Operācijas un narkozes kļūst bīstamākas

Mūsdienu operācijās ir iespējams lietot vairāku veidu anestēziju – narkozi, ko lieto visbiežāk, vadu un spinālo anestēziju; vienkāršākos gadījumos, protams, arī lokālo anestēziju.

Mūsdienu operācijās ir iespējams lietot vairāku veidu anestēziju – narkozi, ko lieto visbiežāk, vadu un spinālo anestēziju; vienkāršākos gadījumos, protams, arī lokālo anestēziju.
Uzskata, ka narkozē cilvēku iemidzina. Viņu iemidzina un parasti padara nekustīgu ar tik lielu medikamentu devu, ka cilvēks nespēj patstāvīgi elpot.
Narkozē mēs mākslīgi cilvēku novedam uz dzīvības – nāves "naža asmens" un tādā stāvoklī balansējam visu operācijas laiku – savās rokās noturam slimnieka asinsspiedienu un sirdsdarbību, mums ir iespējas to paātrināt vai palēnināt, narkozi padziļināt un slimnieku atslābināt. Gribu atgādināt, ka narkoze vienmēr ir bīstama. To pacienti dažreiz neapzinās un pret "sagatavošanās darbiem" pirms operācijas narkozē izturas diezgan vieglprātīgi.
Bīstamās iespējamības
Operācijas laikā narkozē slimnieks saņem vismaz desmit medikamentus un var reaģēt alerģiski uz jebkuru no tiem, tāpēc slimniekam vienmēr jautā, vai viņš kādu medikamentu nedrīkst lietot.
Mēs, anesteziologi, vienmēr brīdinām un pat pasē iesakām ierakstīt, kuri medikamenti cilvēka dzīvībai var būt bīstami. Ja šāda nepanesība ir prognozējama, slimniekam pirms narkozes jau laikus profilaktiski dodam antihistamīnu, kas samazina alerģiskas reakcijas, un hormonu preparātus.
Ļoti bieži alerģiju izraisa narkozē ietilpstošie barbiturāti, ko lieto visplašāk, jo tie ir vislētākie. Manā praksē ir bijuši gadījumi, ka pacients alerģiski reaģē praktiski uz jebkuru medikamentu.
Pirmajā reizē narkoze reti izraisa nepanesamību, jo organisms pret to izstrādā antivielas, taču atkārtotā narkozē tā pati viela jau var izsaukt alerģisku reakciju – var apstāties sirdsdarbība, var "pietūkt galva" - vienas līdz divu minūšu laikā viss organisma šķidrums var aizplūst uz audiem. Tad cilvēks pietūkst, asinsspiediena nav, un labi, ja var paspēt vēnā ielaist šķidrumu un hormonālos preparātus.
Sevišķi bīstama narkoze ir gados vecākiem cilvēkiem. Nopietni jāapspriežas ar anesteziologu par narkozes kontrindikācijām psihiski slimajiem pacientiem, kuri ir saņēmuši ļoti daudz medikamentu. Mums ir medikamentu saraksts, kurus būtu vēlams pārtraukt lietot dažas dienas vai pat nedēļu pirms operācijas narkozē.
Tāpat arī jābrīdina tie gados vecākie cilvēki, kuri ikdienā profilaktiski mēdz lietot aspirīnu asins sašķidrināšanai. Tas obligāti jāpārtrauc lietot trīs līdz četras dienas pirms narkozes. Arī hormonālie pretapaugļošanās līdzekļi un asinsspiedienu pazeminošie preparāti var radīt sarežģījumus. Ar narkozi ir jāuzmanās astmas slimniekiem, jo tā pati ir alerģiska saslimšana. Pirms operācijas šiem slimniekiem dodam speciālus hormonālos preparātus.
Narkoze ir dzīvības risks tiem, kuriem ir neizoperētas paplašinātās vēnas, jo asinsrites sistēmā var rasties kāds trombs.
