Nosaka latviešu valodai draudzīgākās pilsētas

Valsts valodas centra rīkotajā akcijā “Latviešu valodai draudzīga pilsēta” Ape atzīta par septīto, bet Alūksne - par sesto latviešu valodai draudzīgāko pilsētu Latvijā.

Valsts valodas centra rīkotajā akcijā "Latviešu valodai draudzīga pilsēta" Ape atzīta par septīto, bet Alūksne - par sesto latviešu valodai draudzīgāko pilsētu Latvijā.
Šādu akciju centrs rīkoja pirmo reizi. Tās uzdevums bija noskaidrot latviešu valodas stāvokli vairāk nekā 70 Latvijas pilsētās, kā arī atbalstīt pilsētas, kuru iedzīvotājiem tiek nodrošināta valsts valodai draudzīga vide. Tādējādi Valsts valodas centra darbinieki vēlējās veicināt latviešu valodas lietotāju pašapziņu un apziņu, ka ikvienam valsts valodas lietotājam jākļūst arī par aktīvu tās atbalstītāju, ka vienīgi tā iespējama latviešu valodas lietojuma jomas paplašināšanās.
"Pilsētas vērtēja gan speciāla ekspertu komisija, gan paši iedzīvotāji. Viņi viedokli par to, kura ir latviskākā pilsēta, varēja izteikt balsojot. Šos abus rezultātus izvērtējot, noteicām latviskākās pilsētas. Maksimālais punktu skaits, ko pilsēta varēja iegūt ekspertu komisijas vērtējumā, bija 30 punkti. Ape ieguva 29, bet Alūksne - 27 punktus," stāsta Valsts valodas centra preses sekretārs Egils Venters.
Par latviešu valodai draudzīgāko mazpilsētu atzīta Valdemārpils, bet reģionu grupās uzvarētājas ir: Vidzemē - Gulbene, Latgalē - Preiļi, Zemgalē un Sēlijā - Aknīste. Par latviešu valodai draudzīgāko dižpilsētu atzīti Talsi.
Atsevišķi tika vērtētas arī lielās un mazās pilsētas. Pēc ekspertu vērtējuma, lielo pilsētu grupā Alūksne bija 4.vietā, bet mazo pilsētu grupā Ape - arī 4.vietā. "Par Api un Alūksni salīdzinoši maz bija balsojuši iedzīvotāji. Kopvērtējumā mazo pilsētu grupā Ape ir 7.vietā, bet lielo pilsētu grupā Alūksne - 6.vietā. Manuprāt, šie rādītāji abām pilsētām ir ļoti labi. Latvijā ir firmas, kas atrodas pašvaldību ēkās, bet informāciju par savu uzņēmumu izliek krievu valodā. Alūksnē un Apē tādu nebija," saka E.Venters.
Viņš uzsver, ka ekspertu komisija vērtēja publisko informāciju pilsētā - afišas, izkārtnes un tamlīdzīgi, pašvaldības attieksmi pret latviešu valodu, kā arī iedzīvotāju un privātuzņēmēju attieksmi pret latviešu valodu. E.Venters pieļauj, ka šis pasākums varētu kļūt tradicionāls.

Citu datumu laikraksti

  • Bērnības atmiņas

    “Putenis bija tik pamatīgs, ka ceļu uz skolu nevarēja redzēt, ar varenu spēku sniegs sitās acīs. Ar kājām sataustot iepriekš iemīto taciņu, kas veda...

  • Vecumdienas vēlas piepildīt ar mīlestību

    Trapeniete Mirdza Arkliņa nākamgad janvārī atzīmēs 78 gadu jubileju. Ilgajos mūža gados piedzīvots ne mazums skaistu un grūtu brīžu, iepazīti dažādi...

  • Eglīti var cirst bez speciālas atļaujas

    Ikviens var nocirst vienu eglīti valsts mežos, jo Ziemassvētki nav iedomājami bez zaļā un smaržīgā skuju koka.Ikviens var nocirst vienu eglīti valsts...