Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Noslēdzas Ojāra Vācieša jubilejas gads

Ar zinātnisko konferenci “Ja es nebūtu no tās puses...” noslēdzās Ojāra Vācieša jubilejas gads Alūksnes rajonā. Konferenci vadīja O.Vācieša memoriālā muzeja vadītāja Ieva Ķīse.

Ar zinātnisko konferenci "Ja es nebūtu no tās puses..." noslēdzās Ojāra Vācieša jubilejas gads Alūksnes rajonā. Konferenci vadīja O.Vācieša memoriālā muzeja vadītāja Ieva Ķīse. Gaidītākā viešņa šajā tikšanās reizē bija dzejnieka dzīvesbiedre Ludmila Azarova.
"Ojāra Vācieša dzeja bija un ir populāra. Nomainījušās paaudzes, tomēr jauniešus joprojām saista idejas, ko viņš pauda dzejā," uzsver I. Ķīse. Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Ceļmillers un Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Grūbe uzsver, ka O.Vācietis ir unikāla personība, ar kuru alūksnieši pamatoti lepojas.
Atbilde jāmeklē katram pašam
"Es nevaru atbildēt uz jautājumu: kas bija Ojārs Vācietis? Atbilde jāmeklē katram pašam, lasot un analizējot viņa literāro mantojumu, kas visplašākajā veidā pieejams kopoto rakstu desmit sējumos. Tā ir liela bagātība, kas pieder mums tik, cik nu katrs spējam paņemt," uzskata I.Ķīse. Uzsākot konferenci, viņa pastāstīja par muzeju, kas atrodas O.Vācieša ielā 19, Rīgā, ēkā, kurā dzejnieks aizvadījis divdesmit trīs mūža gadus.
Aizkustinoši sirsnīga bija Trapenes muzeja vadītājas Valijas Šļukumas uzstāšanās. "Ojāra bērnībā ģimenei nebija savas zemes, savu māju, taču pats dzejnieks to uzskata pat par zināmu priekšrocību, jo katrs cinītis ielicis ceļasomā ko svarīgu," uzsver V. Šļukuma un stāsta, ka Trapenes pagastā dzejnieka māti Bertu atceras kā klusu, labsirdīgu un darbīgu sievieti, kas tiekoties vispirms interesējusies par to, kā klājas viesim, un tikai pēc tam bildusi arī par sevi. Tēvs Otto Rudolfs bijis labs runātājs. Dēlus viņš audzinājis stingri. Uzskatījis, ka vecāku galvenais pienākums ir dot bērniem labu izglītību, jo visu pārējo viņi dzīves gaitā iegūs saviem spēkiem. No tēva dēli mācījušies patstāvību un atbildību par teikto. "Ojāra bērnība ritēja pieticīgos apstākļos, jo vecāki uzskatīja, ka to, ko vīrietis un sieviete var izgatavot paši savām rokām, veikalā nav jāpērk. Acīmredzot dižas personības izaug no labā un dāsnā, kas ir viņu vecākos," uzskata V. Šļukuma.
Gaujienā nevar nedzejot
"Gaujiena - dzejnieku citadele! Gaujienā nevar nedzejot. Gaujienā ir viss - Gauja, ievas, laktīgalas, savas pilsdrupas un savas debesis, bet - te nav miera," ar šo atmiņu fragmentu referātu sāka skolotāja, dzejnieka laikabiedre Dzintra Račevska. Viņa iepazīstināja ar interesantiem faktiem, kas par dzejnieku lasāmi O.Vācieša Gaujienas vidusskolas muzeja arhīvos. Skolas gados Ojāru interesējusi latviešu un krievu literatūra, ģeogrāfija un tehnika. Viņš piedalījies divu skolas žurnālu izdošanā un radiomezgla ierīkošanā. Iecienītas bijušas literārās pēcpusdienas, kurās lasīta pašu skolēnu sacerēta dzeja un tulkojumi, spriests par jaunākajām grāmatām un Ojārs dziedājis. "Ojāru nevarēja nepamanīt. Ap viņu vienmēr bija kņada, strīdi, smiekli, dzīvība. Toreiz likās, ka viņš strīdas, tagad domāju - tas laikam gan bija veids, kā Ojārs izaicināja sarunbiedru formulēt un argumentēti aizstāvēt savu viedokli," pārdomās dalās Dz.Račevska.
Vienmēr mudināja pilnveidoties
Literāte Vita Vīksna stāsta, ka dzejnieks viņai vairākkārt pārmetis sadrumstalošanos un dzejas neizvirzīšanu pirmajā vietā. "Viņš mani vienmēr mudināja pilnveidoties, bet nekad nekritizēja manus kuslos dzejolīšus. Viņš vispār nekritizēja. Arī savus kolēģus ne. Viņš spēja pacelties tam pāri un koncentrēties uz gaišo, patiesi vērtīgo, mūžīgo," saka V.Vīksna. Viņas vēlējums jaunajiem autoriem: "Nemīņāties sarūgtinājuma dubļos un nemaldīties tukšvārdības brikšņos, bet tiekties līdzināties Latvijas dzejas virsotnēm!"
