Ozoli neliecas

Stāsts turpinājumos. 33. Labi, ka vadoņa portrets nav vis klasē vai aktu zālē, bet direktores kabinetā, un nav daudzo acu, kas būtu redzējuši šo izlēcienu.

Stāsts turpinājumos. 33.
Labi, ka vadoņa portrets nav vis klasē vai aktu zālē, bet direktores kabinetā, un nav daudzo acu, kas būtu redzējuši šo izlēcienu. Irbe tur īkšķi, lai viss nokārtotos bez tālu ejošām sekām. Kaut tikai Jānis nebūt visai skolai savu varoņdarbu izafišējis! Taču visdrīzāk to zina visa skola. Briest lielas nepatikšanas. Situāciju cenšas glābt Irbe: no grāmatveikala bez īpašas saskaņošanas ar Lidiju Ivanovnu viņa pārved jaunu vadoņa portretu. Ar Jāni pie rokas pēcpusdienā viņa ver direktores kabineta durvis. Lidija Ivanovna ir neizpratnē, vai tā būs pareizi visu bez lieka trokšņa un tomēr audzinoši novest līdz galam? Ja priekšniecība uzzinās, ka viņa slēpusi šo zēna politisko izlēcienu un visu klusiņām nokārtojusi, pati var zaudēt darbu...
- Tu saproti, ko esi izdarījis? - viņa kliedz. - Kāpēc tu to darīji? Runā!
Kad Jānis klusē un tikai raugās savā priekšā kā tukšumā, viņa sadusmojas vēl vairāk:
- Tu nedomā, ka ar advokātu- skolotāju tu tiksi sveikā cauri! Ko par tevi teiks tavi vecvecāki? Tu vari kaut ko teikt par savu nodarījumu? Vai tu to nožēlo? Vai esi kļuvis mēms? Runā taču, reiz esi pie rokas atvests. Vaina ir prātam neaptverama, politiska. Tu taču saproti, kas draud tev un taviem aizbildņiem? Tavs izlēciens skolai var nest tādu neslavu, ka...
Kādu neslavu, viņa nespēj pat nodefinēt. Nevar taču šim zeņķim teikt, ka var aizripot arī viņas galva, jo viņa nav spējusi šo incidentu novērst, nav bijusi pietiekami vērīga un palaidusi politisko audzināšanu pašplūsmā. Arī Irbe lūdzoši skatās uz vaininieku un čukst:
- Saki taču, ko pienākas šādā situācijā! Atvainojies!
- Kam? Staļinam? - pēc nelielas pauzes Jānis ar ironisku pieskaņu balsī pasaka, tad turpina:
- Es saprotu savu kļūdu. Tā ( viņš īpaši uzsver šo vienu vārdu) es, goda vārds, vairāk nedarīšu! Paldies skolotājai Klūdziņai! Es pats tādu bildi nepirktu...
Jānis iepriekšējā tonī un caur zobiem nosaka, un direktorei neliekas, ka viņš kaut ko nožēlotu. Viņš, liekas, jūtas kā varonis. Vai tiešām kopā būs jāsasauc visa skolas saime un jātaisa publiska tiesa? Skandāls ir jāizbeidz tepat uz vietas - viņas kabinetā. Politiskais izlēciens ir noticis, un skolā jārīkojas pēc pastāvošā reglamenta. Direktorei liekas, ka šim notikumam var sekot citi vēl nopietnāki incidenti. Uguns ir palaista pakulās.
- Tu taču nožēlo savu pārsteidzīgo rīcību? - viņa pratina, bet Jānis pasaka ko tādu, ko arī Irbe ir vismazāk gribējusi dzirdēt:
- Nenožēloju! Negribu melot, nenožēloju! Staļins ir varmāka... Ienīstu!
Un viņš izskrien no direktores kabineta, skaļi durvis piecirzdams. Liekas, ar to ir pateikts viss... Nekas vairs nav labojams. Skolā tāds huligāns nedrīkst uzkavēties ne dienu, ne stundu. Jau tūliņ viņam skola ir jāatstāj, viņš tiek no skolas izslēgts citiem par biedinājumu. Tādam buntavniekam nav vietas padomju skolā! Lai kā arī nebūtu gājis, bet Jānis gadu vēlāk kaimiņu ciema vakarskolā pamatskolas pēdējo klasi pabeidz un, atceroties savu labdari - skolotāju Klūdziņu, aiznes viņai uz dzīvokli pļavā saplūktu zilo neaizmirstuļu buķeti. Tie liekas nozīmīgākie ziedi, ko Irbe ir saņēmusi savās skolotājas gaitās. Grāmatā nospiesti un izžāvēti šie sīkie ziediņi kļūst par skolotājas relikviju. Viņa lepojas ar Jāni Pētersonu. Arī puiša dzimta ir no stipra koka, kas neliecas katros vējos. Diemžēl par savu politisko nostāju Jāņa ģimenei ir bijusi jāmaksā augsta cena. Irbe izprot Jāņa protestu. Jaunatne bieži izceļas ar maksimālismu domāšanā un rīcībā. Varbūt viņas dēls arī protestētu līdzīgi, ja viņa nebūtu tik modra un aizvien nebrīdinātu dēlu par to, ka mēle jātur aiz zobiem, ja runa ir par politiku? Par tēvu viņi daudz nerunā, tikai pašu galveno, ka tētis bija karavīrs, kurus tagad neatzīst. Pagaidām ar to ir pieticis. Taču pienāks laiks, un būs par visu jārunā, jāstāsta par tiem politiskajiem notikumiem Latvijā, par kuriem neraksta šodienas vēstures grāmatās. Patiesība ir tikai viena, un to nedrīkst ietērpt melu drēbēs. Irbe pati simtām reižu sakodusi zobus un kalpojusi, kā to prasa Lidija Ivanovna, un, ja runa ir par viņas dēla nākotni un drošību, viņa kā māte spēs paciest daudzus pārdarījumus. Tas nebūt nav slavējami. Lokana mugura latvietim nav nekāda teicamā īpašība.

Citu datumu laikraksti

  • Iesaistās latvāņu apkarošanā

    Pagājušajā gadā Zemkopības ministrijas aktīvās rīcības dēļ Latvija ieguva atbalstu latvāņu apkarošanai no Eiropas Savienības struktūrfondu...

  • Izstrādās tehnisko projektu vakarskolai

    Alūksnes rajona padomes jūlija sēdē tika pieņemts lēmums par grozījumu veikšanu rajona padomes 2005.gada budžetā.Alūksnes rajona padomes jūlija sēdē...

  • Vismazāk postījumu ceļu aprīkojumam

    Gada pirmajā pusē vismazāk postījumu ceļu aprīkojumam nodarīts Alūksnes rajonā. Vandāļi un pārgalvīgi braucēji radījuši 264 latu zaudējumus, tas ir...