Organizēju mešanas sacensības

Organizēju es reiz savā dzīvoklī mešanas sacensības. Atnāca draugs Toļiks. Atnāca kaimiņš dakteris, atnāca muitnieks, kam dzīvoklis blakus kāpņu telpā.

Organizēju es reiz savā dzīvoklī mešanas sacensības. Atnāca draugs Toļiks. Atnāca kaimiņš dakteris, atnāca muitnieks, kam dzīvoklis blakus kāpņu telpā. Atnāca robežsargs - Toļika brālis, kas palaists mājās atvaļinājumā. Jūs brīnāties, ka cienījami cilvēki nesmādēja divu liekēžu, bezdarbnieku (manu un Toļika) kompāniju? Areče, katrs atmet lepnumu, kad var mest un cita rēķina. Es jums teikšu, ka mēs ar Toļiku metam labi. Dakteris un robežsargs arī neko, bet nu muitnieks... ir nepārspējams. Te pēkšņi pie dzīvokļa durvīm zvanīja policists un teica, ka pat no ielas puses esot dzirdamas izvirtības manā, Antona Krikuma, dzīvoklī. Policists ielaužas pie manis istabā, es jums teikšu, viņš bija bez ordera. Ieraudzīja raibo kompāniju un mute viņam palika vaļā. Neteicis ne vārda, arī viņš stājās ierindā un sāka mest. Kā lai nemet? Eiropā tak esam, tas tak jāatzīmē!
Tā nu metām uz nebēdu. Kamēr no darba veikalā mājās pārradās mana laulene Antonija. Un tad nu viņa ierēcās, nē, iegaudojās kā sirēna. Neņēma vērā, ka man te istabā cienījami cilvēki. Tik rēca un rēca. Bet kā es viņu mierināju! I apkampu, i bučoju. I stāstīju, ka esmu iesācis jaunu biznesu, atvēris dzīvoklī azartspēļu zāli. Ka mans bizness ir neiedomājami asprātīgs. Rau, katrs mešanas dalībnieks turpmāk maksās latu par rotaļu istabas apmeklēšanu manā dzīvoklī. Bet šodien tikai tāda izmēģinājuma mešana ar cienījamiem cilvēkiem un bez maksas. Man piebalsoja Toļiks. Arī cienījamie cilvēki metās mierināt Antoniju. Un aicināja iemest. Bet šī bija un palika kā fūrija.
"Tad jau labāk būtu šņabi dzēruši, vai," teica Antonija. Un man palika mute vaļā. "Tu takš, Toņečka, zini, ka man ir iešūta ampula. Es esmu atmetis. Kā tu tā vari," es pārmetu sievai. Bet viņa pretī mēdījās: "Atmetis, atmetis... A kam šitos kalnus cukura sagādājis? Tak ne jau kafijai. Noteikti kandžu tecināt taisies? Pēc šitās cukura mētāšanas un mīcīšanās pa cukuru tas jau vairs nekam citam neder kā vien kandžai. Fui, es jau nu pie kafijas tādu netīru draņķi nelikšu," Antonija palika pie sava.
Ak, es jums teikšu, ka jauna biznesa iecere vienmēr sastopas ar nesapratni. Bijām mēs ar Antoniju pirms pievienošanās Eiropai iekrājuši 500 kilogramus igauņu lētā cukura. Nu, kur tos likt? Tagad tak robeža ar Igauniju vaļā, katrs var ievest cukuru, cik vien vēlas. Nav nekādu ierobežojumu, tāpēc es izdomāju izklaidi. Dzīvoklī piebēru vienu istabu ar cukuru un rīkoju cukura mešanas sacensības - kurš īsākā laika periodā pārmetīs lielāku cukura daudzumu no vienas istabas stūra uz otru. Lieliska izklaide, es jums teikšu. Būt zem cukura lietus, gulēt uz cukura kalna, brist pa baltu cukura tuksnesi... Romantika. Un tomēr manam biznesam pieprasījums būs. Esmu pārliecināts.

Citu datumu laikraksti

  • Dejotāji sadanco Apes arodvidusskolā

    28. aprīlī Apes arodvidusskolā uz kopīgu draudzības vakaru sanāca ne tikai pašu skolas dejotāji, bet arī viesi no citām arodvidusskolām.28. aprīlī...

  • Robežpārejas punktā darbs nav mainījies

    Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieks Vladislavs Skromāns apgalvo, ka Pededzes robežpārejas punktā darbs rit ierastajā ritmā, lai gan...

  • Virešu pagastā ir trakumsērgas karantīna

    Divus mēnešus līdz jūnija beigām Virešu pagastā spēkā ir trakumsērgas karantīna.Divus mēnešus līdz jūnija beigām Virešu pagastā spēkā ir trakumsērgas...