Ozoli neliecas

16. Ernests nepabeidz iesākto teikumu, jautājoši uz sievu saskatoties.

16.
Ernests nepabeidz iesākto teikumu, jautājoši uz sievu saskatoties.
"Gan Marta tev visu izstāstīs, ka nesabaidu radus jau pirmajā dienā," viņš nosaka, atstājot abas divatā un aizejot savās mežsarga gaitās.
Irbe ievēro, cik līdzīgs Kārlim ir Ernests: varbūt tikai augumā druknāks, tas pats smaids, tā pati gaita un balss tembrs. Agrāk viņai nebija izdevības salīdzināt. Sirds skaudri iesāpas par Kārli. Kur tagad atrodas viņas vīrs? Kaut vismaz būtu sveiks un vesels! Saka, ka jādomā tikai gaišas domas, un Irbe to arī mēģina, atceroties savas laimīgākās dzīves dienas un domājot par nākotni, kas viņus atkal savedīs kopā pēc kara. Kārlis ir daudz ko pieredzējis, un gan jau arī Dievs palīdzēs un sargās.
"Mums te, mežā, reizēm gadās arī garāmgājēji un viesi. Arī mūsu mežs ir noslēpumu pilns, tas kļuvis par vienīgo patvērumu daudziem vīriem. Ja nevaram palīdzēt Kārlim, jāpalīdz viņam līdzīgajiem, kas negrib nest svešu varu uzplečus un kaujas ieročus."
Marta papildina Ernesta teikto: "Tev jāzina, ka mežs ir ar ausīm, tāpat kā lauks ar acīm. Pagaidām pie mums viss ir mierīgi un apkārt valda klusums, pat suņa mums nav, lai pa naktīm nevaukšķ. Ņem vērā, ka mēs kara darbības aizmugurē tieši vai netieši riskējam ar savām dzīvībām. Mūs var apmeklēt ierakumu abās pusēs karojošie, katrs savā laikā, apkārtnē ir mežabrāļi. Pie mums sētā viņi nav pagaidām nākuši, taču mežsargi ir tie cilvēki, kuriem ar labu vai ļaunu prasa palīdzību bezizejas gadījumos. Tev jāzina, ka pie mums var notikt daudz kas šobrīd neparedzams, un nekad nevar zināt, kad tas būs. Varbūt rīt, bet varbūt arī nekad."
Marta ir apmierināta ar Irbes ierašanos šinīs klusajās meža mājās, jo vienai jau sen kļuvis apnicīgi darīt aizvien vienus un tos pašus saimniecības darbus, kustēties kā kādam automātam un dzīt projām nepatīkamās domas. Dzīve nošķirtībā no cilvēkiem brīžiem likusies nepanesama. Arī Ernests pēdējā laikā ir savu domu pārņemts un mazrunīgs, Marta var tikai nojaust, kas nomāc vīra sirdi. Viņš ir tajos gados, kad var iesaukt armijā, protams, nerēķinoties ar paša vēlēšanos. Ne krievam, ne vācietim Ernests kalpot netaisoties, arī viņa vienīgais ceļš būšot aiziet mežā, un ir zināms, kā soda tos, kas izvairās no iesaukšanas armijā, un Marta uztraucas par savas ģimenes drošību. Viņu māc baisas domas un priekšnojautas, un šinī laikā Irbe Martai liekas vai paša Dieva atsūtīta. Radiniece ir gudra un inteliģenta sieviete, ar kuru varēs izrunāties no sirds un uzklausīt arī viņas padomus kopā pārlaist šos juku laikus. Arī diezgan plašās saimniecības sieviešu darbus viņas divatā apdarīs daudz vieglāk. Irbe ir liela rokdarbniece un šuvēja, kas liek savas prasmes lietā jau pirmajā atbraukšanas nedēļā. Viņām ir ko runāt arī par gluži sievišķīgiem jautājumiem. Abu uzskati sakrīt gandrīz visos jautājumos. Nebūtu šī nolādētā kara un Irbes ceļi neatvestu uz Zemītēm, varbūt viņas nemaz viena otru visā dzīvē neiepazītu tik tuvu kā tagad. Abi zēni būs saradojušies, un vēlāk, lieli izauguši, neaizmirsīs savas kopīgās rotaļas, un jutīsies kā brāļi. Bērnība ir mūža periods, kad nav nekā nesvarīga: raksturs veidojas tieši šinī laikā, un laimīga bērnība ir tālākās harmoniskās dzīves pamats, un bērniem jāaug par kara netraumētiem vīriem, atrodoties dabas un pieaugušo aizvēnī.
Vācu armijas uzbrukums Krievijai un Latvijas robežas pāriešana nekādi neietekmē dzīvi Zemītēs. Neviens svešs te neiegriežas, un liekas, ka nošķirti no pasaules viņi paliks arī turpmāk. Reizi mēnesī Ernests ar zirgu aizbrauc uz pagasta veikalu, reizēm līdzi paņemot arī puikas. Viņiem šādi izbraucieni liekas kā lieli svētki, pēc kuriem ir ko runāt nedēļām ilgi. Ernests, karam sākoties, ir ataudzējis garu bārdu. Nu viņš izskatās kā vectēvs, kas ar mazdēliem izbraucis kārtot saimniecības lietas. Viņš pat ir iemanījies klibot un atspiedies uz spieķa izskatās vecs un uz kājām nedrošs. Ernests, šo to no pasaules elpas izbraucienos dzirdējis un redzējis.

Citu datumu laikraksti

  • Remontē skolu un gatavojas jubilejai

    Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas vecajā korpusā, 2.stāvā, šomēnes uzsākts kosmētiskais remonts.Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas vecajā...

  • Ciemiņus gaida sakoptā pilsētvidē

    Alūksnē pirmo reizi šogad appļauti zālāji. Pļaut varēja arī parkā, kur likvidēti janvāra vētras postījumi, aizvesti izgāztie koki un savākti zari,...

  • Pagastā Jāņus šogad svinēs agrāk

    Pededzes pagasta deputāti sēdē izskatīja iesniegumus par atteikšanos no zemes lietošanas tiesībām, par pirmpirkuma tiesību piešķiršanu un atteikšanos...