Ozoli neliecas

Stāsts turpinājumos.67. Visas pūles atsitas kā zirņi pret sienu: “Ko es varu teikt, tagad manas domas te nevienu neinteresē!”.

Stāsts turpinājumos.67.
Visas pūles atsitas kā zirņi pret sienu: "Ko es varu teikt, tagad manas domas te nevienu neinteresē!" Guste atsaka, "es jau laikam jūsu meitai par prastu! Arviss arī vairs nav tāds, kas agrāk. Mani vairs gandrīz neievēro, paši čubinās un mīlinās..."
"Kāpēc tad par prastu? Jūs esat laba un gudra mājas saimniece, tikai Alīna ir pilsētas bērns, viņai lauku darbi nav nākuši priekšā. Viņa mīl jūsu dēlu, nesen kā precējušies, tāpēc arī tā čubinās, viņiem jau vēl medus mēnesis. Viss būs labi! Sākums jaunai ģimenei nav viegls, sevišķi jau lauku sētā. Es pati arī kara laikā aizbraucu uz laukiem un arī iemācījos."
"Ja vien ir gribēšana, bet, ja nav? Ūdens pats istabā arī nenāk, lopi jātur, lai uz galda būtu veselīgs ēdiens," Guste nosaka un, spaiņiem klabot, aiziet uz aku. Un tā nekādas garākas sarunas abām atkal nesanāk. Greizsirdība plosa Gustes sirdi arī tad, kad viņa vēro sava dēla un Irbes attiecības: Arviss ir tik pieklājīgs, arvien palaizdams pa priekšu sievasmāti, izņemdams no viņas rokām bērna drēbēm piekrauto veļas bļodu, garšīgo ciemenes vārīto virumu uzlielīdams un par savām ikdienas lietām skolā pie kopīgās vakariņu maltītes stāstīdams. Guste tagad jūtās kā mēma klausītāja, kam dēls liekas tagad piegriež mazāku vērību nekā iepriekš. Ozolos daudz kas vairs nav pa viņas prātam. Irbe smagu sirdi atgriežas pilsētā, solīdamās atkal ierasties, ja jaunajiem būs vajadzīga viņas palīdzība.
Dienas jau iegriezušās vēlā rudenī. Nakts melnums kļuvis tik garš, un rīta gaisma ir nesteidzīga kā sieva, kas vēlas rītos gulēt ilgāk un ilgāk, kāda neizskaidrojama slinkuma pārņemta. Rudens ir lietainu dienu un skumju domu laiks. Alīna, viena ar Balvi mājās palikusi, savu īsto vietu vīra mājās arvien vēl neprot atrast. Viņa būtu priecīga par kādu nejaušu ciemiņu, kas iegrieztos tāpat vien parunāties vai vienkārši papļāpāt. Arī visi raudzībnieki Balvi ir apciemojuši, un tagad Ozolos iestājies lielais rudens klusuma un ziemas gaidīšanas laiks. Balvis jau ir trīs mēnešus vecs, prot apzinīgi smaidīt, gugināt un velties un vairs nav nemierīgs arī naktīs, ļaujot vecākiem izgulēties un atpūsties. Laulības dzīve rit saskanīgi, viņi pēc bērna piedzimšanas atkal nododas mīlestības baudām, ir aizrautīgs un kaislīgs pāris. Mīļo vārdu arī netrūkst, saskaņa būtu pilnīga, un nebūtu nekāda iemesla jaunajai ģimenei strīdēties, ja vien Guste... Tagad viņa ir uzņēmusi jaunu virzienu vedeklas skološanā. Alīnai ir jāgatavo pusdienas, un nu sākas jaunas pamācības un jaunas rīvēšanās. Padomi un pamācības jau nenāktu par ļaunu, ja tonis un stils, kādā to dara, neliktos tik aizskarošs:
"Ielāgo! Kartupeļiem pie vārīšanas jāliek sāls noteiktā laikā: jaunajiem - vārīšanās beigās, vecajiem - tūliņ no sākuma. Un mērci tu nu arī neproti taisīt! Kunkuļi vien sanāk. Gaļu liec uz karstākas pannas! Es tev jau reiz teicu... Vai tu nesaproti? Ko tu ķēpājies? Vai tev māte nav mācījusi?" Liekas, Gustei ir īpašs prieks pazemot un nepateikt neko labu, pat ne pusvārdiņu. Kāpēc viņa tāda? Vīra mātes greizsirdība, vai kā lai to nosauc, nu plosās ar neaprēķināmu spēku, kas sagāž visas agrāk cerētās labās attiecības, kādām būtu jāvalda. Alīna to vien tik domā, kā savaldīties un nepateikt ko tādu, ko nāktos nožēlot. Atbildes uz Gustes aizrādījumiem turpat jau Alīnas mēles galā stāv. Tā viņas raida viena otrai arī pārmetošus skatienus, pārsvarā, kad Arvisa nav mājās. Lai tiktu no aizrādījumiem vaļā, Alīna pēc pavāru grāmatas mēģina gatavot ko neparastāku, bet tas atkal nav pa prātam, jo Guste patiesi ir laba kulināre un pārzina visus knifus, un Alīnai daudzreiz ēdiens no pannas jāpārliek suņa Ārona bļodā. Divas saimnieces vienā virtuvē ir kā divi kaķi vienā maisā, un Alīna jau domā, ka viņai ar vīru jāēd atsevišķi. Intuitīvi viņa gan jūt, ka tad radīsies citi aizrādījumi un būs tikai sliktāk. Labāk jau lai tas ir par kulināriju.
Alīna cenšas visādi būt Balvim laba māte, lolo, ucina, ved garās pastaigās svaigā gaisā un bieži abi iet tētim pretī uz darbu. Viņa ievēro visus ārstes norādījumus, arī to, cik zīdainim svarīgs ir agrīnās attīstības laiks, pareizs uzturs arī mātei, kas bērnu baro ar krūti, vecāku saticība un mīļas rokas.
Kad sniegi jau decembra sākumā aizpūš ceļu, arī pastaigas paliek īsākas. Alīna tagad sāk slēpot. Viņa ir laba un aizrautīga slēpotāja.

Citu datumu laikraksti

  • Vai atgriezušies Melderlaiki?

    “Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs, tas nenāks, ja ļaudis to nevedīs,” teica mūsu tautas dzejnieks Jānis Rainis."Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs,...

  • Ai dzīve, dzīve dzīvīte...

    Liktenis lēma, ka šīs mājas es redzēju vēl tad, kad tur dzīvoja saimnieki. Apkārt ēkai bija glīta sēta. No istabas uz aku veda taciņa.Liktenis lēma,...

  • Bez ticības labajam nevar doties uz priekšu

    Viktors Litaunieks, Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs (partija “Jaunais laiks”): “Latvijā ir piemērs, kad partija “Jaunais laiks” un partija...

  • Četrdesmit gados jūtas kā īsta sieviete

    Varu iedomāties, ar kādu mīļumu apeniete Līvija Sekača vada stundas skolā, kā viņa skolēniem stāsta par pasauli, ko katrs mēģinām skatīt ar citādākām...

  • Modernizē bērnu literatūras nodaļu

    Lai uzlabotu informācijas ieguves iespējas bērniem, Alūksnes pilsētas bibliotēka sadarbībā ar Alūksnes sākumskolas un vidusskolas bibliotēku īstenoja...

  • Pagasta centrā atjaunos apgaismojumu

    Malienas pagasta padomes sēdē deputāti apstiprināja pagasta teritoriālo plānojumu kā saistošos noteikumus.Malienas pagasta padomes sēdē deputāti...