Pagastā pāri izlemj reģistrēt laulību, kad bērni jau ir izauguši

Alsviķu pagastā pagājušajā gadā miruši 32 cilvēki, bet piedzimuši 14 bērni.

Alsviķu pagastā pagājušajā gadā miruši 32 cilvēki, bet piedzimuši 14 bērni. "Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem dzimušo skaits nav liels, jo tad dzima 20 mazuļi.
Šogad ir piedzimis viens bērns, bet jau miruši četri pagasta iedzīvotāji," laikrakstam stāsta Alsviķu pagasta dzimtsarakstu nodaļas pārzine Dzintra Bāliņa.
Viņa secina, ka situācija nav cerīga - pagastā ir daudz vecu iedzīvotāju, bet bērni galvenokārt dzimst ģimenēs, kur materiālie apstākļi nav labvēlīgi. "Diemžēl dokumentos ailē "vecāku nodarbošanās" ir jāraksta - mājsaimniece, bezdarbnieks, līgumstrādnieks. Visiem ir skaidrs, ko tas nozīmē. Daudz ir tādu gadījumu, kad bērnam ir jānosaka paternitāte," uzsver Dz.Bāliņa. Vārdi izvēlēti dažādi, arī moderni - Britnija, Deiva, Raivo, Brenda, Endijs, Nikola, Amanda, arī vecie - Veronika, Rūdolfs, Kristīne, Jānis. Tie neatkārtojas. Galvenokārt ģimenēs dzimst pirmie vai otrie bērni, retāk - trešie.
Parasti gadā tiek reģistrētas piecas līdz septiņas laulības, bet pērn - tikai trīs. Šogad Alsviķos bijušas vienas laulības. "Saka, ka "papīram" par laulību oficiālu reģistrāciju nav nozīmes. Vienmēr esmu uzsvērusi, ka katra sieviete tomēr vēlas piedzīvot šādu skaistu mirkli. Iepriecina tas, ka daļa nolemj oficiāli reģistrēt laulību pēc ilgu gadu kopdzīves, kad bērni jau ir paaugušies, lai abiem vecākiem būtu vienāds uzvārds. Katru gadu ir šādi gadījumi, pērn bija divi. Patīkami, ka cilvēki sāk apzināties ģimenes nozīmi," saka Dz.Bāliņa. Pašvaldība nodrošina 50 latu pabalstu bērna dzimšanas, kā arī miršanas gadījumos.
Pērn pagastā šķirtas trīs laulības. Dz.Bāliņa ievērojusi, ka vairāk šķiras pāri, kas ilgāku laiku dzīvojuši laulībā. Uzturlīdzekļu garantiju fonda darbību Dz.Bāliņa vērtē divejādi. "Valstij varbūt vajadzēja rast citu risinājumu. Daudzas sievietes saka, ka ir neērti prasīt alimentus, lai gan viņām nav izejas - bērni ir jāaudzina. Laukos cilvēkiem būs grūti atrast darbu un līdzekļus, lai bērnus izskolotu," saka Dz.Bāliņa.
Pagasta iedzīvotāji vēlas mainīt uzvārdu. Pērn bijis viens šāds gadījums, bet šogad - jau trīs. "Uzvārdu parasti maina, ja tas nepatīk, nav labskanīgs, vēlas iegūt kādu savas dzimtas uzvārdu un citos gadījumos," apgalvo Dz.Bāliņa.
Dzimtsarakstu pārzini uztrauc daudzas problēmas, ar ko nākas saskarties dzimtsarakstu darbā, - arī valsts attieksme pret vientuļiem, veciem cilvēkiem. "Pagastu dzimtsarakstu nodaļu darbinieki tagad jūtas pamesti. Kādreiz Alūksnes pilsētas dzimtsarakstu nodaļa par mums bija uzņēmusies šefību, mēs operatīvi uzzinājām visu jaunāko likumdošanā, tagad pašiem jāinteresējas par aktualitātēm," apgalvo viņa.

Citu datumu laikraksti

  • Kartupeļu audzētājiem bija grūts gads

    Vidzemes zonas zemnieki aizvadījuši 2004.gadu jau kā pilntiesīgi ES dalībnieki, ir saskārušies ar ES prasībām un solītajiem labumiem.Vidzemes zonas...

  • Aukstais laiks neietekmē skolu apmeklējumu

    9.februārī no rīta gaisa temperatūra daudzviet Alūksnes rajonā bija mīnus 20 grādu un zemāka. Tādā laikā skolēniem, kuriem vēl nav 12 gadu, nav...

  • Evakuē no degošas mājas

    Otrdien, 8.februārī, pulksten 18.25 Alūksnē, Pils ielā 50, pašvaldības divstāvu ēkas bēniņos izcēlās ugunsgrēks. Dega cauruļvadu un griestu...