu likmes. Šis gads nav izņēmums – Finanšu ministrija publiskajā vidē ir rosinājusi diskusiju par to, vai mūsu valstī būtu nepieciešams celt nodokļus, akcentējot, ka zemo nodokļu dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai. Proti, jautājums ir par pamatīgu papildu līdzekļu pieprasījumiem no dažādām ministrijām un politiskajām grupām. Dažus no šiem pieprasījumiem Finanšu ministrijas skatījumā esot ietekmējis priekšvēlēšanu drudzis un populisms, taču pārējos gadījumos svarīgs ir jautājums, kur ņemt līdzekļus pamatoto vajadzību apmierināšanai. Tiek uzsvērts, ka Latvijā nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu tuvāko gadu laikā var nokristies līdz 25 %, kas būtu zemākais līmenis Eiropas Savienībā, kur vidēji šis rādītājs ir 40 %. Savukārt uzņēmēji jau ir norādījuši, ka valsts budžeta ieņēmumi Latvijā būtu jāvairo, efektīvi apkarojot ēnu ekonomiku un kontrabandu, veicinot uzņēmējdarbību – sekmējot uzņēmumu skaita pieaugumu, inovācijas un produktivitātes kāpumu, atbalstot eksportu, nevis paaugstinot nodokļu likmes.
Uz jautājumiem par reālo situāciju Latvijas nodokļu politikā un to, ar kādiem pavērsieniem, scenārijiem šajā jomā būtu jārēķinās, atbild Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.
- Jau vairākas nedēļas Latvijā intensīvi tiek diskutēts par to, tiks vai netiks pārskatāmā nākotnē palielināts nodokļu slogs valstī. Cik reāla, jūsuprāt, ir šāda iespēja?
- Te faktiski būtu jājautā šādi – ir vai nav risks, ka nodokļi tiks pacelti? Vidējā termiņā vai ilgtermiņā nodokļus Latvijā noteikti palielinās. Šis jautājums jāskatās kompleksi, pirmām kārtām noskaidrojot, ko īsti mēs saprotam ar jēdzienu “nodokļu slogs”. Vienu nodokļu grupu veido darbaspēka nodokļi, otru – ienākuma jeb kapitāla pieauguma nodokļi, kas skar biznesu, bet trešā grupa – netiešie nodokļi jeb pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Tā grupa, ko veido kapitāla pieauguma jeb ienākumu nodokļi, kas skar jebkuru pārdošanu un privātas bankas biznesus, Latvijā ir ar salīdzinoši zemām likmēm, un ir ļoti liela iespēja, ka tās palielinās.
- Ko šajā gadījumā esat domājis ar jēdzienu “vidējā termiņā”?
- Tuvāko trīs gadu laikā.
- Vai šobrīd ir iespējams pro­g-nozēt, cik lielā mērā varētu būt gaidāms nodokļu kāpums?
- Par to spriest vēl ir pāragri. Jāpiebilst, ka manis minēto nodokļu grupu, kam Latvijā ir mazas likmes, iespējams pārdēvēt par nodokli no uzņēmēja vai privātas personas, kas ir kaut ko pārdevusi, tādējādi palielinot savu kapitālu vai kā citādi nopelna. Šīm personām nodokļu likmes varētu tikt noteiktas, kaut vai ņemot vērā mums tuvāko valstu Eiropas Savienības ietvaros. Šis nodokļu likmju līmenis kaut kādā brīdī būs jāvienādo. Faktiski par to jau arī visu laiku tiek runāts. Lai gan skaidri to neviens pašreiz nepasaka. Proti, politiķi šādu aspektu tā arī nepasaka.
Jebkurā gadījumā ir skaidrs – ja nodokļu slogs tuvākajā nākotnē tiks palielināts, manis minētais bloks ir tas, kurš vidējā termiņā cietīs.
- Nodokļu kontekstā bieži runāts arī par iespēju veikt PVN diferencēšanu dažādiem produktiem. Kā redzat šādu iespēju? Cik lielā mērā tas ir reāli?
- Runājot par kaut kādām diferencētām PVN likmēm, jāsaprot, ka šim nodoklim ir divas puses. Viena no tām – tā, ko tirgotājs vai ražotājs liek klāt savu preču cenai, bet otra – persona, kas konkrēto produkciju pērk, un kuram atskaita priekšnodokli. Tad tas, ko daudzi parasti salīdzina, drīzāk ir apgrozījuma nodoklis. Atšķirība pat tāda, ka PVN likme vienkārši tiek pievienota preces cenai. Savukārt apgrozījuma nodoklis ir no apgrozījuma. Kādreiz šī likme tiešām bija diferencēta, nosakot, ka piena produktiem tiek piemērota viena, maizei – otra, bet degvīnam – trešā likme. Ja tagad būtu šāds nodokļa veids, diferencēšana būtu pamatota un gudra. Par PVN ir jāizsver – likt vai nelikt mazāku likmi. Līdzīgu principu var ieviest arī attiecībā uz nodokļa atmaksu. Turklāt tas viss nav sarežģīti.
Varbūt “parastais mirstīgais”, kurš iet uz veikalu un šo visu nesaprot, pērkot maizi, pat neaizdomāsies par šā jautājuma būtību. Jāsaprot, ka PVN likmes samazināšana automātiski nenozīmē arī preču un pakalpojumu cenu samazināšanos. Piemēram, medikamentiem mums jau ir atvieglots PVN režīms, bet vai tad tāpēc mums attiecīgajā jomā ir palikuša mazākas cenas? Vai tad ir garantija, ka gadījumā, ja pārtikai samazinās PVN, mēs maizes kukuli pirksim lētāk?
- PVN diferencēšana būtu solis pretī tirgotājiem, nevis pircējiem?
- Protams! Ar šāda veida instrumentiem nevar reglamentēt preču cenu, nodrošinot patērētājiem mazākus izdevumus. Tās visas ir muļķības. Tādēļ arī ļoti atturīgi to visu vērtēju. Manā skatījumā jautājums attiecībā uz nodokļiem Latvijā ir ļoti vienkāršs – tiklīdz tuvojas vēlēšanas, tiklīdz ir politiskais gads, visi atceras, kas ir nodokļi. Tiklīdz šis gads būs beidzies, vēlēšanas pagājušas, vairums par nodokļiem būs jau aizmirsuši. Protams, nodokļus nebūs aizmirsuši tie, kuriem šie maksājumi jāveic.
Katrā ziņā konstruktīvas sarunas par nodokļu celšanu ir iespējamas faktiski tikai augstāko amatpersonu līmenī, ieskaitot Valsts prezidentu, un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores līmenī. Runājot par VID, jāteic, ka parasti jau visi tie nodokļu likumu grozījumi, ko ir iniciējis VID, tiek arī pieņemti. Tāpat jāatzīst, ka, raugoties no uzņēmēju viedokļa, tie nebūt nav labākie likumi. Šeit runa ir, piemēram, par likumdošanu, kas skar aizņēmumu aplikšanu ar nodokli, uzņēmuma valdes locekļa atbildības noteikšanu un tamlīdzīgi.
- Nodokļu celšanas pretinieki allaž ir uzsvēruši, ka tā vietā, lai palielinātu nodokļu slogu, vairāk būtu jāpievēršas to iekasēšanai. Cik lielā mērā tam varat piekrist?
- Viennozīmīgi – piekrītu! Tajā pašā laikā es nepiekrītu tām metodēm, kas pašreizējā brīdī šajā jomā tiek demonstrētas. Vienkārši sakot, VID pašreizējā brīdī nodokļu maksātājiem piekasās par sīkumiem. Piemēram, ja ieņēmumu deklarācijā ir nelielas nepilnības, tiek veiktas dažādas pārbaudes, sūtītas vēstules un veikti tamlīdzīgi pasākumi. Es saprotu, ka tas ir preventīvi veicams instruments, lai visi zina, ka VID strādā, bet ar tādām metodēm būs grūti samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru. Ir jāpilnveido tās metodes, ar kuru palīdzību VID tiešām varētu ēnu ekonomiku apkarot. Neesmu pārliecināts, ka ar pašreiz spēkā esošo likumu normu palīdzību to izdosies izdarīt. Nezinu, cik lielā mērā realitātei ir atbilstoši skaitļi un fakti, ko VID prezentējis attiecībā uz ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī, bet, ja VID strādātu gudrāk, šis īpatsvars būtu labvēlīgāks. Likumdošanas bāze VID ir, bet tā ir prasmīgi jāizmanto.
- Ar nākamo gadu Latvijā uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā ir solīta darbaspēka nodokļu samazināšana. Jūsuprāt, šāds solis tiks vai netiks īstenots?
- Runājot par darbaspēka nodokļa likmēm Latvijā, ar to saprotot iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālo nodokli, jāteic, ka tās nav pašas zemākās Eiropas Savienībā. Ņemot vērā, ka šis ir politiskais jeb vēlēšanu gads, iespēja, ka darbaspēka nodokļu slogs tiks samazināts, ir ļoti liela. Vismaz ir pamats cerēt, ka tā būs. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Viens ceļš iedzīvotājiem un rallijam

