Novadniekam Jānim Selgam - 105

Par godu novadnieka Jāņa Selgas 105. dzimšanas dienai Alūksnes muzejā atklāta gleznotāja izstāde “Teiksmu kalnā”. Tā bija sirsnīga tikšanās ar daudziem māksliniekiem, kuri dalījās savās atmiņās un iespaidos. Izstāde tapusi sadarbībā ar jubilāra meitu Solveigu Selgu un viņas vīru Jāni Poli, kuri piedāvā apskatīt gleznas no privātās kolekcijas.
 
Glezna nav sienas dekors
Visīpašāk šo dienu izjuta S.Selga, kura priecājās par Alūksnes muzeja piedāvājumu veidot šādu izstādi. “Gleznas tapušas 30 gadu garumā, un gleznošana bija tēva lielā dzīves mīlestība. Alūksniešiem ir lieliska iespēja pirmajiem apskatīt šos darbus, jo tie nekur nav publiskoti. Glezna nav sienas dekors – glezna ir emocijas. To ļoti labi var just, ieejot izstāžu zālē,” saka S.Selga.
Solveigas vīrs Jānis ir daudz pētījis gleznotāja dzīvi. Izstādes atklāšanā bija patīkami un interesanti skatīties viņa prezentāciju un dzirdēt faktus par mākslinieku. ”Diemžēl man nebija lemts satikt gleznotāju dzīvē, bet ar viņa darbiem biju pazīstams jau sen. Nekad nav gribējies tik daudz klusēt, kā ieraugot Jāņa Selgas gleznas. Mūsu novadnieks ir bijis pazīstams arī plašākai publikai. Dižais gleznotājs un grafiķis Edvīns Andersons, kurš studēja Mākslas akadēmijā, savā grāmatā kā mūža pirmo lielo skolotāju nosauca tieši Jāni Selgu. Kinorežisors Jānis Streičs ir teicis, ka sācis gleznot, tikai pateicoties Jānim Selgam. Mākslinieks ir atstājis spēcīgu kultūrvēsturisko mantojumu,” pauž J.Selga.

Mazbērnu lepnums
J.Selga bijis ļoti radoša personība, un mūzika viņa dzīvē ieņēma īpašu vietu. Mūzikas mīlestība nodota arī tālāk mazbērniem – mazdēls Jānis Selga Alūksnes mūzikas skolā spēlējis vectēva vijoli, mazmeita Elīna Selga ar mūziku saistīta profesionāli un ir muzikoloģe. Elīna stāsta, ka daudz par vectēvu dzirdēts, dzīvojušies viņa celtajā lauku mājā Alsviķu pagastā starp gleznām. Zinot to, cik viņš bija daudzpusīgs, cik plašs bija viņa interešu loks un viss, ko viņš piedzīvojis, E.Selga apbrīno, ar kādu apņēmību vectēvs paveicis tik lielas lietas - uzcēlis savu izsapņoto māju pilskalna pakājē, radījis tik daudz gleznu, līdztekus tam smagi strādājis, lai nopelnītu iztiku ģimenei un krāsām. Izstādes atklāšanā, satiekot J.Selgas mazmeitu Esteri Selgu, arī viņas acīs varēja redzēt neviltotu prieku un lepnumu. Estere atzina, ka šī viņai bijusi īpaša svētku diena.

