Novadu veido piederības sajūta

Vēl arvien turpinās mērnieku laiki jeb diskusijas par administratīvi teritoriālās reformas lietderību, par novadu lielumu un nozīmi pašvaldību attīstībā.

Vēl arvien turpinās mērnieku laiki jeb diskusijas par administratīvi teritoriālās reformas lietderību, par novadu lielumu un nozīmi pašvaldību attīstībā.
Tomēr vairāki novadi jau apliecina, ka brīvprātīga vairāku pašvaldību apvienošanās ir sekmīga un iezīmē labākas perspektīvas. Arī Apes novadu veidojošām pašvaldībām apvienošanās modelis ir skaidrs, tāpēc tās acīmredzot negaidīs 2009.gadu, bet kopīgu saimniekošanu sāks agrāk. Par to, kādas veidojas novada aprises, sarunājos ar Apes pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētāju Astrīdu Harju.
- Kādas ir Apes novada iezīmes? Vai tas atšķirsies no citiem?
- Mūsu novads no citiem atšķiras ar to, ka tajā apvienojušās vienlīdz spēcīgas pašvaldības. Tas ir labi, jo savā starpā varam par visu vienoties. Apes, Gaujienas, Virešu un Trapenes pašvaldības deputāti un darbinieki ir tikušies darba grupās un sprieduši, kādu viņi vēlas veidot novadu. Tagad vismaz teorētiski viss ir skaidrs, bet praksē, protams, var būt arī izmaiņas.
- Bija izstrādāts Apes novada projekts, bet pēc tam ne tikai Jaunlaicenes un Veclaicenes pašvaldība izlēma pievienoties Alūksnes novadam. Arī Gaujiena, Vireši un Trapene šaubījās, būt vai nebūt Apes novadā. Kādu laiku Ape palika viena. Kas bija tas, kas mainīja citu pašvaldību domas un radīja vienprātību?
- Manuprāt, novada veidošanā visbūtiskākās ir cilvēciskās attiecības. Novads veidojas tik liels, cik cilvēku tam jūtas piederīgi. Ja viņus neinteresēs vai pat radīsies dusmas, ka šajā teritorijā kaut kas notiek, tad ir skaidrs, ka tie nejūt saikni un piederību novadam. Eiropas valstīs atzīts, ka pirmais kritērijs novadu veidošanā ir piederības sajūta. Tikai pēc tam seko ekonomiskie un sociālie apstākļi. Ne velti Latvijas nacionālās attīstības plānā uzsvērts, ka attīstības centrā ir cilvēks. Acīmredzot tieši piederības sajūta ir tā, kas lika mums vienoties. Jūtam, ka mūsu novada teritorija ir pārskatāma. Zinām, kas tajā notiek, viss ir tuvs un pazīstams. Jaunlaicenes pagasta padomes darbinieki arī tagad saka, ka jūtas piederīgi Apei. Turklāt novadu veidošanās process vēl nav beidzies, tātad ir iespējamas izmaiņas, ja tās vēlas.
- Par kādu novadu ir šī četru pašvaldību vienošanās? Teorētiski jau tas ir izveidots, tomēr daudziem iedzīvotājiem noteikti nav skaidrs, vai un kādas pārmaiņas gaidāmas.
- Dokumentos novada veidošana ir apstiprināta, bet praktiski tā veicama līdz 2009.gada pašvaldību vēlēšanām. Apes novada pašvaldībās uzskata, ka to varētu darīt jau nākamgad, bet tāds lēmums pagaidām nav pieņemts. Sarunas par to bija kopējā brauciena laikā uz Ērgļu novadu. Tad laikus varētu izstrādāt un apstiprināt 2009.gada budžetu novada domei.
- Tas nozīmē, ka jums jau viss ir skaidrs, kā veidojama novada pārvalde un kādas funkcijas tai jāuzņemas.
- Jā, principā viss ir skaidrs. Var, protams, mainīties kādas nianses, bet ir kopējais skatījums, kā katra pagasta centrs un teritorija attīstīsies. Pakalpojumi iedzīvotājiem nebūs mākslīgi koncentrēti, bet tiks attīstīti tur, kur tie ir labāk nodrošināti. Vai kāds pakalpojums pazudīs vai varbūt radīsies jauns, būs atkarīgs no iedzīvotāju pieprasījuma. Katra pašvaldība cenšas sakārtot infrastruktūru, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti veidot ražotnes un dot darba vietas. Ja kādas apdzīvotas vietas iedzīvotāji masveidā aizbrauks uz pilsētu vai ārzemēm, tad tur, protams, pakalpojumi nebūs vajadzīgi.
- Gadījies dzirdēt, ka visvairāk cilvēki uztraucas, vai pēc pašvaldības izziņas nebūs jābrauc krietni tālāk – uz novada centru. Kas paliks pagastu centros?
- Novada pārvalde koncentrēsies Apē. Pagastos varētu samazināties grāmatvežu skaits, bet būs darbinieks, kas iekasēs maksājumus, kā arī veiks izmaksas. Tāpat visas izziņas varēs saņemt turpat. Jau tagad ir apvienota Gaujienas un Virešu pagasta, kā arī Apes un Trapenes bāriņtiesa, bet novadā tā būs viena, tāpat arī dzimtsarakstu nodaļa. Nav noslēpums, ka pagastu pašvaldībās šiem darbiem nav pilnas slodzes, tāpēc šos pienākumus veic apvienošanas kārtībā.
