Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Novadu veidošanas labirints

Pirms nedēļas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija iesniedza Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par novadu veidošanas modeļiem, kas paredz 33, 40, 82, 102 un 109 novadu modeli Latvijā.

Pirms nedēļas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija iesniedza Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par novadu veidošanas modeļiem, kas paredz 33, 40, 82, 102 un 109 novadu modeli Latvijā.
33 novadu modelī rajonu pašvaldības kļūst par novadiem un pilsētu pašvaldības saglabā savu statusu. 40 novadu modelī saglabājas rajonu pašvaldības kā novadi, bet, ja rajonā ir vairāki izteikti attīstības centri, tad katram centram jāizveido atsevišķs novads. Pilsētas vairāk nekā 25000 iedzīvotājiem iegūst pastāvīgas pašvaldības statusu. 82 pašvaldību variantā novada statusu var iegūt, ja teritorijā dzīvo 5000 iedzīvotāji vai vairāk, un ir izteikts centrs. 102 novadu modelī potenciālā novadā jādzīvo vismaz 5000 iedzīvotājiem, jābūt attīstības centram vismaz ar 2000 iedzīvotājiem, attālums no centra līdz nomalei nedrīkst pārsniegt 30 kilometrus. 109 pašvaldību modelī saglabājas 102 modeļa principi, toties pastāvīgu pašvaldības statusu iegūst pilsētas ar vairāk nekā 25000 iedzīvotājiem. "Alūksnes Ziņas" noskaidroja Alūksnes rajona pašvaldību vadītāju viedokli par pieciem novadu izveidošanas modeļiem.
Alsviķu pagasta padomes priekšsēdētāja Sandra Zeltiņa:
- Pašreiz paliekam pie reformu modeļa, kas paredz 102 novadu izveidošanu. Šobrīd paši varam tikt galā ar problēmām. No Ivara Gatera piedāvātajiem reformas modeļiem pieņemamākais ir 82 pašvaldību modelis. Arī 33 novadi ir pieņemams risinājums, jo saglabāsies rajona robežas un nevajadzēs pārveidot infrastruktūru, tomēr šāda pašvaldība ir par lielu, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības. Domāju, ka pilsētai ir jābūt novada centram, jo tur notiek straujāka attīstība.
Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Grūbe:
- Alūksnes pilsēta nav pret Alūksnes novada veidošanu, mēs vēlamies no valdības likumdošanas aktus, kas reglamentētu topošo novadu darbību. Šobrīd izstrādājam projektu, kas paredz iekļaut visas Alūksnes rajona pašvaldības Alūksnes novadā, izņemot Gaujienas un Virešu pagastus. Apes pašvaldība vēl nav sniegusi pozitīvu atbildi par iekļaušanos novadā, bet es neredzu Apei citu izeju. Uzskatu, ka Apes novada izveidošana būtu pozitīvs moments, bet citas pašvaldības tā neuzskata.
Annas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Fomins:
- Katra pašvaldība domā par savām interesēm. Domāju, ka Alūksnes rajons paliks vienā novadā, izņemot pagastus, kas vēlas iekļauties Smiltenes novadā. 102 novadu modelis ir pieņemamākais. Savukārt 33 novadu modelis nav pieņemams, jo, piemēram, paredz apvienot Smiltenes pilsētu un Valku vienā - Valkas novadā.
Apes pilsētas domes priekšsēdētāja Astrīda Harju:
- Neatkarīgi no notikumu gaitas, vēlamies izveidot Apes novadu. Vairāku pagastu nevēlēšanās iekļauties Apes novadā padara situāciju sliktāku. Domāju, ka valdība rīkojas neapdomāti, ja vienu brīdi dara visu, lai realizētu 102 novadu modeli, bet pēkšņi nāk klajā ar citiem piedāvājumiem. Šādā situācijā nevar prognozēt, kas būs pēc laika. Tas liecina par valdības nenopietno attieksmi.
Gaujienas pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Dandens:
- Līdz 1. jūlijam pieņēmām lēmumu par novada veidošanu, bet, izrādās, ka valdībai ir jauni priekšlikumi. Jaunos novadu izveidošanas modeļus izskatīsim nākamajās sēdēs, bet konkrētu attieksmi par jaunajiem modeļiem man grūti paust. Bija plānots, ka valdība atzinumu par pašvaldību priekšlikumiem reformas sakarā sniegs tikai 1.septembrī, bet viņi pasteidzās. 33 novadu variantā Gaujiena iekļaujas Alūksnes novadā. Pārējos modeļos viss paliek pa vecam, un Gaujiena iekļaujas Smiltenes novadā. Domāju, ka 33 novadu modelis radīs nevajadzīgu centralizāciju.
Ilzenes pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Čirkste:
- Domāju, ka jebkurā no pašvaldību reformas modeļiem veidosim novadu kopā ar Alūksnes pilsētu. Valdība ļoti steidzās, jo mēnesi pēc tam, kad esam iesnieguši priekšlikumus, gaismā ceļ jaunus novadu veidošanas modeļus. 33 novadu modelis ir maksimāli liels, tas novedīs pie varas centralizācijas.
Jaunalūksnes pagasta padomes priekšsēdētāja Benita Jušvajeva:
- Atbalstu 40 novadu modeli. Domāju, ka mūsu pagasts jebkurā no variantiem iekļausies Alūksnes novadā. Arī 102 novadu variants ir pieņemams, tomēr lielāks novads ir izdevīgāks. Labāk var piesaistīt finansiālos resursus attīstībai.
Jaunannas pagasta padomes priekšsēdētāja Vēsma Čugunova:
- Domāju, ka viss notiek pārāk strauji. Valdība nepaspēja apkopot par 102 novadu veidošanu iesniegtos pašvaldību ieteikumus, kad parādās jauni novadu izveidošanas varianti. Atbilstoši 33 un 40 novadu modelim veidojas situācijas arī Alūksnes rajonā, jo novads, iespējams, būs rajona robežās, izņemot Apes, Virešu un Gaujienas pašvaldības. Jaunannas pagasts pievienosies Alūksnes novadam.
