Paju sabiedrība kļūst finansiāli stabila

Paju sabiedrībā "Trapene" strādā tradicionālās lauksaimniecības nozarēs: ražo pienu, jaunlopu un cūkgaļu, audzē sivēnmātes.

Paju sabiedrībā "Trapene" strādā tradicionālās lauksaimniecības nozarēs: ražo pienu, jaunlopu un cūkgaļu, audzē sivēnmātes. No vairāk nekā 100 govīm pērn pārdeva 269 tonnas piena un no 40 sivēnmātēm – apmēram 300 sivēnu. Abas šīs nozares dod peļņu, un 2001. gadu beidza labāk nekā iepriekšējos.
Sabiedrība varēja samazināt parādus. Vēl palikuši divi termiņi, un 12 000 latu būs atdoti "Latvenergo" par patērēto elektroenerģiju. Tāpēc ir cerība, ka tiks pārtraukta maksātnespēja un varēs domāt par saimniecības attīstību.
"Desmit gadus esam pastāvējuši, un drīz 280 paju turētāji lems, kā būs tālāk. Viņi nesaņem dividendes, un daudzi uzskata, ka saimniecībai nav nozīmes. Kur tādas nav, saprot, ka labāk tomēr ir strādāt, nevis likvidēt darbavietas," vērtē paju sabiedrības "Trapene" priekšsēdētāja Ruta Kalēja.
Nodrošina darba vietas
Tajā ir 30 darbavietu, un visi strādājošie ir juridiski noformēti darbā, tātad par viņiem maksā sociālo nodokli. Ja kaut viens no ģimenes strādā paju sabiedrībā, tad viņam ir arī kaut neliela samaksa par darbu. Ir skaidrs, ka neviens ar to nebūs bagāts. Tomēr var samaksāt par bērnu pusdienām skolā un iegādāties pirmās nepieciešamības preces. "Mūsu pagastā cilvēki nav jutuši, kā ir tad, kad nav vairs nekā. Ja kādu par sliktu disciplīnu vai pārkāpumu atlaiž no darba, viņš nejūtas apbēdināts. Var kļūt bezdarbnieks, saņemt pabalstu un vēl neoficiāli ir iespēja strādāt, par ko maksā naudu aploksnē. Tātad dzīvos vēl labi. Bet cik ilgi?" skaidro R.Kalēja.
Viņa atzīst, ka Eiropas Savienības prasības nodrošināt lopu labturību ir pamatotas. Tomēr iznāk, ka pirmajā vietā ir mājdzīvnieki. "Šajā gadā ir spēkā lopu labturības likums. Bet mūsu dzīves apstākļiem nav nekādu prasību un normatīvu. Vienalga - ir jumts virs galvas vai nav. Tas nevienu neinteresē," secina R.Kalēja. Ja "Trapenē" uzcels fermu ar apaļiem stūriem, ieliks tajā piena vadu un izpildīs visas Eiropas Savienības prasības, tad pienu varēs pārdot par zemāku cenu nekā tagad. Pašlaik augstākās šķiras piena iepirkuma cena ir 10,8 santīmi. "Ir jārēķinās, ka cena būs zemāka. Bet neviens nevar pateikt, kāda tā būs. Tāpēc grūti strādāt, nezinot, kāda būs perspektīva," saka priekšsēdētāja.
Divas nozares dod peļņu
Paju sabiedrībā piena produkcijas pašizmaksa ir zemāka nekā vidēji Latvijā, tātad ir vēl rezerve. Tā ir tāpēc, ka izmanto pašražotu barību – graudus un kartupeļus. Papildus iegādājas tikai mikroelementus un vitamīnus. Tiklīdz kaut ko pērk, tā izmaksas palielinās. "Maz ieguldām ražošanā, bet arī izslaukums nav augsts. Vidēji neiegūst 3 500 kilogramu piena no govs gadā, tāpēc subsīdijas nesaņemam. Varbūt šoruden tādu izslaukumu sasniegsim, taču, iespējams, būs atkal jaunas prasības," vērtē R.Kalēja. Pienu nodod akciju sabiedrībai "Vidzemes piens". Pērn gandrīz visa produkcija ir pirmās, nedaudz arī augstākās šķiras.
