Ozoli neliecas

Stāsts turpinājumos.70. Guste gan ir tāda kā apvainojusies, taču Alīnu dēlam neapsūdz. Kā tagad pierasts, viņa pamet netīros traukus vedeklas ziņā un drīz pazūd savā galā.

Stāsts turpinājumos.70.
Guste gan ir tāda kā apvainojusies, taču Alīnu dēlam neapsūdz. Kā tagad pierasts, viņa pamet netīros traukus vedeklas ziņā un drīz pazūd savā galā. Tā viņa tagad aizvien uzsver, kad runā par savu istabu, jo nu mājai ir divi gali: viens viņai, otrs dēlam, vedeklai un mazdēlam. Arī visi mājās veicamie saimniecības pienākumi pamazām vien ir sadalīti: Alīna mazgā veļu, rūpējas par kārtību mājās, gatavo visiem ēdienu, aprūpē bērnu. Balvis ir mierīgs bērns un aug, ka prieks skatīties. Vakaros vecāki parasti novanno dēliņu un tad vakara atlikušo daļu velta sev. Arī šovakar Arviss izlasa avīzēs interesējošos rakstus, komentēdams izlasīto, grauž riekstiņus, skatās televizorā ziņu raidījumu un izskatās apmierināts un laimīgs ģimenes tēvs. Alīna nerunā par neseno vārdu pārmaiņu ar Gusti: rīts aizvien gudrāks par vakaru, un vai ir kāda jēga vēlreiz pārcilāt nepatīkamās lietas? Nav jau tik traki! Ir tik labi sajust, ka blakus ir silts augums, mīļas rokas un skūpsti, skūpsti bez gala. Viņu mīlas naktis nespēj sabojāt sadzīves sīkumi, un sīkie kašķi parasti otrā dienā šķiet maznozīmīgi. Ar katru ķibeli kopā ir jāpārguļot vismaz viena nakts, tad tā liekoties pavisam citāda. Tā izrādās pilnīga taisnība, jaunais rīts ir aiznesis nebūtībā visas nepatīkamās emocijas, pat Guste nepiemin vakarējo vārdu pārmaiņu.
Tuvojas Ziemassvētki. To gaidīšanas prieks vienmēr Alīnai saistījies ar ģimeniskumu, mājīgumu, pīrāgu un eglītes smaržu mājās. Tad sajūtas bijušas vienmēr kā bērnam, kas gaida un sagaida Ziemassvētku brīnumu. Šoreiz nedrīkstētu būt citādi. Viņa runā ar vīru: varbūt visiem trijiem aizbraukt pie Alīnas vecākiem uz pilsētu? Tur valdīs tā labā un gaišā atmosfēra, kas pacilās un nomierinās viņas uzskrūvētos nervus. Balvis jau ir paaudzies, ceļojums nebūs grūts, un droši vien vectēvs Vilis atbrauks pretī ar mašīnu. Pēc dažu stundu ceļa viņi būs mīlestības apņemtajā mājas gaisotnē un svētkus sagaidīs kā pienākas. Alīnai liekas, ka pat neilgs laiks vecajās mājās viņai dos to enerģiju, kura tagad liekas izsīkusi. Ozolos viņa bieži jūtas kā liekā, kā vīra mātes peramais kucēns. Taču Arviss par to negrib ne dzirdēt: "Pamest māti vienu? Kā viņa jutīsies? Neskries taču uz kaimiņu māju savu sirds rūgtumu atvieglināt un svešas eglītes svecītēs raudzīties. Ziemassvētki ir ģimenes svētki. Mēs nekur nevaram braukt. Tas nav pat apspriežams." Arviss šinī jautājumā ir nepielūdzams un lēmumu neizmaina, kaut Alīnai ir mitras acis, asaru biķeris atkal plūst pāri malām. Asaras neatvieglina, un dvēselē krājas rūgtums.
"Mēs mammai to nedrīkstam nodarīt! Es esmu Ziemassvētkos vienmēr bijis mājās, un tā tam jābūt arī turpmāk. Būs labi! Mamma ar mani runāja, ka šie svētki šoreiz būšot īpaši. Viņa esot par to parūpējusies. Tici man, ka viss izdosies labi. Es arī ieteicos, lai viņa mēģina tevi saprast un nekoriģē ik brīdi. Sliktu jau viņa mums negrib. Laulības dzīvē katru dienu esot jāmācās. Mēs esam kopā sanākuši no divām ģimenēm ar dažādām ieražām un paražām. Manas mātes padomi dzīvē noderēs. Neesi arī tu tik iecirtīga! Nav viņai viegli samierināties, jo bijusi viena mājas saimniece un darītāja. Galvenais, ka mēs mīlam viens otru, un tas tā būs vienmēr. Sadzīvē ar manu māti tev, draudziņ, ir jāpiekāpjas. Noslauki asaras, manu spulgacīt! Tu redzēsi, ka viss nokārtosies!" Arviss mēģina visu izlīdzināt.
"Ticētu, ja spētu, bet tas nav tik vienkārši. Mēs rīvējamies kā divi akmeņi jau vairākus mēnešus, un viena no mums var neizturēt, var izcelsies liels skandāls. Viņas pamācības kulinārijas mākslā ir tik kategoriskas. Man jau šermuļi skrien pār kauliem, padomājot vien, kas man, svētku pīrāgus cepot, būs jānoklausās. Jā! Esmu daudzos darbos nepraša un to arī atzīstu. Ak, kāpēc es piekritu dzīvot kopā ar tavu māti?"
"Mums tā bija vienīgā izeja! Tu taču zini, ka esmu mājas un mammas vienīgā stute. Manis dēļ viņa ir tik daudz darījusi un upurējusi arī savu dzīvi. Balodim jāsēž trīs zarus zemāk par vecākiem - esi tādu sentenci dzirdējusi? Vai tad piekāpties ir tik grūti?"
"Vai mums ar Balvi būs tāpat? Vai mēs arī viņam neļausim izlemt savu dzīvi? Vai mūsu dēls... arī pakārtos savu ģimenes dzīvi mūsu diktātam? Kā tu iedomājis dēla dzīvi pēc gadiem?"
"Cerēsim, ka mēs tāpat kā tavi vecāki būsim visu mūžu kopā, un tad būs pavisam citādi." Ar to kārtība par Ziemassvētku sagaidīšanu ir izlemta: citas izejas, kā palikt mājas, nemaz nav, un Alīnai ir jāsamierinās. Visam ir jānotiek pēc Gustes prāta un scenārija.
Kā par brīnumu, Ziemassvētki nāk ar rāmu mieru un nesteidzīgu, tomēr ar plānveidīgu rosīšanos: vispirms māja piesmaržinās ar krustnagliņu un kanēļa smaržu, svētku piparkūkas cepot.

