Pabalsti nav demogrāfijas “spridzeklis”

Jaundzimušo skaita pieaugumu par 10 līdz 15 procentiem jau nākamgad prognozē demogrāfs Ilmārs Mežs. Tiesa, ar nosacījumu, ja valstī tiks īstenoti pasākumi, kas paredz atbalstu ģimenēm ar bērniem. Sākot šo gadu ar pabalstu palielināšanu un nodokļu atlaidēm, pagaidām par tādu tendenci vēl nekas neliecina. Iepazīstoties ar situāciju un viedokļiem Alūksnes un Apes novados, drīzāk jāsecina, ka ar administratīviem pasākumiem maz var ietekmēt dzimstību.

Vēlas strādāt un pelnīt, nevis saņemt pabalstu
“Situācija valstī nav būtiski mainījusies, jo vēl arvien ir liels bezdarbs. Tāpēc ģimenēm ar bērniem ir sevišķi grūti. Minimālā māmiņu alga ir palielināta līdz 100 latiem. Taču ģimenē, kurā viens no vecākiem ir bezdarbnieks, arī tagad ir grūti nodrošināt visu nepieciešamo bērniem. Ar papildu 50 latiem mēnesī nevar segt visas vajadzības,” atzīst Apes novada Sociālā dienesta vadītāja Maija Kārkliņa. Nenoliedzami, ka ģimenēs, kurās ir vairāk bērnu, ir arī vairāk izdevumu. Tomēr ne visur, jo pietiek ar to pašu krāsns siltumu un elektrības patēriņu gan trim, gan pieciem bērniem. Arī pie viena azaida galda ir vieglāk iztikt.  
“Apes novada pašvaldība cenšas palīdzēt ģimenēm ar bērniem. Taču tā ir palīdzība, nevis pamatkapitāls ģimenes budžetā. Tāpēc ar prieku secinām, ka vairums cilvēku, kuri ver sociālā dienesta durvis, neprasa pabalstu, bet jautā, vai nezinām kādu brīvu darbavietu. Diemžēl to nav, turklāt ir samazināts GMI pabalsts,” uzsver M.Kārkliņa. Apes sociālajā mājā dzīvo Svetlanas Bistrovas ģimene, kurā piedzima astotais bērns, bet pieci bērni ir vēl nepilngadīgi. Taču abi vecāki cenšas nodrošināt ģimenei visu nepieciešamo. Tēvs strādā algotu darbu, bet vasarā papildus visi dodas uz mežu lasīt ogas un sēnes. Turpat dzīvo arī māmiņa Žanna Millere ar pieciem nepilngadīgiem bērniem. Ne viņa, ne arī Svetlana, protams, nevar strādāt algotu darbu.
Ir paredzēta nekustamā īpašuma nodokļa atlaide daudzbērnu ģimenēm.
“Jūtamāks atbalsts varētu būt lielāka atlaide iedzīvotāju ienākumu nodokļa iekasēšanā, priekšrocības iegūt vai saglabāt darbavietu daudzbērnu vecākiem, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni.”
                        Iveta indriksone

Apes dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Indriksone secina, ka laukos šīm ģimenēm nav tik lielu īpašumu un arī nodokļa par to, lai šo atlaidi sajustu. Ja tie ir “padsmit” lati ar dažu latu atlaidi gadā, tad ieguvums ir niecīgs. “Tas nav būtisks materiālais atbalsts ģimenē, kurā ir vairāki bērni. Var jau būt, ka turīgākām ģimenēm, kam ir lieli īpašumi Jūrmalā vai Rīgā, tas būs citādi. Tas tikai skaisti izklausās politiķu solījumos. Manuprāt, jūtamāks atbalsts varētu būt lielāka atlaide iedzīvotāju ienākumu nodokļa iekasēšanā, priekšrocības iegūt vai saglabāt darbavietu daudzbērnu vecākiem, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni,” spriež I.Indriksone. Tiek palielināts pensionēšanās vecums, tāpēc vecmāmiņām ir jāstrādā. Viņas nevar auklēt mazbērnus, lai jaunie cilvēki strādātu. Bērnudārzos gan Apes, gan Alūksnes novadā trūkst vietu, bet strādājošiem vecākiem ir jāmeklē aukle.