Virešu bibliotēkas vadītāja Ausma Agare uzskata, ka O.Vācieša dzeja nekad nav zaudējusi savu aktualitāti. "Dzeju lasa jaunieši, jo viņi meklē pieķeršanās punktu šajā neizprotamajā pasaulē un savā bieži vien satrauktajā, pretrunu plosītajā personībā," saka A.Agare. Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projektā ir izstrādāts informatīvs buklets par O.Vācieti, kas izdots latviešu, lietuviešu un angļu valodā. Vitauta Dižā Universitātes Letonikas centrā Kauņā notikusi dzejniekam veltīta literāri muzikāla pēcpusdiena "Mans latviskais pašlepnums", tajā dzeju runāja un dziesmas ar O.Vācieša tekstiem izpildīja Sindija Agare un Līga Kazaka. Pasākumā piedalījās studenti no Lietuvas, Spānijas, Vācijas, Grieķijas, Norvēģijas un citām valstīm.
Viņš ir tepat līdzās
"Ojārs Vācietis nav kaut kur aiz mums. Viņš ir tepat līdzās un mums priekšā. Ojāra dzeja bija un ir sociāli, nacionāli un valodnieciski drosmīga. Tajā rodamas atbildes uz visiem eksistenciāliem jautājumiem," uzsver dzejnieks Imants Auziņš un atzīst, ka Vācieša dzeja viņā rosina pārdomas par "jauno totalitārismu" - alkatību, nežēlīgu iedzīvošanās kāri, kas apdraud pasauli. Viņš piekrīt apgalvojumam, ka Vācietis bija pretrunīga personība, taču atgādina, ka lielā mērā to noteica laikmets, kurā dzejnieks dzīvoja. Kara šausmas un pēckara gadu sarežģītā politiskā situācija ietekmēja visus un satrauca visu prātus. Dzejnieks ar saasināto uztveri to vienkārši izjuta skaudrāk un izjūtas izteica trāpīgāk.
Literatūrzinātniece Vija Kaņepe dalījās atmiņās par to, kā padomju cenzūras apstākļos tika veidoti O.Vācieša dzejas krājumi. "Viss notika vienkārši: redakcija "no augšas" saņēma rīkojumu, ka tāds un tāds dzejnieks ir bīstams un viņa darbus labāk nepublicēt... ja nu vienīgi kādu dzejolīti bērniem. Ojārs nebija "galma dzejnieks". Viņš atklāti runāja par jebkuru tēmu, tāpēc valdošajām aprindām likās īpaši aizdomīgs," saka V.Kaņepe. Neuzticība pret dzejnieku bija tik liela, ka sešus gadus viņa darbus nepublicēja vispār, tādējādi smagi iedragājot ģimenes finansiālo stāvokli. Arī no krājumiem "Dzegužlaiks" un "Aiz simtās slāpes", kas iznāca pēc šī drūmā perioda, daudzi vērtīgi sacerējumi tika svītroti.
Laikmets nosaka robežas
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes komunikāciju studiju nodaļas vadītāja, asociētā profesore Vita Zelča informē, ka fakultātes studenti izstrādājuši projektu. Tā pirmajā posmā viņi noskatījušies vairākas līdz 1950.gadam tapušas Rīgas kinostudijas filmas, bet otrajā posmā veidojuši zinātniskos rakstus. Izrādās, šobrīd attieksme pret daudziem vēsturiskiem faktiem ir šabloniska, nereti pamatota visai tendenciozi veidotās vēstures grāmatās. "Laikmets nosaka robežas, kuras mainīt nav cilvēka spēkos. Paralēli tam katrs no mums dzīvo pats savu cilvēka dzīvi. Neatkarīgi no vēsturiskās situācijas, mēs paši izvēlamies, dzīvot aktīvi, vai arī bikli un nogaidoši," saka V.Zelča.
"Ir prieks un sāpe, klausoties labos vārdus, kas veltīti Ojāram. 11.decembris mums bija īpaša diena. Ojārs teica, ka viņa otrs vārds esot Voldemārs. Ej nu sazini, vai tā tiešām bija, jo Ojārs bija liels mistifikators," pasākuma izskaņā teica dzejnieka dzīvesbiedre L.Azarova. Viņa ir gandarīta, ka dzejniekam veltīto pasākumu cikls noslēdzas tieši Alūksnē, kas viņam visu mūžu bijusi mīļa. Konferences noslēgumā dalībnieki noskatījās Alūksnes Tautas teātra "Slieksnis" uzvedumu "Par ko smīnēja Ojārs Vāietis", ko iestudējusi režisore Daiga Bētere.

