Ozoli neliecas

Varbūt viss arī izdosies un tevi atlaidīs. Tu tak pie ārstiem nekad neesi gājis! Priekšā nekādu ziņu nebūs. Es tevi neesmu redzējis vairāk kā garām ejot un tu mani arī.

"Varbūt viss arī izdosies un tevi atlaidīs. Tu tak pie ārstiem nekad neesi gājis! Priekšā nekādu ziņu nebūs. Es tevi neesmu redzējis vairāk kā garām ejot un tu mani arī."
Vīri vēl ilgi par kaut ko spriež, taču Marija aizsauc Gusti uz vakara darbiem. Gustei dzirdētais no prāta neiziet. Tagad viņa saprot, ka bez izlikšanās nevar šinīs laikos izdzīvot. Ansis, kas vienmēr licies pareizs un taisnīgs, tagad arī kļuvis taisns kā zirga loks, un savu ādu glābdams, gatavs uz meliem. Viņa nav labi pazinusi savus audžuvecākus. Arī viņi melo, ja tas ir vajadzīgs. Arī Guste negrib, lai Ansi paņem vācu armijā, jo tad viņas abas ar Mariju gan nevarētu noturēt saimniecību un lielās nodevas visu gadiem sastrādāto iznīcinātu. Ansim, protams, ir jātiek no iesaukšanas vācu armijā vaļā.
Kad otrā rītā Ansi ved uz iesaukšanas komisiju un viņš ir saģērbies kā vakar mācīts, Guste nespēj valdīt smieklus.
"Es vakar dzirdēju, kāds teātris jāspēlē, lai tiktu mājās. Viņš tiešām izskatās nepavisam ne savā prātā," viņa nosaka.
Marija krustmeitai izskaidro, cik stāvoklis ir nopietns. Tikai tā Ansis var palikt uz brīvām kājām. "Tagad viņam arī visā tālākajā laikā, kamēr ies karš, jātēlo sava garā slimā un prātā atpalikušā loma. Arī tev ir jāzina, ka krustēvs tāds jocīgs palicis, kamēr tu mācījies kursos. Kas man būs jāstāsta, to es pati zināšu. Viņš tika izmests no satrakota zirga ratiem un nu ir tāds, kāds ir. Sagulēja bez ārsta palīdzības un tāds arī palika. Atceries, ko es tev teicu, un, lai Dievs stāv mums klāt, ja kāds no vācu varas mums nenoticēs. Es braucu Ansim līdz, tik dumju cilvēku nevar vienu laist. Sieva tagad viņam vajadzīga kā labā roka."
Un Marija, uzmetusi veco kūts praķi, ieraušas blakus Ansim pajūgā. Guste tikko valda smieklu: vienmēr glīti ģērbtā Marija izskatās kā kāds putnubiedēklis, tumšu, saburzītu galvas lakatu uz pieres uzrāvusi.
Kad vēlā pēcpusdienā braucēji atgriežas, izskatās, ka viss ir izdevies, abi liekas visai apmierināti. Par piedzīvoto sīkāk neviens neko nerunā, kaut Gustei gan gribētos šo to par spēlēto teātri dzirdēt. Tomēr šī tēma ilgi netiek cilāta. Marija tikai nosaka, ka ar tādu paglupu cilvēku dzīvodama, viņa arī vairs īsti riktīga neesot, tas, kā tur pie karakungiem gājis, arī esot bijis kā īsts murgs, lai par tādu arī paliekot. Saimniecībā rit ierastie darbi, taču Ansis no mājas ārā un pat uz kaimiņiem neiet, un, ja kāds atnāk, Marija stāv kā siena un paziņo, ka Ansis ir slims un nerunājams. Maz kādi cilvēki var patrāpīties, kas var kaut ko uzost un nodot? Ir jāiztur un jāgaida. Tagad nodevēju ir visur pa pilnam, un labākā izeja no liekiem vārdiem ir- muti ķešā un cimdus virsū.

Citu datumu laikraksti

  • Zālienam uzbrūk sūnas

    Cītīgi vismaz reizi nedēļā pļauju zālienu un pārliecinos, ka to arvien vairāk pārņem sūnas, tāpēc devos noskaidrot, kas to veicina. Izrādās, ka sūnas...

  • Nē! - mākslīgajiem rūķiem daiļdārzos

    Individuālo māju pagalmos dižojas lielāki un mazāki mākslīgi rūķi, stārķi, pūces, suņi, eži, vardes un citi dzīvnieki.Individuālo māju pagalmos...

  • Dzīvžogs pasargā un norobežo

    Dzīvžogam ir ne tikai dekoratīva, bet arī norobežojoša, aizsedzoša un sargājoša nozīme.Dzīvžogam ir ne tikai dekoratīva, bet arī norobežojoša,...