Otrreiz izvirzīts ultimāts nav ultimāts

Ikviens vēlas iekārtot savu māju un tās apkārtni pēc saviem uzskatiem. Tas attiecas arī uz valsts politiku.

Ikviens vēlas iekārtot savu māju un tās apkārtni pēc saviem uzskatiem. Tas attiecas arī uz valsts politiku. Vieni sapņo par Dieva valstību zemes virsū, citi par "stingrās rokas" politiku, ir arī tādi, kas vēlas risināt problēmas ar etnisko konfliktu palīdzību.
Kamēr vecā, labā demokrātija mums piedāvā nebeidzamus seriālus par valdību krīzēm un starppartejiskiem konfliktiem, alternatīvu meklētāju netrūkst. Politikā iesaistās jauni spēki, tomēr beigu beigās tie kļūst par ikdienišķiem aktieriem politiskajā izrādē. Nekas nemainās. Arī "Jaunais laiks" (JL) vairs nav jauns un novatorisku ideju pārpilns spēks, turpat vien kopā ar vecajām oligarhu partijām grozās. Tuvojoties vēlēšanām, iedzīvotāji kārtējo reizi varēs nobalsot par politisko alternatīvu piedāvātājiem, bet, vai tas ir vajadzīgs, ja nekas nemainās?
Valdības vai "Jaunā laika" sabrukums
No jauna parādījušās runas par pretrunām JL iekšienē. Arvien biežāk šīs partijas priekšsēdētājs Einars Repše pieprasa kādam JL biedram nolikt deputāta mandātu. Šāds aicinājums izskanēja arī Mārim Gulbim. Intrigas ap valdības stabilitāti un alternatīvas valdības veidošanas iespējām ir negatīvi ietekmējušas JL vienotību. Nesaskaņas JL iekšienē palielina Tautas partijas (TP) ietekmi gan šajā valdībā, gan tās jaunajā modelī. Zinot, ka no TP neviens nebēg, kā tas notiek citās politiskajās partijās Saeimā, partijas politiskā ietekme vēl vairāk palielinās. Bīstamākais aspekts JL, vai E.Repše spēs izturēt TP politiskās mahinācijas. Kā zināms, savaldība un racionālisms nav E.Repšes stiprā puse.
Sarunu procesā starp JL un TP teju ir pabeigts jaunās valdības deklarācijas projekts, lai gan TP negrasās gāzt vai atbalstīt neuzticības balsojumu pret I.Emša valdību. Tādējādi joprojām nav skaidrs, kādas ir patiesās TP pozīcijas. JL jau otrreiz izvirzījis ultimātu TP, lai partija izlemj palikt I.Emša valdībā vai sāk veidot jaunu Ministru kabinetu kopā ar E.Repšes vadīto partiju. Tomēr otrreiz izvirzīts ultimāts nav ultimāts. Ir skaidrs, ka TP interesēs būtu šķelšanās JL rindās pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, kas nostiprinātu "oranžo" panākumus Latvijas laukos.
1.septembra ziepju burbulis
Izskatās, ka pagājušajā nedēļā reformas pretinieki ir piedzīvojuši fiasko. Pašreizējā situācija liecina, ka masveida protesta akcijas pret izglītības reformu nav gaidāmas. Vai pavasara ažiotāža ir noplakusi? Liekas, ka valdībai būs izdevies noturēt skolēnus skolas solos. Sestdien Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde no Latvijas izraidīja ļoti aktīvu izglītības reformas pretinieku iedvesmotāju Aleksandru Kazakovu. Tieši A.Kazakova dēļ, kas ir arī Krievijas Valsts domes deputāta Dmitrija Rogozina palīgs, izplatījās runas par Krievijas ieinteresētību Krievu skolu aizstāvības štāba akcijās. Iespējams, ka vēl kāds reformas pretinieku vadonis saņems brāzienu no valsts drošības iestādēm.
Lai gan liela daļa krievu valodā runājošo neatbalsta reformu, tomēr racionalitāte ir uzvarējusi jūtas. Iespējams, ka tieši racionāla domāšana ir tas, kas neļauj mūsu sabiedrībā izpausties etniskajam konfliktam. Pašreizējās attiecības starp sabiedrības abām lielākajām etniskajām grupām man asociējas ar aprēķina laulībām. Domāju, ka atsevišķām ekstrēmistu grupām neizdosies šīs "laulības" izjaukt, lai kādi lozungi tiktu izmantoti.
Arvien vairāk dievišķā Latvijas politikā
Pēdējā laikā ir iemesls runāt par valsts politikas un baznīcas tuvināšanos. Lai gan valsts ir noslēgusi savstarpējus sadarbības līgumus ar Latvijas lielākajām reliģiskajām konfesijām, tomēr tas nevienam valdības pārstāvim nedod tiesības lobēt kādu reliģisko grupu.
Izglītības un zinātnes ministra Jura Radzēviča lēmums atņemt finansējumu Preiļu rajona Aglonas internātvidusskolai izraisīja lielas debates par Latvijas Pirmās partijas (LPP) darbības stilu valsts politikā. LPP priekšvēlēšanu programma liek aizstāvēt kristietības principus sabiedrībā un politikā, bet varbūt tās ir atsevišķas reliģiskās konfesijas intereses. Piemēram, kā iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons var aizstāvēt Romas katoļu baznīcas intereses, ja viņam ir tuvas attiecības ar draudzi "Jaunā paaudze", kas, pēc katoļu domām, ir sektanti. Domāju, ka šī politiskā partija uzņemas patrona lomu visam par un ap kristīgo reliģiju. Nedomāju, ka LPP var uzņemties visu Latvijas kristiešu pārstāvniecību politikā.
Jāpiekrīt Romas katoļu baznīcas kardinālam Jānim Pujatam, ka Latvijas un Eiropas sabiedrība balstās uz kristīgajām vērtībām, tomēr politika ir laicīga joma. Baznīcas uzdevums ir dod mierinājumu ticīgajiem, nevis ar valsts politikas palīdzību pārvērst ateistus ticīgajos. Vai tiešām Aglonas internātvidusskolu var uzskatīt par ļaunuma perēkli Preiļu rajonā, kā uzskata J.Pujats? Nedomāju, ka "noklīdušās avis" ar varu būtu jāatgriež tā kunga ganāmpulkā. Šādas metodes piekopa tumšajos viduslaikos.