Jaunlaicenes pagasta padomes priekšsēdētāja Rasma Muceniece:
- Šo piecu modeļu parādīšanās ir pēkšņa. Nav izskaidrojuma par pašvaldību funkcijām katrā modelī. Negribam izmaiņas, paši varam par sevi pastāvēt, bet, ja jāapvienojas, tad gribam palikt Alūksnes novadā, nevis piekļauties Apei. Alūksne ir attīstības centrs. Ja reforma notiks, tad no grūtībām neizbēgt. Vairāk cietīs mazās pašvaldības. Ja reformai izlietotā nauda būtu piešķirta pašvaldībām, tad varētu iztikt bez reformas.
Kalncempju pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Aploks:
- Domāju, jaunie modeļi neko nemaina, jo visos variantos Kalncempju pagasts paliek pie Alūksnes novada. Arī pagasta iedzīvotāji tā vēlas. Saprotams, ka esam par mazu, lai pienācīgā apmērā saņemtu dotācijas, tādēļ jāapvienojas. Neskaidrība par novadiem traucē rakstīt pašvaldības stabilizācijas projektu. Tagad nevar paredzēt, kuru no modeļiem realizēs. Domāju, ka vajadzētu palikt pie 102 novadu projekta.
Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols:
- Mana attieksme pret šiem jaunajiem modeļiem ir negatīva. Piedāvātajos modeļos nekas nav sacīts, kas notiks ar veselības aprūpi, investīcijām un infrastruktūru. Nav skaidrības arī citos jautājumos. Ceļu kārtība pašvaldībā neuzlabosies, kaut pieņems jebkuru no šiem modeļiem. Grūti pateikt, vai 102 pašvaldību variants ir labākais.
Malienas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Baltais:
- Trīs vai četri mazi pagasti apvienojoties nespēs tikpat veiksmīgi attīstīties kā novads ar lielāku pilsētu. Toties Alūksnes rajonu padarīt par vienu veselu novadu arī nav labi. 102 novadu modelis ir labāks nekā 33 vai 40 novadu modelis. Lauku teritorijai, kas atrodas tālāk no novada centra, būs grūtāk saņemt nepieciešamo finansējumu.
Mālupes pagasta padomes priekšsēdētājs Gundars Baltiņš:
- Uzskatu, ka 33 novadu modelis vienīgais atšķiras no pārējiem. Novads rajona robežās man nav pieņemams. Valdības rīcība ir pārsteidzīga, jo valdība neuzklausot pašvaldību viedokli, uzreiz piedāvā jaunus modeļus. Mālupes pagasts jebkurā no variantiem paliek pie Alūksnes novada.
Mārkalnes pagasta padomes priekšsēdētāja Zinaida Silirava:
- Mana nostāja pret novadu veidošanu ir negatīva. Līdz šim neredzu pozitīvus rādītājus reformas gaitā. Pēc visiem modeļiem esam iekļauti Alūksnes novadā. Iedzīvotāji ir pret reformu, bet izvēles pašreiz nav. Gadu gaitā infrastruktūra un kādreiz apdzīvotās vietas panīkst, pārmaiņām jābūt, bet diezin vai reforma to paveiks.
Pededzes pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece Daiga Vītola:
- Man ir atturīga attieksme pret šiem projektiem. Tik ātri visu mainīt nevar. Novadu projektiem jābūt tādiem, kas sniegtu maksimālo labumu parastajiem pagastu iedzīvotājiem. Svarīgi, lai finansējumu izmantotu pēc iespējas lietderīgāk.
Trapenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Liberts:
- Jebkuram novadu modelim ir arī negatīvās iezīmes. 33 novadu modelis Latvijā ir pieņemamākais. Protams novada centram savas vajadzības būs pirmajā vietā, tādēļ par finansējuma apmēriem novada nomalēm būs maza teikšana.
Veclaicenes pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dambe:
- Daudz diskutējam, bet pašreiz konkrētas nostājas šajā jautājumā nav. Nav pieņemams piedāvātais 33 novadu modelis, jo tagadējās rajona nomales kļūs par vēl lielākām nomalēm. Perspektīvu redzam Alūksnes novadā, jo Apes novadā tās nav. Ja uzņēmējdarbības attīstība Apē nenotiek tagad, tās nebūs arī pēc reformas.
Virešu pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Ceļmillers:
- Neviens no piedāvātajiem novadu modeļiem nerisina pamatproblēmas, kas skar pašvaldības iedzīvotājus. Valdības mērķis ir nepieļaut stipru otrā līmeņa pašvaldību izveidošanos, kas varētu veiksmīgi aizsargāt pašvaldību intereses. "Jauno laiku" vadītā valdība joprojām nepārzina situāciju laukos. Piemēram, Smiltenes pilsēta nebija ar mieru piekļauties Valkas novadam, tādēļ radās 40 novadu modelis. Ja reforma notiks, tad Virešu pagasts vēlas iekļauties Smiltenes novadā, jo pastāv vēsturiski izveidojušās saiknes un iedzīvotāji to vēlas.
Zeltiņu pagasta padomes priekšsēdētājs Edvīns Puzulis:
- Esam nolēmuši veidot novadu, apvienojoties četriem tuvākajiem pagastiem. Domāju, ka arī mazas pašvaldības var konkurēt par investīcijām, nepieciešams tikai labs projekts. Tagad ir grūti prognozēt, kā situācija ar novadu veidošanu attīstīsies, jo šos piecus modeļus prezentēja nesen.
Ziemeru pagasta padomes priekšsēdētājs Vilis Pauliņš:
- Es neatbalstu šos jauninājumus, jo tie nav pārdomāti. Valdība necenšas pamatot, ar ko 102 novadu modelis atšķiras no citiem. Runājot par 33 novadu modeli, jāatzīst, ka ir gan pozitīvās, gan negatīvās iezīmes. Domāju, ka šajā modelī novada veicamās funkcijas samazināsies. Iespējams, ka valdība centralizēs varu. Tagad valdība meklē labākos variantus, kā samazināt finansējuma apmērus pašvaldībām. 2005. gada pašvaldību vēlēšanas paredzētas jaunajos novados.