Citu datumu laikraksti

  • Aicina Igaunijas Rūķu zeme

    Igaunijā, Monistes Rūķu zemē, sāk darboties rūķi. Šoziem notiek aktīva gatavošanās Rūķu olimpiskajām spēlēm, kas notiks decembrī. Alūksniešiem šogad...

  • Aicina iesaistīties konkursā

    Strauji tuvojas 20. novembris, kad beidzas pretendentu pieteikšana Kultūras ministrijas (KM) un interneta portāla “www.notikumi.lv” izsludinātajam...

  • Turpinās tūrisma konkurss

    Turpinot tūrisma konkursu skolēniem “Pilis, muižas un baznīcas Alūksnes rajonā”, šodien laikrakstā publicējam atbildes uz pirmās kārtas jautājumiem,...

  • Kopīgi tītais mīlestības kamoliņš

    Saulainā 12.oktobra pēcpusdienā ciemos pie Apes filiāles klientiem uz viņu tagadējo mītnes vietu Apes vidusskolas internāta ēkā kopā ar pansionāta...

  • Vienā naktī ierasto dzīvi izmainīja uguns

    Milija Laure ir starp sešpadsmit pansionāta klientēm, kuras ugunsgrēka naktī pārveda no Apes pansionāta uz Alūksni.Milija Laure ir starp sešpadsmit...

  • Piešķir līdzekļus

    Alūksnes pilsētas domes oktobra sēdē deputāti izskatīja jautājumus par finansējuma piešķiršanu no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.Alūksnes...

  • Vai atgriezušies Melderlaiki?

    “Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs, tas nenāks, ja ļaudis to nevedīs,” teica mūsu tautas dzejnieks Jānis Rainis."Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs,...

  • Ai dzīve, dzīve dzīvīte...

    Liktenis lēma, ka šīs mājas es redzēju vēl tad, kad tur dzīvoja saimnieki. Apkārt ēkai bija glīta sēta. No istabas uz aku veda taciņa.Liktenis lēma,...

  • Bez ticības labajam nevar doties uz priekšu

    Viktors Litaunieks, Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs (partija “Jaunais laiks”): “Latvijā ir piemērs, kad partija “Jaunais laiks” un partija...