Citu datumu laikraksti

  • Īpaša banka atver kontu

    Es piedāvāju iespēju noguldīt bankā visdārgāko, kas jums ir - mīlestību, prieku, līdzpārdzīvojumu, visas emocijas, kuras var izdzīvot, esot blakus un...

  • Piecdesmit divus gadus - dzelzceļnieka sieva

    Deviņdesmit četrus gadus vecā alūksniete Valija Jēkabsone ir inteliģenta un sirsnīga kundze, kurai nezinātājs nedotu vairāk par 74 gadiem.Deviņdesmit...

  • Bejā strādā četri jauni skolotāji

    Jaunalūksnes pagasta Bejas pamatskolā 2004./2005.mācību gadā darbu uzsākuši četri jauni pedagogi.Jaunalūksnes pagasta Bejas pamatskolā...

  • Viena taisnība visiem?

    Tāpat kā dabā, arī sabiedrībā iezīmējas rudens laiks. Latvijas politikā padziļinājusies plaisa starp valdību un sabiedrību. Šķiet, ka iedzīvotāji...

  • Divas skolas saņems uzņēmēju dāvinātos datorus

    Sikšņu un Bejas pamatskolā divu mēnešu laikā nogādās uzņēmēju ziedotos datorus. Tajās situācija datortehnoloģiju sagādē atzīta par īpaši kritisku,...

  • Piedāvā grāmatas un mācību materiālus

    Alūksnes rajona Izglītības pārvalde saņēmusi grāmatas un materiālus, kas atvieglos skolotāju un skolēnu mācību darbu.Alūksnes rajona Izglītības...