- Kāda būs novada dome? Cik deputātu tajā būs no katra pagasta?
- Saskaņā ar vēlēšanu likumu novada domē būs deviņi deputāti, bet nevar prognozēt, cik deputātu būs no katra pagasta. Cik ievēlēs, tik arī būs, jo sarakstus veidos partijas vai vēlētāju apvienības, ietverot kandidātus no vairākām pašvaldībām. Protams, domē vajadzētu būt politiķiem no visām vietām, lai ienestu savu redzējumu kopējo lēmumu pieņemšanā. Ceru, ka mūsu novada pārvaldē būs samērīgums - divi vai trīs deputāti no katras pašvaldības. Tiesa, lielāku novadu pašvaldībām var būt šis drauds, ka no kādas teritorijas nebūs deputāta.
- Novadu veidojošās pašvaldības infrastruktūras sakārtošanai saņemtos 200 000 latus izlieto galvenokārt skolu un kultūras iestāžu remontam. Vai ir paredzēts, ka katra pagasta teritorijā saglabās šīs iestādes?
- Tā vajadzētu būt. Ja kādā vietā vairs nav skolas, tad tā paliek tukša. Skola ir izglītības un kultūras centrs, tā ir katras vietas dvēsele. Ja ir skola, tad ir dzīvība, tāpēc tā būtu jāsaglabā. Es ceru, ka valdībā netiks pieņemti tādi noteikumu grozījumi, kas noteiks, cik skolēnu klasē un skolā var būt, lai skolu neslēgtu. Tādas pārmaiņas neviena pašvaldība nevar ietekmēt. Uzskatām, ka katra pagasta teritorijā ir jāpaliek arī kultūras iestādei un bibliotēkai, kur var ne tikai lasīt grāmatas un preses izdevumus, bet arī izmantot interneta pakalpojumus. Katras vietas kultūras iestāde dod iespēju gan darboties pašdarbības kolektīviem, gan saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu, kāds ir raksturīgs vienīgi Trapenē, Virešos, Gaujienā vai Apē. Ar to mēs atšķiramies no citiem, tāpēc tā ir mūsu garīgā bagātība.
- Var secināt, ka novada izveidošana neko būtiski nemainīs iedzīvotāju dzīvē.
- Arī nevajadzētu mainīt. Tas vairāk skars administratīvo pārvaldi. Turklāt ir jādomā, kā labāk sakārtot pakalpojumu sniegšanu un darbu pārvaldē.
- Tomēr ne vienā vien pašvaldībā citviet Latvijā jūtama noliedzoša attieksme un pretestība tās teritorijas iekļaušanai kādā novadā. Ne tās pašas vēlas vienoties ar citām pašvaldībām, ne arī piekrīt ministrijas piedāvātajiem variantiem. Kāds tam varētu būt iemesls?
- Droši vien katram ir savas iemesls. Turklāt ir zināms, ka pretestība vienmēr ir tur, kur kaut ko dara ar varu. Mūsu četras pašvaldības ir nākušas kopā, vienojušās par savu novada variantu un aizstāvējušas to Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Vērtējot novada dzīvotspēju, pirmais kritērijs bija, cik lielu finansējumu bez valsts mērķdotācijām pašvaldības ir spējušas piesaistīt. Mēs pie vajadzības apvienoties nonācām paši, jo mazās pašvaldībās ir jūtams cilvēkresursu trūkums, piemēram, nevaram piesaistīt plānotāju, juristu, jo šiem speciālistiem nebūtu pilna darba slodze. Novadā tiem varēsim nodrošināt darba slodzi un atbilstošu atalgojumu.
- Novadu veidošanā kā priekšrocība tiek minētas lielākas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu. Taču jūs pierādāt, ka to var izdarīt arī neliela pašvaldība.
- Jā, bet novadā var nodrošināt lielāku līdzfinansējumu. Iespējams, ka proporcionāli apmēram tas pats iznāk. Tagad esam vienojušies par prioritātēm, kam pirmām kārtām vajadzīgs finansējums. Pati būtiskākā ir ceļa posma Trapene – Līzespasts asfaltēšana. Pēc tam varētu sakārtot tranzīta ielu, kas ved cauri Apei, Vidagas tiltu, ceļus Valka – Vireši, Gaujiena – Verasskola...
- Arvien biežāk dzirdam viedokli, ka valsts finansējuma saņemšanai vajadzīga pašvaldības vadītāja piederība "pareizajai" partijai. Vai arī jūs to izjūtat, jo vēl arvien esat partijā "Jaunais laiks"?
- Protams. Man nav, kam lūgt atbalstu, lai budžeta grozījumos saņemtu finansējumu pašvaldības vajadzībām. Par to daudz runā, bet valdošā koalīcija apgalvo, ka tā tas nav.
- Šobrīd novada prognozes ir uz papīra. Vai varat iztēloties, kā tās īstenosies?
- Jā, iespējams, ka dzīvē būs nedaudz citādi, jo novada veidošana ir process, kam nav termiņa ne vienam gadam, ne gadu desmitam. Tās pašvaldības, kas nonāk pie argumentēta secinājuma, ka ir nepieciešamība apvienoties, lai attīstītos, to darīs.

