Ornitologs - “santehniķis” un fotogrāfs - humānists

Viesturs Klimpiņš fotografē putnus un ir lielākās spārnoto draugu fotoattēlu kolekcijas īpašnieks Latvijā.

Viesturs Klimpiņš fotografē putnus un ir lielākās spārnoto draugu fotoattēlu kolekcijas īpašnieks Latvijā. "Tas ir mans vaļasprieks, ar fotografēšanu nodarbojos jau gandrīz piecdesmit gadus - brīvdienās, atvaļinājumā un visās tajās dienās, ko man ir izdevies "nozagt" priekšniecībaI," atzīst V.Klimpiņš.
Patiesībā jau priekšnieki uz Viestura vaļasprieku raudzījušies "caur pirkstiem", jo viņa darbavieta bija Bioloģijas institūts, kur viņš strādāja par ornitologu. Šobrīd fotogrāfs esot pensijā un varētu mīļotajam vaļaspriekam veltīt daudz vairāk laika. Diemžēl pensionāra finansiālās iespējas mūsu valstī ir ierobežotas.
"Tagad sevi dēvēju par savas sievas mīļoto kalpu. Dzīvoju lauku mājās starp Kuldīgu, Alsungu un Aizputi un palīdzu dzīvesbiedrei saimniecībā," smej Viesturs. Un piedalās izstādēs, jo Viestura arhīvā ir vairāki tūkstoši putnu fotoattēlu.
Ar fotoobjektīvu cīņā pret pūci
Meistaram grūti nosaukt, kurus putnus viņš ar savu fotoobjektīvu "notvēris" visvairāk. Bet atmiņā saglabājušies tie lidoņi, kuru iemūžināšanai bijušas nepieciešamas nedēļas, pat gadi. Tā arī Viesturam neizdevies nofotografēt pupuķi. "Tam dzenājos pakaļ pa visu Latviju. Nekā jau īpaša nav no tā putna, raibs gan kā papagailis, bet gribējās viņu nobildēt," nenoliedz Viesturs.
Nedēļām nācies gaidīt, līdz izdevies iemūžināt meža pūci, kas bilžu tīkotājam pat uzbrukusi.
"Ornitologi joko, ja meža pūce ierauj skrambu, tad Urālu pūce izrauj aci," salīdzina Viesturs. Taču ar Urālu pūci viņam nebijuši tādi piedzīvojumi kā ar pašmāju.
"Divas reizes ziemā un vienu vasarā pūce man uzbruka no mugurpuses un ieķēra ne pa jokam, ilgi pēc tam skrambas nesadzija, no pūces atgaiņāties varēja, tikai apžilbinot ar fotoaparāta zibspuldzi," stāsta Viesturs. Līdzīgs gadījums bijis arī ar ķauķiem, kad bildēšanas brīdi viens no putniem iecirtis knābi fotogrāfa pakausī, bet otrs - pirkstos.
Svētceļojums uz rubeņu riesta vietām
Kā svētceļojums katru pavasari Viesturam esot rubeņu riesta iemūžināšana. Diemžēl ar katru gadu riesta vietu Latvijā kļūstot mazāk.
"Pārāk daudz ir saradies kārotāju, kas vēlas sev uz kamīna vai citā goda vietā "uzlikt" rubeni. Un mednieki nežēlo un šauj pašus skaistākos gaiļus, bet brīnišķīgo putnu kļūst arvien mazāk," spriež fotogrāfs. Viņš rubeņus devies bildēt pat uz Igauniju. Vai, fotografējot tik daudz putnus, var tos arī labi iepazīt? Viesturs atbild, ka putna raksturs nav tik vienkārši izpētāms, jo fotografējot kontakts ar putnu ir pārāk mazs. Tam vajadzīgs ilgāks laiks.
Nav jau tā, ka visu dzīvi Viesturs fotografējis tikai putnus. "Man viens labs draugs teica: "atšķaidi" tās bildes, tev tikai putni un putni, un visi skatās acīs, tīri slikta dūša metas. Un tad, uzklausot viņu, es iemūžināju arī ainavas, kuras izmantoju, piedaloties izstādēs," skaidro meistars.
Ziņkārību apmierina uz valsts rēķina
Lai arī skaidrs, ka Viesturam vienmēr vairāk paticis būt dzīvās dabas vidū, tomēr piecus gadus viņš, kā pats saka, "bīdījis" zinātni.
"Padomju laikos gan teica, ka zinātne esot personīgas ziņkārības apmierināšana uz valsts rēķina," ironizē sirmais fotogrāfs.
Viņš ilgstoši pētījis putnu orientāciju pasaules telpā, un tā jautājuma atrisināšana esot Nobela prēmijas vērta. Kā, piemēram, mazs putniņš spēj aizlidot uz Kongo upes baseinu, noteiktu reģionu un atgriezties atpakaļ? Kā viņš zina, ka tieši tajā vietā būs labākā ziemošana? Atbildes uz šiem jautājumiem meklējis arī Viesturs ar kolēģiem.
"Putnam būrī piemīt nakts nemiers, un viņa kustības ir telpiski orientētas. Reģistrējot tās, kas nav viegls process un tam vajadzīgas speciālas iekārtas, var iegūt interesantu rezultātu," stāsta ornitologs. Speciāli šiem pētījumiem septiņdesmito gadu vidū institūts uzcēlis Tukumā putnu planetāriju, kas tur atrodoties vēl tagad, tikai kopš atmodas laika to vairs neviens neizmanto nekādiem nolūkiem.
"Patiesībā toreiz brīvprātīgi kļuvu par ornitoloģijas "santehniķi" - tehnisku darbinieku, jo nācās domāt, kā izveidot iekārtas, lai veiktu pētījumus, jo nekur jau tādu nav," uzsver Viesturs. Taču tā arī līdz galam iesākto neizdevies īstenot.
"Kādu laiku pēc neatkarības iegūšanas "brāļojāmies" ar franču medniekiem un naudas pietika, lai "nenomirtu badā", bet tas arī bija viss," atzīst zinātnieks un piebilst, ka tehniskās zināšanas noderējušas vēlāk.
Gredzenošanai izmanto plastilīnu
Taču vienu citu Viestura izgudrojumu gan izdevies realizēt dzīve, tagad viņa pieredzi izmanto citās valstīs.
Nevienam nav noslēpums, ka putnus gredzeno, lai vairāk par viņiem izdotos uzzināt. Bet kā, uzliekot mazam putnam gredzenu, tas, viņam pieaugot, nesabojātu kāju?
"Engures ezerā strādājām ar dažādām pīļu sugām un prātoju, ko darīt. Negribas pīlēnam kropļot kāju. Un atrisināt problēmu nebija nemaz tik sarežģīti. Katram cālītim uzliku tik lielu gredzenu, kas der pieaugušam putnam, bet iekšpusē to izklāju ar plastikas slānis, kas piekļaujas kājai. Latvijas apstākļiem noder pat plastilīns. Putnam augot, to vienkārši pamazītēm izspiež, bet kāja vesela," stāsta ornitologs.
Viestura ikdiena cieši saaugusi ar putniem. Tagad zinātni "bīdīt" vairs neiznākot, arī bildējot reti.
Taču ik pavasari viņš iedarbina savu "zapiņu", pie stūres piesēdina dzīvesbiedri, un dodas putnu fotogrāfiju "medījumos". Šis vārds gan Viesturam ne visai patīk, jo fotogrāfam jābūt humānam. "Nevar pieļaut, lai bildēšanas dēļ kāda ligzda paliktu tukša," uzsver Viesturs Klimpiņš.
Vizītkarte
Vārds uzvārds: Viesturs Klimpiņš.
Dzimis: 1937.gada 31.jūlijā Rīgā.
Mācījies: Dobeles 1.vidusskolā, LU Bioloģijas fakultātē.
Specialitāte: zoologs - ornitologs.
Darbavieta: no 1960. līdz 1999.gadam Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūts. Vaļasprieks: putnu fotografēšana, nodarbojas kopš 1950.gada.
Putnu fotoattēli izstādīti: sešās personālizstādēs no 1968.gada līdz 2002.gadam un divās grupu izstādēs.