Tāpat jāuzmanās arī sirds aritmijas slimniekiem, kuriem narkozē pēkšņi plaušu artērijā var iekļūt kāds trombs. Pirms plānveida operācijām vajadzētu izoperēt defektīvās vēnas. Protams, tas neattiecas uz akūtiem gadījumiem, kad jāoperē neatkarīgi no blakusapstākļiem.
Ja cilvēkam ir sirds slimības, piemēram, sirds nepietiekamība, dažādas aritmijas, tad narkoze var būt bīstama un labāk lietot vadu anestēziju, ja vien tas ir iespējams.
Dažkārt pēc narkozes cilvēki mēdz teikt: "Es tikai nākamajā dienā pamodos." Cilvēku pēc operācijas parasti pamodina, viņš atbild uz jautājumiem, spēj nosaukt tuvinieku un mājdzīvnieku vārdus un tad atkal iemieg. To sauc par retrogrado amnēziju (atpakaļejošo atmiņas zudumu).
Kāpēc kuņģim jābūt tukšam
Vislielākā nelaime narkozes laikā ir tad, ja slimnieks atvemj kuņģa saturu. Tas var nokļūt plaušās un notiek vispārēja atbildes reakcija, kas izsauc bronhu spazmu – tad palīdzēt ir sarežģīti, bet ne neiespējami. Tāpēc pacientam svarīgi ir apzināties, ka nākt uz operāciju narkozē var tikai ar tukšu kuņģi, tas ir, ja pēdējo reizi ir ēsts iepriekšējās dienas pusdienā (un arī tad tikai zupa vai līdzīgs viegls ēdiens).
Akūtam slimniekam pirms narkozes kuņģis tiek zondēts. Arī alkoholu iepriekšējā dienā pirms narkozes nevajag lietot, jo paģiru sindroms izraisa slāpes.
Kā sagatavoties narkozei
Pirms operācijas narkozē slimniekam jau iepriekšējā vakarā ieteicams saņemt nomierinošas zāles.
Ja paredzamas plānveida operācijas, vajag pilnīgi uzticēties savam anesteziologam – tieši viņš vienmēr aizstāv slimnieka, nevis ķirurga intereses un centīsies pasargāt slimnieku no tā sauktās "ķirurģiskās agresijas".
Problemātiskas situācijas mēdz rasties tiem pacientiem, kuri ierodas uz maksas plānveida operācijām tās pašas dienas rītā, kad tā veicama, "sagrabinot" varbūt pēdējo naudiņu, ietaupot piecus līdz desmit latus, kas būtu jāsamaksā par lieku dienu slimnīcā. Cilvēks vakarā ir licies gulēt stresā, jo nav saņēmis nomierinošos medikamentus, aizvadījis nakti nemierīgā miegā, jo uztraucies, vai neaizgulēsies, sevišķi, ja jābrauc uz operāciju no tālienes. Tad viņš ierodas pēdējā brīdī un steidzas nodot analīzes.
Anesteziologs pacientu pirmo reizi ierauga tikai operācijas dienas rītā – uztraukušos, kā arī kaut ko ieēdušu. Tas nozīmē, ka ir risks – slimnieks uz operācijas galda var vemt. Bet, ja šādam pacientam zondēs kuņģi, tas satracinās viņa nervu sistēmu vēl vairāk, kas pirms narkozes nepavisam nav vēlams. Pēdējos gados operācijas un narkozes ir kļuvušas daudz riskantākas nekā agrāk, jo slimnieks atnāk nesagatavots.