Siltie atmiņu stāsti
Starp apmeklētājiem varēja sastapt arī alūksniešu iemīļoto fotogrāfu Vilni Blūmu, kurš atklāja nelielu noslēpumu – kopā ar Jāni Poli tiks veidota filma par gleznotāju J.Selgu.
Mākslinieks Gunārs Ozoliņš dalījās atmiņās par to, kā Selgas mājās smaržojis pēc kaņepēm, āboliem un krāsām. ”Mēs iepazināmies 1957.gadā Alūksnes kultūras namā, kur biju aiznesis rādīt savas gleznas - Jānis Selga bija žūrijā. Spilgti atmiņā palikusi pamācība, ko viņš deva -  ja tev paliek grūti, tev jāiet dabā. Pēc tāda principa arī mēģinu dzīvot,” saka G.Ozoliņš.
Vēsturnieks Jānis Līcis neslēpa lepnumu, ka dižais cilvēks J.Selga ir novadnieks, kurš svarīgs ne tikai mums, bet arī visai Latvijai, un atzina, ka cilvēka lielumu bieži vien saskata tikai pēc viņa aiziešanas aizsaulē...
Savukārt Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka pauda gandarījumu par šādu tikšanos, jo tādas vienmēr ir ļoti gaidītas muzejā. ”Šī ir atgriezeniskā saikne - pasākumos atnāk cilvēki, kas bijuši mākslinieka laikabiedri, kuri var dalīties atmiņās. Tas ir veids, kā mēs izdzīvojam vēsturi un pagātni. Paldies S.Selgai un J.Polim par uzdrīkstēšanos un entuziasmu,” atzina D.Pelaka.

Glezna bez nosaukuma
Dažas no J.Selgas gleznām ir neierastas, jo skatāmas no abām pusēm. Kokapstrādes meistars Harijs Buliņš, kurš pasākumā rūpējās arī par emocionālu muzikālo sniegumu, uzņēmās izgatavot netipiskos rāmjus. Tas bijis sarežģīts uzdevums, jo gleznu izmēri atšķīrušies, bet iznākums ir skaists. H.Buliņš ir pārsteigts par to, kā katra glezna maina savu izskatu, mainoties apgaismojumam, it īpaši tumšās.
Izstādē darbi ir sagrupēti – viss sākas ar kāpšanu Teiksmu kalnā, pie citas sienas ir J.Selgas piemiņas veltījums latviešu strēlniekiem, Brīvības cīņām, pats mākslinieks daudz staigājis pa Tīreļa purvu un labi to pārzinājis. Izstādes apmeklētājiem ir iespēja veikt arī uzdevumus – krustvārdu mīklas minēšanu, ierakstot viesu grāmatā, ko gatavojis pats mākslinieks (pats šuvis, griezis papīrus). Izstādē skatāma arī glezna bez nosaukuma – apmeklētāji aicināti dalīties idejās, lai tā rastu nosaukumu.
Izstādi “Teiksmu kalnā” Alūksnes muzejā varēs apskatīt līdz 17.februārim.

Jānis Selga (1913-1986) dzimis Alsviķu pagasta “Spidzeniekos” lauksaimnieku ģimenē kā jaunākais no astoņiem bērniem. Pamatizglītību ieguva vietējā Ķemera (tagadējā Strautiņu) pamatskolā. Jau agrā bērnībā iemācījās vijoles spēli un kopā ar dažādiem apkārtnes mūziķiem spēlēja ballēs. Dažu gadu laikā kļuva par vietējās mūzikas kapelas vadītāju un sarakstīja arī vairākas melodijas.
J.Selga apguva arī vokālo mākslu, bet 1945.gada rudenī iestājās J.Rozentāla mākslas skolā. Tur mācījās neilgu laiku, jo bija spiests atgriezties tēva mājās sadzīves apstākļu dēļ. Strādāja dažādus darbus, gleznoja un spēlēja A.Mucenieka vadītajos Alūksnes orķestros (simfoniskajā un pūtēju).
— Teksts un foto: Laura Felša

Citu datumu laikraksti

  • E-veselība klibo 2

    E-veselība klibo

    Jaunais gads Latvijā sācies ar obligātu valsts E-veselības sistēmas lietošanu, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu...

  • Būs jāpiejož jostas

    Alūksnes novadā šogad būs jāpiejož jostas ciešāk – iedzīvotāju skaits novadā samazinājies un līdz ar to arī pašvaldības budžets. Par Alūksnes novada...

  • Alūksne īsumā

    Alūksne ◆ 29.decembrī pulksten 10.33 ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama Laurencenes ielā Alūksnē, kur daudzdzīvokļu mājā kādā dzīvoklī...