    Viens ceļš iedzīvotājiem un rallijam  14

    Jānis Krūmiņš: “Zinu, ka par ceļa stāvokli ir neapmierināti arī citi kaimiņi.”“Alūksnes Ziņu” redakcijā vērsās Jānis Krūmiņš no Alsviķu pagasta, lai...

  • Skolām daudz ieceru

    Skolām daudz ieceru

    Alūksnes novada dome saskaņojusi vēl trīs izglītības iestāžu – Bejas un Pededzes pamatskolu, Liepnas internātpamatskolas - attīstības plānus...

  • Negrib pilsētas centrā

    Negrib pilsētas centrā  11

    Par spēļu zāles pārcelšanu citur nav vienprātības arī starp deputātiemAlūksnes novada pašvaldība saņēmusi uzņēmuma, kas nodarbojas ar azartspēļu...

  • Horoskopi

    20. - 26.jūnijsAuns ◆ Lielais pienākumu apjoms neļaus atvilkt elpu. Jo vairāk ir ko darīt, jo vairāk var izdarīt! Var rasties situācijas, kad jābūt...

  • Afiša

    20.jūnijā ◆ 18.00 Alūksnē, Dr.A.Misiņa medicīnas vēstures muzeja pagalmā – pasākums “Mūzika – skalpelis garam un dvēselei” (mūzikas gūto emociju...

  • Palīdzēsim ķepaiņiem! 4

    Palīdzēsim ķepaiņiem!  1

    Pirms pāris nedēļām Alūksnē, izmesti grāvī, maisiņā tika atrasti tikko dzimuši kaķēni. Kāda ģimene kaķēnus tur atrada un atgādāja uz “Astēm un Ūsām”...