Ozoli neliecas

Stāsts turpinājumos.74. Jaunībā metos piedzīvojumos, domādams tikai par sevi. Citu bērnu gan ārpus ģimenes nav, vismaz nezinu. Kaut kas mani tā kā raustīja aiz mēles, un es nesen, Āri apmeklēdams sanatorijā, viņam par tevi izstāstīju.

Stāsts turpinājumos.74.
Jaunībā metos piedzīvojumos, domādams tikai par sevi. Citu bērnu gan ārpus ģimenes nav, vismaz nezinu. Kaut kas mani tā kā raustīja aiz mēles, un es nesen, Āri apmeklēdams sanatorijā, viņam par tevi izstāstīju. Lieli cilvēki, kas tur ko slēpt, abos uz pusēm manu asiņu. Viņš pat likās nopriecājās. Izteicās, ka gribētu tevi satikt."
Kad neviens nebilst ne vārda un arī neko nejautā, pēc pauzes viņš turpina: "Kājas viendien pašas pie Augustes aiznesa. Biju nedaudz ieņēmis drosmei. Sen gribējās arī viņai izkratīt sirdi un tā atklāti par visu izrunāties, un tad kaut vai mirt... Arī Verai par savu lēmumu ieminējos, viņa neiebilda, lai darot, kā sirdsapziņa liek. Kamēr Ārim tā nelaime, mēs par daudz ko domājam citādāk. Nav mums vairs arī trakie greizsirdības gadi. Tagad dzīvē ir citas vērtības... citas intereses, saradušies mazbērni, kas remdē sirdis. Tomēr notikušo par nebijušu padarīt nevar, un tagad jau tas, ka arī tu man esi dēls, ir tikai mans lepnums. Labs dēls ir Dieva dāvana. Mani bērni visi ir izdevušies. Vai tur ir arī mans nopelns, lai spriežiet paši..."
Pēc brītiņa Askolds atkal vēršas pie Arvisa: "Īss bija mans un tavas mātes mīlas laiks. Kad viņa sagāja kopā ar Nikolaju, vienu brīdi es gribēju viņam kārtīgi sadot, tad atjēdzos, ka tā nav vairs mana daļa, ne es savedējs, ne soģis. Pats atteicos būt par tevi atbildīgs. Tad nolēmu, ka tieši labi, ka viņa nebūs vientuļa...un ar Augustīni man sākumā viss likās tikai tāds joks, rotaļa, no kuras, redz, piedzimi tu, Arviss!"
"Ko nu tik daudz runā!" beidzot Guste ierunājas. "Viss ir labi. Esam jau veci kraķi, der jau pagātni atcerēties, lai dzīvotu tālāk un nepieminētu bijušo ar ļaunu. Neko jau vairs nevar mainīt. Es jau arī..." iesākto viņa nenobeidz, tikai atmet ar roku. Eglītē ir izdegušas svecītes un iedegtā elektriskā gaisma liekas neticami spilgta. Pie tik spožas gaismas sarunas nevedas. Ēdiens uz šķīvjiem jau labu laiku stāv neskarts. Askolda teiktais liekas kā grēksūdze, kas varbūt vairāk vajadzīga pašam un Gustei, mazāk Arvisam.
"Un ko tad tagad jūsu pielaulātā sieva?" Arviss beidzot ieprasās.
"Ar Āri kopā patreiz sanatorijā, palīdz dēlam tikt ar visu galā. Viņam ārstēšanos par brīvu dod divas reizes gadā. Vēl esot nelielas cerības."

Citu datumu laikraksti

  • Lāčplēša svētkos

    Tālajā 1919.gadā visi, kas varēja un spēja nest ieročus, cēlās, lai aizstāvētu un atbrīvotu Rīgu no uzbrūkošās Bermonta armijas, un 11.novembrī Rīga...

  • Pirmie maksājumi par laukaugu un lopbarības platībām

    Šonedēļ Lauku atbalsta dienests uzsāk papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu un lopbarības platībām avansa izmaksu 80 procentu apmērā, jo valstī...

  • Apvienos Mālupes pagasta pensionārus

    Mālupes pagasta “Mārās” pašvaldībā dzīvojošajiem pensionāriem šonedēļ bija otrā tikšanās, jo arī Mālupes pagastā ir nolēmuši veidot savu pensionāru...

  • Atgriezušās priecīgas un iespaidiem bagātas

    “Kad lidmašīna ir uz zemes Latvijā, priecīgi saskatāmies, esam mājās! Tikai mājupceļā atklājas katra bažas un satraukumi, kas bijuši pirms brauciena,...

  • Izmanto iespēju!

    Vēl tikai līdz 15.novembrim jauniešu organizācija “Avantis” aicina pieteikties stipendiju konkursam un Gada balvai.Vēl tikai līdz 15.novembrim...

  • Vidzemē attieksme ir neitrāla

    Oktobrī veiktajā sabiedriskās domas aptaujā noskaidrota Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā.Oktobrī veiktajā...