Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ogu audzēšana kļūst par ienesīgu biznesu

Dzērvenes: kultūra, kam palielinās pārdošanas cena.

Dzērvenes: kultūra, kam palielinās pārdošanas cena
Gaujienas pagasta “Kalna purva” lielogu dzērvenes ir SIA “Lienama - Alūksne” īpašnieces Gundegas Sauškina lolojums sesto gadu. Viņa piepildījusi tēva - nopelniem bagātā lauksaimnieka Jāņa Feodorova - ieceri un apliecinājusi, ka dzērveņu audzēšana var būt labs bizness.
“Šogad nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ ogu raža būs nedaudz mazāka, toties cena būs lielāka. Tagad dzērvenes lasa, jo pēc salnām tās ieguvušas īsto krāsu un garšu. Ir pagājuši divi gadi, kopš tirdzniecībā piedāvājam lielogu dzērvenes vērā ņemamos daudzumos. Var teikt, ka realizācija vairs nesagādā problēmas. Dzērvenes piegādājam vairumtirgotājiem, kas tās nogādā lielveikalos. Pircēji produkciju ir iepazinuši un zina, ko izvēlēties,” saka G.Sauškina.
Augļu - dārzeņu pārstrādes uzņēmumā “Spilva” gatavotais dzērveņu kompots ir ļoti iecienīts. Pērn SIA “Pūres ceham” pat nepietika ogu ievārījumiem. Pagājušā gada beigās varēja degustēt Latvijā ražotas lielogu dzērveņu rozīnes. Tās pēc Kanādā gūtās pieredzes gatavo Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijas eksperimentālajā pārstrādes cehā. Šogad rozīnes varēs iegādāties veikalos. SIA “Kronis” vēlas gatavot arī lielogu, ne tikai parastās dzērvenes pūdercukurā. Tās varēja degustēt “Kalna purvā”, kad tur tikās dzērveņu audzēšanā ieinteresētie speciālisti. “Katrs gads ir citāds un nelīdzinās iepriekšējiem. Šogad krusa ietekmēja ne tikai ogu, bet arī plūmju un ābolu ražu. Tāpat nelabvēlīgu iespaidu uz daudzām kultūrām atstāja lietusgāzes. Dzērveņu stādījumiem tās izskaloja anjonus - slāpekļa, sēra un bora savienojumus, tāpēc radās šo elementu trūkums,” komentē Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta bioloģijas zinātņu doktors Vilnis Nollendorfs.
Dzērveņu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Aivars Priedītis norāda, ka šogad mazāka dzērveņu raža ir visiem šo ogu audzētājiem Latvijā.
“Pavasaris bija vēls, tāpēc pirmie dzērveņu ziedi uzplauka tikai ap Jāņiem. Bet citus gadus ziedēja jau jūnija sākumā. Tas nozīmē, ka ogu veidošanos vajadzēja sasteigt. Nogatavošanās ir apmēram tādā pašā laikā - oktobra sākumā. Tomēr kaut kā ir pietrūcis, tāpēc ogas nav tik lielas, kā gribētos,” vērtē SIA “Lienama - Alūksne” agronome Arita Prižavoite.
Augustā bija krusa, kas daļu zaļo ogu nosita zemē. Turklāt dzērvenājiem pietrūka bora, tāpēc neveidojās ziedpumpuri nākamā gada ražai. V.Nollendorfs vienmēr ir palīdzējis ar padomu, un arī šoreiz viņš novērsa situāciju, lai nebūtu apdraudēta nākamā gada ogu raža. Dzērvenes “piebaroja” un, lai gan vēlāk, ziedpumpuri veidojas.
“Pusi lauku smilšojām, jo iepriekšējā ziemā bija stingrs augsnes sasalums un varēja braukt ar tehniku, nebojājot dzērvenājus. Arī tajos, protams, dzērveņu raža ir mazāka,” skaidro A.Prižavoite.
Domā par mehanizētu ogu novākšanu
Iepriekšējā gada dzērveņu ražas novākšana ieilga līdz šāgada martam. Tiesa, aukstums un sals ogu garšu tikai uzlabo. Tomēr šoruden lasītāju ir vairāk, lai ražu spētu novākt īsākā laikā. Meteorologi oktobra vidū sola sniegu, bet tas drīz nokusīšot un lielāka sala vēl nebūšot. “Esam iekavējuši lauku smilšošanu un stādījumu ķemmēšanu, tāpēc nelīdzenie lauki nebūs piemēroti mehanizētai novākšanai. Turpināsim paplašināt stādījumus, kas pašlaik ir astoņu hektāru platībā, veidojot applūdināmos laukus. Tie būs piemēroti slapjajai ogu novākšanai,” norāda agronome.
“Tagad arī “Kalna purvā” ir secināts, ka dzērveņu lauki jāsagatavo tā, lai tos varētu kopt un novākt ar pludināšanas metodi. Lielu platību pat 100 cilvēki nevar nolasīt nedēļā, bet ir vajadzīgs vismaz mēnesis. Turklāt var būt nelabvēlīgi laika apstākļi. Turpretim ar uzplūdināšanu astoņus hektārus dzērveņu var novākt divās trijās dienās,” pauž A.Priedītis.
Viss “noslēpums” ir tajā apstāklī, ka dzērvenes ūdenī peld. Vispirms paaugstina ūdens līmeni apmēram par 30 centimetriem. Tad ar speciālu četrrindu mehānismu, kam ir īpašs kuļrats, atdala ogas no mētrām. Pēc tam ūdens līmeni vēl palielina, un dzērvenes ar speciāliem tīkliem aizpeldina līdz lauka malai. Tur novieto transportieri, ar kura palīdzību ogas izceļ no ūdens. Vēlāk tās attīra, nožāvē un nogādā pārstrādes vai uzglabāšanas vietā.
Taps ogu un augļu pārstrādes cehs
A.Prižavoite akcentē, ka dzērveņu un citu augļkopības kultūru audzēšana ir ilgtermiņa ieguldījums. Sākotnējie izdevumi - apmēram 10 000 latu atmaksājas astotajā audzēšanas gadā. SIA “Lienama - Alūksne” realizē arī dzērveņu stīgas. Bet ogas visdārgākās ir janvārī un februārī, tāpēc svarīga ir ogu glabāšana. Iepriekšējās sezonas vidējā realizācijas cena bija lats par kilogramu ogu. Ir iegādāts iepakošanas materiāls dzērvenēm - maisiņi un kastītes, kā arī marķējums ar svītru kodu. Pašlaik “Kalna purvā” iepretim sarga mājai uzcelta nojume, kur dzērvenes šķiros un pakos. Sagatavots rekonstrukcijas projekts ogu un augļu pārstrādes uzņēmuma ierīkošanai. Tajā paredzēts spiest sulu. Būs arī saldētava, kur uzglabās ogas un augļus.
“Gundega nav apstājusies grūtību priekšā. Tagad viņa 12 hektāros stāda augstās krūmmellenes. Kopīgi pārrunājām, kādas šķirnes labāk izvēlēties. Prieks, ka viņa ir apņēmusies izveidot arī ogu un augļu pārstrādes cehu,” vērtē SIA “Meristēma” darbiniece Māra Rudzīte. Viņa uzņēmumā pavairo amerikāņu augstkrūmu melleņu stādus, tos klonējot no laba mātes auga. Tā no vienas šūnas var iegūt tūkstošiem stādu.
Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta Izglītības un zinātnes nodaļas vadītāja vietniece Antra Balode atzīst, ka SIA “Lienama - Alūksne” attīsta perspektīvu uzņēmējdarbību. “Kad Latvijas tirgus būs piepildīts ar dzērveņu produkciju, ir jāmeklē noiets kaimiņos - Lietuvā un Igaunijā, kā arī citās Eiropas valstīs. Latvijā ir kūdras purvi, kas citur nav tik daudz sastopami. Domāju, ka dzērveņu audzētājiem ir vajadzīgs valsts atbalsts. Uzņēmēji jau ir daudz līdzekļu un pūļu ieguldījuši šajā biznesā,” uzskata A.Balode. Atbalstam varētu izmantot strukturālo fondu un subsīdiju līdzekļus.