Vajadzīgi gan bērnudārzi, gan auklītes
Apeniete Zita Uzkliņģe ir ģimenes ārste, novada domes deputāte un trīs bērnu māmiņa, tāpēc var vērtēt demogrāfisko situāciju no dažādiem aspektiem. “Ļoti maz esmu izmantojusi valsts dotās iespējas māmiņām. Darba īpatnību dēļ nevaru atļauties pilnībā izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Manuprāt, šie jautājumi tikai teorētiski ir sakārtoti, jo strādājoši vecāki nevar saņemt  ne tā saucamo māmiņu algu, ne arī citu pabalstu bērnam līdz gada vecumam,” saka Z.Uzkliņģe. Tomēr viņa atzīst, ka tas ir labi - tagad māmiņas, kurām nav darba stāža, 50 latu vietā saņem 100 latus. Protams, viņas nav vainīgas, ka nav vēl paspējušas strādāt. Turklāt laukos darbu atrast ir ļoti grūti. “Tiek plānotas auklīšu algas, ja bērnu nevar iekārtot bērnudārzā. Apē ir izveidojusies gara rinda – tajā gaida apmēram 40 bērnu, kurā ir arī mans dēls. Tagad abi ar vīru strādājam, tāpēc esam spiesti algot auklīti. Turklāt vajadzētu saprast, ka ne katrs bērns ir piemērots bērnudārzam. Varbūt bērns biežāk slimo vai ir citas problēmas, kuru dēļ viņam labāk dzīvot mājās ar auklīti,” spriež Z.Uzkliņģe. Apes pašvaldībā tika īstenots projekts, kurā bija iekļautas māmiņu skolas nodarbības. To laikā tika pieskatīti viņu bērni. “Aukļu dienests būtu ļoti laba lieta, taču, protams, ir jāatrod, kas par to maksātu – pašvaldības sociālais dienests vai paši vecāki. Tas ir perspektīvā risināms jautājums, lai varētu atstāt bērnus, kad vēlas apmeklēt koncertu vai citu pasākumu,” uzskata Z.Uzkliņģe.

Laukos turīgu vecāku ir maz
Ģimenes ārste norāda, ka bērna veselības pamats tiek noteikts jau mazuļa pieteikšanās brīdī. Diemžēl smēķējošās jaunās māmiņas no šī netikuma neatsakās, lai arī cik trūcīgi dzīvotu. Kad jāizraksta medikamenti, ārstei ir jādomā, vai būs nauda to iegādei. Nereti tie tiek doti par brīvu no ārsta prakses, kā arī palīglīdzekļi lietošanai uz laiku, lai nav jāpērk. “Piemēram, bronhītu ārstēšanai ir vajadzīgas palīgierīces, lai bērni pilnvērtīgi saņemtu medikamentus. Tos iedodam. Tāpat slimnīcā var redzēt, cik maz ēdušas ir māmiņas pašas, kad viņas dalās ar slimo bērnu. Arī apģērbs liecina, ka laukos turīgu vecāku ir maz,” secina Z.Uzkliņģe. Viņa norāda, ka bērnu pārtika un pamperi ir dārgi.  
Pašvaldības pabalsts lieti noder, lai iegādātos mazulim nepieciešamās lietas. Īstās vajadzības parasti parādās, kad bērns ir jau piedzimis, tāpēc neviens lats nav lieks. “Pašvaldībai katrs bērns ir svarīgs, bet mūsu bērnudārzs ir pārāk mazs. Tomēr ir svarīgi parādīt, ka visi ir gaidīti ar prieku, ka par bērniem tiek domāts.  “Bērni izaug arī ģimenēs, kur bērnu ir vairāk. Viņu elementārās vajadzības  tiek nodrošinātas. Bet lielākas iespējas attīstībai – mūzikas, mākslas un sporta nodarbības – atļauties var retā gimene, tāpat zinu tādas, kurās bērni brokastis paēd mājās un pēcpusdienā ved mājās, lai nav jāmaksā par ēdienreizēm bērnudārzā vai skolā,” atzīst Z.Uzkliņģe.

