Ozoli neliecas

9. Gustiņa kļūst vēl nežēlīgāka, un ganu stibu laiž darbā vēl biežāk, tikai tagad vienmēr pārliecinoties, vai pieaugušie viņas sodīšanas darbus redz vai neredz.

9.
Gustiņa kļūst vēl nežēlīgāka, un ganu stibu laiž darbā vēl biežāk, tikai tagad vienmēr pārliecinoties, vai pieaugušie viņas sodīšanas darbus redz vai neredz. Viltība kļūst par viņas otro dabu. Arī kaimiņu gani vairs negrib piedalīties kopīgās spēlēs, jo Guste vienmēr uzmetas par visu izdarību vadoni un izrīkotāju, ar bērniem nesaprotas un pie sirds neņem viņu apvainošanos. Gan viņi paši nožēlos! Ja kaimiņu gani nav ar viņu draudzējušies, tad neko arī nedabūs, kad viņas gana kulītē būs ielikts kāds gardums, to Guste visu acu priekšā to notiesās viena. Viņai sagādā īpašu baudu redzēt, kā otram vai siekalas tek, viņas gardo kumosu redzot. Tad viņa jūtas pārāka. Viņai ir cieta sirds, un līdzjūtība pret vājāko vai trūcīgāko Gustei ir sveša. Marija gan cer, ka ar laiku izdosies bērna dabu mainīt, taču te vietā ir izteiciens, ka suns spalvu met, bet cilvēks tikumu ne. Žēlsirdības sēkliņai viņas sirdī nav bijis vietas. Lai cik pacietīgi un sirsnīgi pret viņu izturas audžuvecāki, Gustes dabu izmainīt nevar, var vienīgi cerēt kaut ko raksturā piegludināt vai pagriezt citā virzienā. Guste ir nelokāma savā spītībā. Anša un Marijas padomus viņa visbiežāk laiž pār galvu. Visur viņa grib būt par komandētāju un vienīgo noteicēju. Audžuvecāki domā gan šā, gan tā: gan ar labu, gan stingrību izmēģinājušies, tomēr, neko nevarēdamas, abas puses paliek katra pie saviem uzskatiem.
"Tas tāpēc, ka nekad žagarus nav dabūjusi!" Ansis liekas zina zāles, taču Marija tādu pārmācību neatzīst. Viņa domā, ka ar labu var pie krustmeitas dabas vairāk panākt, un Ansis jau arī galu galā negrib būt par bāra bērna pērēju un sodītāju: Gustiņa ir tik daudz pārcietusi mīļo māti zaudējot. Viņiem jābūt labiem aizbildņiem un jāizvada godam bērns līdz pieauguša cilvēka dzīvei.
***
Ar pieticīgām sekmēm, Auguste pabeidz pamatskolu sešpadsmit gadu vecumā. Audžu vecāki, izpētījuši daudzas iespējamās mācību vietas, izsprieduši visus par un pret, iesaka Augustei turpināt izglītošanos nekur citur kā slavenās Kaucmindes mājturības skolas rīkotajos kursos. Skola ir plaši izslavēta kā prasmīgu saimnieču amata noslēpumu kalve, kurā mācīties ir katras latvju sievietes gods. Uz praktiskās dzīves lietām Gustei ir ķēriens, un tad viņai būs zināšanas, kas var noderēt, pirmkārt, jau savā sētā. Ja labi veiksies ar mācībām, varēs iet par saimnieci mājas godos un labi pelnīt. Raksturā viņa ir saimnieces amatam gluži piemērota. Lai gan Ansis un Marija nav no turīgajiem saimniekiem, paskolot savu audžumeitu viņi cer. Ja tikai pašai būs patika un interese! Laukos briest laba raža, govis ir pienīgas, un, liekot lietā savu spēku, prasmi un sīkstumu, vajadzīgo naudu var sagādāt. Viņa ir bārene un nav adoptēta, tāpēc viņa saņems arī mācību maksas atlaides.
Jau pirmajā reizē, ieraugot savu nākošo mācību vietu, Guste ir stāvā sajūsmā: te ir viss, ko kārojusi viņas sirds - mācību kabineti, virtuves, skaistas kopmītnes telpas. Mācību priekšmetu nosaukumi vien ir ko vērts: mājturība, kulinārija, putnkopība, higiēna, bērnu audzināšana, dārzkopība, saimniecības vadīšana un grāmatvedība. Pati skolas ēka ir cēla - košumkrūmiem apstādīta, puķu dobēm ielenkta. Pirmo reizi dzīvē viņa atskārst, cik slikti, ka nav tik spējīga, lai mācītos vidusskolā un pēc tam, izturot konkursu, kļūtu īsta kaucmindiete, ne tikai gadu garo kursu apmeklētāja. Tad gan viņa drīkstētu uzlikt galvā melno bereti ar skolas emblēmu pierē, uzvilkt brūno kaucmindietes kleitu ar balto apkaklīti un aprocēm, tad visi redzētu, kas Guste par varenu meitu. Lai arī vidusskola nav pa Gustes galvai, taču - vai tad svešiem jāzina, ka tie ir tikai kursi ? Kas svešiem par daļu! Viņa vienalga mācās Kaucmindē. Visas domas un sapņi tagad ir tikai par mācībām pilī un to dzīvi, kas pa īstam sāksies tad, kad viņu nekontrolēs Ansis un Marija. Viņa būs gudrāka nekā apkārtējās meičas, dabūs labu vīru, kas pratīs pelnīt un būs bagāts. Viņi būs saimnieks un saimniece, un tas, protams, būs Ozolos. Viņa vēl nezina, kāds izskatīsies tas vīrietis, kas būs viņas izvēles objekts, sapņot taču var, jo reizēm piepildās vispārdrošākie sapņi. To saka arī Ansis, un Marija vienmēr viņam piebalso. Augustes ceļš uz jauno mācību vietu ir tāls, mājās viņa nevar braukāt tik bieži kā viena - otra kursante, un viņa to arī nemaz negrib. Viss jaunais ir tik vilinošs, laiks skrien nemanot, un mājās arī nekā interesanta nav. Kaucmindē viss ir bezgala jauks. Te viņa pirmo reizi dzird par Mazpulku organizāciju un tās uzdevumiem.

Citu datumu laikraksti

  • Ar ložmetēju frontes pirmajās līnijās

    Septiņdesmit deviņus gadus vecais alūksnietis Roberts Lapiņš ir visjaunākais kara veterāns, kas dzīvo Alūksnes rajonā. 1995.gadā rajonā bija 249 kara...

  • Pansionāta iemītniekiem būs dāvana

    Akciju sabiedrība “Grindex” šogad rīko akciju “Pavasarīgs uzmanības apliecinājums Latvijas pansionātiem”. Tās laikā visiem Latvijas pansionātiem...

  • Pārbauda prokurora rīcību

    Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa laikrakstam “Alūksnes Ziņas” informē, ka vēl joprojām notiek pārbaude par Alūksnes prokuratūras...