Ozoli neliecas

2. Divu dzimtu dzīvesstāsts. Arvisa ģimenes dzīve, no malas skatoties, likās izjukusi. Pats agrāk gan bija lietojis alkoholu pār mēru, un varbūt tur tā vaina? Vēlāk gan vairs ne mutē neņēma.

2.
Divu dzimtu dzīvesstāsts
Arvisa ģimenes dzīve, no malas skatoties, likās izjukusi. Pats agrāk gan bija lietojis alkoholu pār mēru, un varbūt tur tā vaina? Vēlāk gan vairs ne mutē neņēma. Kopš bija likvidēta viņu zemnieku saimniecība, noņēmās ar meža izstrādi un cilvēkos retāk rādījās. Izskatījās kā īsts meža vecis: pilnbārda, kājās garie kirzu zābaki, sveķainas rokas, pēc dūmiem dvakojošas drēbes. Tāds viņš reizēm iegāja veikalā pārtiku nopirkt. Runās gandrīz ne ar vienu neielaidās: "Labdien un paldies!" Tad iesēdās savā automašīnā un aizbrauca.
Daudzreiz pastā pienāca kāda vēstulē vai paciņa uz Balvja vārda. Nekādās sarunās par šo tēmu ar pasta darbiniekiem arī Guste neielaidās. Klusēdama paku paņēma, ielika savā zirga pajūgā un aizveda, tā sakot, bez emocijām un komentāriem. Atbildi rakstīja dēls pats, un pasts to aizveda adresātam un atveda pēc kāda laika atkal atbildes vēstuli. Tā tas turpinājās ilgi. Ciema ļaudis visādi sprieda. Vieni runāja, ka vainīga pie jaunās ģimenes izjukšanas ir tikai un vienīgi Guste, citi sprieda, ka Arvisa dzeršanas vaina arī bijusi. Ja kaimiņi pie izdevības jautāja Balvim, kur palikusi mamma, viņš tāpat kā Guste cieši saknieba lūpas un atteica, ka viņa dzīvojot tālu, kad varēšot, tad arī atbraukšot. Kad tas -tad - iestāsies un viņa atbrauks, puika nemācēja teikt, jo arī viņš, visticamāk, nezināja un gaidīja ne tikai paciņas un vēstules, bet arī mammu pašu. Lai gan zēnu visādi izprašņāja un tincināja, skaidrāka atbilde nekad nesekoja. Vēlāk tādu vaicātāju gan palika arvien mazāk, un ļaudis pierada, ka ir tā, kā ir. Balvis mācījās kaimiņu pagastā. Varbūt tas bija tāpēc, lai neviens lieki zēnu neizvaicātu un neko neuzzinātu? Bet vai nu kaimiņu pagasts ir tik tālu un runām nesasniedzams? Vai tad tur Balvim nevaicāja viņa klasesbiedri, kāpēc mammas vietā vecāku sapulcēs ir vecmamma un tik reti - tēvs? Guste interesējās par mazdēla panākumiem skolā un sākumā vai ik dienas ar zirgu veda Balvi arī uz skolu un tāpat arī sagaidīja. Autobuss pa to ceļu vēl negāja, un skola bija piecu kilometru attālumā no Ozoliem. Guste visu paspēja: mājas, darbs, rūpes par mazdēlu un dēlu. Kāpēc tā viss bija sarežģījies, palika neatminams noslēpums. Nu reizē ar pašu Gusti kapā ieliks arī to. Bet vai nu mazums tādu gadījumu, kad mātes nedzīvo kopā ar saviem bērniem un viņus audzina vecāsmātes? Tikai šis bija neikdienišķs gadījums, kur māte nelikās ne vieglas uzvedības sieviete, ne arī kādu laiku projām mācību vai cita svarīga iemesla dēļ un nevarēja dēlu audzināt pati. Kad Alīna un Arviss vairs nedzīvoja kopā, dzirdēja, ka abi nav arī oficiāli izšķīrušies. Varbūt cerēja saiet atkal kopā? Kāpēc Alīna, vēl toreiz Ozolos dzīvodama, pat nemēģināja strādāt valsts darbā? Bija taču skolotājas papīri! Kādi kalni mājās bija jāgāž? Vai viņa pati negribēja iet valsts darbā, vai vīrs ar māti neatļāva? Mājsaimnieces amats viņai nederēja, to varēja redzēt, un Guste vedeklu par šo neprasmi strādāt lauku mājas darbus tuvākajai kaimiņienei Veltai ne reizi vien izpaļāja. Tad gan viņas mute atvērās, redzams, ka tas Gustei krimta visvairāk. Nekas cits par smalkākām attiecībām ar Alīnu nebija no viņas izspiežams: "Nepraša mājās, par daudz smalka! Pilsētniece!" Ar to bija pateikts viss...Guste vienmēr atmeta ar roku, likdama saprast, ka sarunu par šo tematu neturpinās.
Tagad Gustes bērēs daudzi staipa kaklus uz kapličas durvju pusi, gaidot sen neredzēto bijušo vedeklu. Varēja taču atbraukt atvadīties! Esot arī aicināta. Daudzi acu pāri ik pa brīdim veras uz puspievērtajām durvīm, caur kurām tikai pēcpusdienas saules stari uz sienas ievelk dīvainas trīsuļojošas ēnas. Liekas, ka uz aukstās mūra sienas viļņojas kādi mistiski ūdeņi, kuru dzelmē kāds varētu būt paslēpies.
Atvadu runa jau aizvirzījās līdz Gustes dzīves pēdējam posmam. Atturīgi tiek pieminēta arī Alīna. Tie ir skopi vārdi. Tik skopi, it kā viņa savā laikā Ozolu sētai būtu tikai garāmgājēja, cilvēks no malas. Vai tāda atturīga nostāja bijusi Arvisa norādīta, vai varbūt Gustes pašas pirmsnāves vēlēšanās? Laikam jau nav paredzēts pie Gustes zārka runāt par to, par ko patiesībā visiem gribētos dzirdēt, un par ko visdrīzāk domāja arī abi zārka galvgalī stāvošie. Vai tiešām, gadiem ritot, Alīnai kļuvis vienaldzīgs arī dēla liktenis? Balvis vēl nav arī pieaudzis. Vai viņam vairs māti nevajadzēja? Tomēr, ja Alīnas sirdī ir bijis kaut piliens mātes mīlestības, tagad viņai ir tiesības ar dēlu satikties un vislabāk jau paust savu attieksmi šinī vietā, pie Gustes vaļējā zārka. Tik daudz apkārtnē runāts, spriests un tenkots par Ozolu ģimeni, ka daudzreiz savas likstas piemirsušās un likušās tikai tāds nieks vien. Daudzas pavadītāju acis šodien ik pa brīdim veras uz kapličas durvju pusi.