Citu datumu laikraksti

  • Iesālītās cerības

    Kādā ziemas vakarā es sēžu pie galda un nesteidzoties malkoju karstu tēju, kad pie durvīm kāds nedroši pieklauvē. Uz mirkli aizturēju elpu: vai man...

  • Robežsargiem un muitniekiem darbs būs

    Ja reiz pēc iestāšanās Eiropas Savienībā tiks likvidēta muita starp ES valstīm, kas pēc iestāšanās ES notiks ar tiem muitas, robežsardzes un...

  • “Prāta bankā” labprāt piedalītos vēlreiz

    Skatītāji televizora ekrānos 21.septembrī varēja vērot intelektuālo spēli “Prāta banka”, kurā piedalījās arī alūksnietis Aldis Zelčs.Skatītāji...

  • Iesālītās cerības

    Nu jau ap manu māju pacēlās vairākas jaunas mājas. Izveidojās mazs ciematiņš. Dzīve kļuva jautrāka un interesantāka.5. Nu jau ap manu māju pacēlās...

  • Iepazīst bērnu dzīvi vēju pilsētā Ventspilī

    Brauciens uz Ventspili sākās 19.septembra rītā pulksten 7.00 no Alūksnes administratīvās ēkas pagalma rosīgā noskaņojumā.Brauciens uz Ventspili sākās...

  • Francija ir bagāta ne tikai ar Parīzi

    Kāds teicis, ka viņš gribētu redzēt Parīzi, pēc tam varot mirt. Varu apgalvot, ka Francija ir bagāta ne tikai ar Parīzi. Šajā valstī ir arī citas...