Zarnām jābūt tukšām
Pasaulē uzskata, ka iepriekšējā vakarā pirms operācijas, kas notiek narkozē, var ēst. Gribu brīdināt – tas atkarīgs no operācijas veida. Ja tā veicama rokai vai kājai, nav tik svarīgi – zarnās saturs ir vairāk vai mazāk. Bet, ja operācija veicama zarnu trakta orgāniem, kur tiek atvērts vēdera dobums, svarīgi, lai zarnas būtu tukšas un tajās nebūtu gāzes, kā arī lai būtu izgājis vēders vai vajadzības gadījumā iztaisīta klizma. Tiem, kam mēdz būt problēmas ar vēdera izeju, vajadzētu mājās sarūpēt kādus tautas līdzekļus, teiksim, melnās plūmes vai rīcineļļu, lai pirms operācijas būtu normāla vēdera izeja.
Nedrīkst saaukstēties, jālieto daudz šķidruma un, konsultējoties ar anesteziologu, iepriekšējā vakarā jāiedzer nomierinošas zāles. Vēlreiz gribu uzsvērt - pirms narkozes slimniekam rūpīgi jāapspriežas ar anesteziologu.
Pacients piedalās operācijā
Ja slimniekam ir kāda medikamenta nepanesība, ir iespējas izvēlēties citu medikamentu sastāvu narkozei.
Ir izvēles iespējas – piekrist operācijai narkozē vai vadu anestēzijā. Piemēram, operējot vēnas, varam slimniekam injicēt zāles muguras smadzenēs (līdzīga kā muguras smadzeņu šķidruma punkcija), lai anestezētu nervus. Cilvēks tad pats elpos, būs pie samaņas, bet trīs līdz četras stundas neko nejutīs.
Vadu anestēzijā var izoperēt pat žultspūsli, kuņģi - visu, kas atrodas no nabas uz leju. To var izmantot, operējot kājai pirkstu, vēnas vai celi, saliekot kopā kaulus; šādi operēt var arī aklās zarnas piedēkli, sievietēm dzemdi un olnīcas, vīriešiem – priekšdziedzeri. Ir arī tā sauktās pleksus jeb nervu pinuma anestēzijas, kuras lieto, piemēram, ja ir nozāģētas plaukstas vai pirksti. Tad cietušajam injicē zāles apkārt nervu kūlītim plecā, lai roka būtu nejutīga.
Vadu anestēzijā cilvēkam nepārtrauc patstāvīgo elpošanu. Vienmēr labāk, ja slimnieks elpo pats, jo ieelpas laikā sirdij labāk pieplūst asinis. Narkozē slimnieks pats neelpo, bet tiek elpināts mākslīgi.
Mākslīgi elpinot, plaušās tiek pūš gaisu vai gāzu maisījumu ar pozitīvu spiedienu un tādējādi ir traucēta asins cirkulācija. To ķirurgi ļoti bieži nesaprot un vēlas slimnieku operēt narkozē, nevis vadu anestēzijā. Nepiekrītu ķirurgiem, kuri apgalvo, ka vadu anestēzijā pacients nepietiekami atslābst. Tieši tad slimnieks atslābst vēl vairāk nekā narkozē.
Var izvēlēties atsāpināšanas veidu
Vadu anestēzija ir "ķēpīgāka" nekā narkoze, un arī tai ir savas kontrindikācijas. Ja cilvēkam ir bijusi muguras trauma, muguras operācija, radikulīts, insults, respektīvi, slimības, kas saistītas ar nervu sistēmu, tad vadu anestēziju labāk nelietot.
Ir pacienti, kas kategoriski iebilst pret to, ka viņiem dur mugurkaulā (spinālā anestēzija), citi baidās no iespējamās paralīzes, kas gan manā praksē nav gadījusies, bet teorētiski ir iespējama. Reti, bet var būt arī pārejoši galvas reiboņi, galvassāpes un vemšana.
Pacientam ir tiesības izvēlēties atsāpināšanas veidu pirms operācijas, taču tas jāizlemj kopīgi ar anesteziologu.
ROMUALDS DAUDZE, klīniskās slimnīcas "Gaiļezers" Anestezioloģijas nodaļas vadītājs ("Mans Īpašums")

Citu datumu laikraksti