Citu datumu laikraksti

  • Var pieteikt dziesmas

    Alūksnes rajona padome saņēmusi vēstuli no Latvijas Televīzijas Mūzikas redakcijas, kurā izteikta pateicība par ieguldīto darbu mazo vokālistu...

  • Konkursā gūst pieredzi

    Pagājušās nedēļas beigās Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas sporta dejotāji viesojās Igaunijā.Pagājušās nedēļas beigās Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas...

  • Ugunsdzēsējiem būs svētki

    Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigāde 13.maijā rīko ugunsdzēsēju depo atklāšanas pasākumu. Par to informē Alūksnes brigādes...

  • Bērniem epilepsiju iespējams izārstēt

    Kopš jūnija Rīgā darbojas pirmais bezmaksas konsultatīvais epilepsijas kabinets, kas pēc Latvijas epilepsijas slimnieku asociācijas iniciatīvas...

  • Gatavos priekšlikumus

    Pamatojoties uz Vides ministrijas informāciju par iespējām uzsākt ūdenssaimniecības infrastruktūras projektu, Alūksnes pilsētas domes aprīļa sēdē...

  • Atsakās no pirmpirkuma tiesībām

    Alūksnes pilsētas domes aprīļa sēdē deputāti nolēma atteikties no pirmpirkuma tiesību izmantošanas piecos gadījumos.Alūksnes pilsētas domes aprīļa...