Citu datumu laikraksti

  • Tērē gudrāk, dzīvo gaišāk!

    “Latvenergo” uzsāk energoefektivitātes akciju “2x2=5. Tērē gudrāk, dzīvo gaišāk!”, kuras mērķis ir aktualizēt efektīvu elektroenerģijas resursu...

  • Apē sākta sporta zāles celtniecība

    Apes Dāvja Ozoliņa vidusskolas skolotāji un audzēkņi katru dienu ar neatslābstošu interesi vēro, kā blakus skolai rit trenažieru zāles būvdarbi....

  • Pilsētas vadītājs atrod partiju

    Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks, kas ilgāku laiku atradās bezpartijiskā statusā un domāja, kādam politiskajam spēkam...

  • Zivju sacepums

    Kilograms sama gaļas, līdakas vai karpas, 600 g ar mizu vārītu kartupeļu, sāls, 300 g zivju mērces, rīvmaize, 50 g sviesta.Kilograms sama gaļas,...

  • Ūsainais dzelmes saimnieks

    Nemaz nav tik daudz makšķernieku, kuri var lepoties ar samu lomiem. Šīs zivis mīt visā Daugavas garumā, Aiviekstē un jūras piekrastē, turklāt nelielā...

  • Grieķu mērce ceptām zivīm

    15 valriekstu, ūdens pēc vajadzības, tējkarote sinepju, divi cieti vārītu olu dzeltenumi, ēdamkarote eļļas, ēdamkarote izsijātas rīvmaizes, pusglāze...