Citu datumu laikraksti

  • Tauriņam pa pēdām

    Varēja aizbraukt līdz pašai Aglonas baznīcai, - Mareks skatījās uz vecā tilta atliekām.6. Varēja aizbraukt līdz pašai Aglonas baznīcai, - Mareks...

  • Klāt mūzikas festivāls "Sinepes un Medus"

    Mūzikas festivāls "Sinepes un Medus" Madonā notiks jau trīspadsmito reizi.Mūzikas festivāls "Sinepes un Medus" Madonā notiks jau trīspadsmito reizi....

  • Piedāvā dažādus kultūras pasākumus

    Alūksnes pilsētas svētki. Alūksnes pilsētas svētku programma: 2.augusts. 10.00 - 14.00 - Eironams: vēstures labirinti, konkursi (galvenā balva -...

  • Klients un viņa taisnība

    Patērētāju tiesību aizsardzība Latvijā ir viena no tām jomām, kurā jau tagad ES likumdošana darbojas gandrīz pilnā apjomā, tādēļ nebūs jāpiemēro...

  • ES patērētāji kļūs informētāki

    Jums liekas, ka kļūstat resnāks? Jums liekas, ka ikdienā lietotā pārtika nevis nodrošina veselīgu uzturu, bet gan padara jūs grūtsirdīgākus?...

  • Patēriņa džungļos

    Jau ilgāku laiku Rietumu sabiedrībā dominē patēriņa kultūra, jo tieši patēriņš dažādās izpausmes formās kļuvis par vienu no sabiedrības attīstības...