Citu datumu laikraksti

  • Lieldienās šūpojās un ripināja olas

    Lieldienās bija jauks un saulains laiks, tāpēc bija maz cilvēku, kas šo dienu pavadīja telpās.Lieldienās bija jauks un saulains laiks, tāpēc bija maz...

  • Afiša

    6.aprīlī pulksten 22.00 Alsviķu kultūras namā Pavasara balle.6.aprīlī pulksten 22.00 Alsviķu kultūras namā Pavasara balle. Ielūdz grupa "Vēja runa"...

  • Policija informē

    Vīrietis no Virešu pagasta informējis policiju, ka ir iekļūts viņa mājā un no tās nozagtas divas gleznas.Vīrietis no Virešu pagasta informējis...

  • Auns var sākt pārveidot māju

    AUNS. Būsiet diplomātisks un sabiedrisks, varbūt organizēsiet kādas pārrunas vai prezentāciju.AUNS. Būsiet diplomātisks un sabiedrisks, varbūt...

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Atpūtas pasākumi 30.martā pulksten 22.00 Alūksnē, mūzikas klubā "Impērija" olu sitamos ritmus mixēs DJ "P-AUTS".Atpūtas pasākumi 30.martā pulksten...

  • Kristus ir augšāmcēlies

    "Surrexit Dominus vere - Kristus patiešām augšāmcēlies" - kopš devītā gadsimta visi kristīgie, kas piedalās Lieldienu dievkalpojumā, no rīta...

  • Lasītājs jautā

    Vai Liepnas pagasta padomes sēdes ir slēgtas?Vai Liepnas pagasta padomes sēdes ir slēgtas? Būtu interesanti iepazīties ar deputātu darbu un redzēt,...

  • Afiša

    28.martā pulksten 15.00 Kolberģa tautas namā Lieldienu zaķis aicina uz Gulbenes teātra izrādi visai ģimenei "Neticamā dēku diena jeb neveiksminieks...

  • Policija informē

    Kāds Alūksnes rajona iedzīvotājs informējis policiju, ka 20.martā viņam no "Unibankas" kartes noņemti 80,34 lati.Kāds Alūksnes rajona iedzīvotājs...