Dzimstību samazina
migrācija
Apes novadā pēdējos gados jaundzimušo skaits ir stabils – apmēram 30 bērnu. Pērn piedzimuši 32 bērni, turklāt 16 meitenes un 16 zēni. Bet 2011.gadā bija par vienu meiteni un vienu zēnu vairāk. Tiesa, pirms 10 gadiem Apes pilsētā vien piedzima apmēram 30 bērnu. “Tas skaidrojams ar to, ka novadā samazinās iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā. Ja gados jauni cilvēki aizbrauc darba meklējumos, tad, protams, te mazāk paliek tādu, kam varētu dzimt bērni. Tas nozīmē, ka migrācija ir galvenais iemesls, kas neļauj strauju palielināt bērnu skaitu,” skaidro I.Indriksone. Viņa uzsver, ka pabalstu sistēma nav primārā, kas veicina vai nodrošina dzimstības pieaugumu. “Ne jau pabalsta dēļ dzimst bērni. Viņus rada nākotnei un dzīvespriekam. Ir bijuši gan labāki, gan sliktāki laiki, bet bērnu dzimšana vienmēr ir īpaša, kurā ģimenes materiālie apstākļi bieži vien nav noteicošie. Protams, ģimenes un situācija tajās ir dažāda. Būtiska ir ekonomiskā stabilitāte, ja vecākiem ir darbs, par ko saņem atalgojumu un var nodrošināt bērnus. Vajadzīgas garantijas, ka būs iespēja strādāt gan pašiem, gan bērniem,”  uzskata I.Indriksone.
Joprojām vērojams, ka no provincēm, sevišķi no valsts nomalēs esošajām, labāk doties prom uz lielākām pilsētām, kur ir darbs. Tāpēc laukos paliek arvien mazāk cilvēku. “Ar apbrīnu un cieņu izturamies pret tiem, kuri saņemas laist pasaulē bērniņu,” atzīst I.Indriksone. Viņa norāda, ka piedzimšanas pabalsts (valsts un pašvaldības) ir vienreizējs. Protams, ir labi, ka tādu var saņemt, bet ar to bērnu nevar izaudzināt un izskolot. Iepriecina, ka novadā tomēr ir diezgan daudz daudzbērnu ģimeņu (53), kurās ir trīs un vairāk bērnu. “Kad jaunajiem vecākiem saku, ka varēs saņemt pašvaldības pabalstu, viņi ir priecīgi. Lai arī neliels, tas noteikti ir atbalsts. Nevar noliegt, ka daļa ģimeņu, kurās dzimst bērni, ir mazturīgas, kas saņem GMI pabalstus,” secina I.Indriksone. Viņa uzsver, ka ar tikai pabalstu programmām, kādas piedāvā Saeimas un valdības politiķi, nevar veicināt dzimstību.

Citu datumu laikraksti

  • Īsumā

    Biatlons Biatlonisti no Alūksnes startējuši vairākās Pasaules kausa sacensībās. Latvijas vīriešu biatlona izlase, kurā startēja Andrejs ...

  • Alūksnes muzejs top skaistāks

    Alūksnes Jaunajā pilī šobrīd notiek otrā stāva pārseguma siju protezēšana un nomaiņa Alūksnes muzeja izstāžu zālēs, tādēļ janvārī muzeja izstādes un...

  • Gripai nepatīk aukstums Alūksnē

    Ausma Mininga, ģimenes ārste  Varoņus tēlot nevajag Gripa tuvojas, un domāju, ka arī šogad tā garām neies. Cik plaša tā būs, ir ļoti grūti...

  • Tukšie lauki - skarbā realitāte

    Bija saulaina un skaista ziemas diena, kad mani ceļi veda uz Alūksnes novada nostūri Pededzi. Ceļā devos priecīgā noskaņojumā, jo braucu uz rotaļu...

  • Karro komandai - jauns treneris

    Motobraucējs Matīss Karro, kurš pagājušajā gadā Zviedrijā guva smagu traumu, atsācis trenēties. Komanda “STR KTM” novērtējusi līdzšinējo sportista...

  • Uzlabo dzeramā ūdens kvalitāti

    Apes pilsētā tiek īstenots projekts ūdenssaimniecības sakārtošanai, kurā ir pabeigti darbi divās aktivitātēs. Pilnībā no jauna ir izbūvētas dzeramā...