Citu datumu laikraksti

  • Varēs vizināties zirga pajūgā

    Jātnieku sporta klubs Jaunannas pagasta zemnieku saimniecībā “Arāji” rīko jautras izdarības, atrakcijas un vizināšanos kamanās.Jātnieku sporta klubs...

  • Uz pasākumu aicina bērnus

    Alūksnes atpūtas un izklaides vietā “Klondaika” 21.decembrī notiks Ziemassvētku sarīkojums, uz to aicina 50 bērnus no maznodrošinātām...

  • Konkursā izcīna godalgotu vietu

    Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas 10.klases skolniece Ilze Dandena ir ieguvusi 2.vietu zīmējumu un domrakstu konkursā “Sports manā skolā...

  • Ministrija piedāvā sadarbību

    Alūksnes rajona padome saņēmusi Vides ministrijas piedāvājumu sadarboties Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļu piesaistē ar kopējiem...

  • Skandālists policistam draud ar gāzes pistoli

    Alūksnē, Dārza ielā, kāds vīrietis likumsargam draudējis ar gāzes pistoli, kad pašvaldības policists pēc izsaukuma bija ieradies novērst ģimenes...

  • Tradicionāli rīko džudo turnīru

    Alūksnē 20. un 21.decembrī notiks starptautisks turnīrs džudo, kurā piedalīsies dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas.Alūksnē 20....

  • Teātra sportā iegūst godalgotas vietas

    Alūksnes Ievas teātra dalībnieki 1. līdz 4.klašu grupā guvuši uzvaru turnīrā “Teātra sports 2003”. Viņi mājās pārveda Lielā Šā ceļojošo balvu -...

  • Automašīna notriec meiteni

    Pirmdien Alūksnes rajonā automašīna notriekusi septiņus gadus vecu meiteni brīdī, kad tā pēc izkāpšanas no autobusa šķērsoja ceļu.Pirmdien Alūksnes...

  • Var sodīt pirotehnikas izmantotājus

    Tuvojoties svētkiem, Alūksnes ielās ar vien biežāk var dzirdēt pirotehnikas trokšņus. Ar spridzekļiem darbojas pusaudži, traucējot iedzīvotājus, kā...