Nobarojamās cūkas un jaunlopus pārdod Rīgas firmām, kas atbrauc pēc gaļas. Trapenes zemnieku saimniecībai "Kristiņi" ir sertificēta kautuve, tāpēc nerodas domstarpības par realizēto gaļas daudzumu. "Kad pārdod jaunlopus, tad var iegūt naudu kādai vajadzībai. Cūkgaļas iepirkuma cena ir kritusies, lai gan veikalos pircējiem tā neliekas. Pērnā gada beigās maksāja 80 santīmu par kautsvara kilogramu, bet tagad par 10 santīmiem mazāk," salīdzina R.Kalēja. Rentabla ir sivēnu pārdošana. "Parasti sivēnus iegādājas pavasarī un rudenī, bet arī tagad daudzi brauc pēc divus mēnešus veciem suķiem, kas sver apmēram 12 kilogramu. Tiesa, mazāki rukši ir lētāki. Tikko dzimušos var nest mājās par latu. Vietējie iedzīvotāji ir jau sapirkuši, bet pie mums brauc arī no Gulbenes un Rankas, jo sivēnus nebarojam ar starterbarību. Ja viņi ir saņēmuši speciālo barību, tad tā ir jādod visu laiku," norāda
R. Kalēja.
Var attīstīt piena ražošanu
Līdz 1.jūlijam paju sabiedrība būs atdevusi 12 000 latu parādu "Latvenergo", kas tai bija kā akmens kaklā. Tomēr paju turētāji arī tad lems par tās likvidāciju vai pārveidošanu. "Pēc Komerclikuma paju sabiedrība ir jāpārveido. Visus šos 10 gadus ir bijusi tāda attieksme, ka to nevajag attīstīt, bet sadalīt. Tomēr pieredze liecina, ka arī privatizētais kopsaimniecības īpašums daudziem neko nav devis," secina priekšsēdētāja.
Ja biedru pilnsapulcē lems, ka darbs ir jāturpina, tad izveidos akciju sabiedrību, sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai kooperatīvu. Vienkāršāka ir pārveide par akciju sabiedrību, kur būs tikpat daudz akcionāru, cik tagad ir paju turētāju. Tad vajadzēs domāt par to, kā modernizēt fermas un piemērot tās Eiropas Savienības prasībām.
"Labi, ka traktoriem un citai lauksaimniecības tehnikai neprasa Eiropas standartus. Tā ir veca, bet pagaidām pietiek. Tāpēc ir jāsāk ar fermām, jo citādi nevarēs nodot ne pienu, ne gaļu," uzsver R.Kalēja. Govju ferma "Zīleskalni" nav remontēta ne reizi. Tur mehanizēti slauc kannās, tātad vispirms ir vajadzīgs piena vads.
Trapenes pagastā ir zemnieki, kas saimnieko patstāvīgi un sasniedz labus rezultātus. Bet vairāk ir piemājas saimniecību, kas ražo savām vajadzībām. Acīmredzot ne katrs var būt prasmīgs saimnieks.
Turklāt arī Eiropas valstīs veido zemnieku kooperatīvus, jo viens nevar ražot tik lielā apjomā, pār kādiem interesējas labības, piena un gaļas kombināti.

Citu datumu laikraksti

  • Pabeidz anekdotes!

    Vai tu esi asprātīgs un proti stāstīt anekdotes?Vai tu esi asprātīgs un proti stāstīt anekdotes? Piemēram, šādi: "Viens suņa īpašnieks stāsta...

  • Mana māja – mana pils

    Gadījums no dzīves. Kādā jaukā sestdienas pēcpusdienā, kad man bija brīva diena, varēju mierīgi baudīt tēju un vērot labu filmu, pie durvīm...

  • Visi nevar būt mūsējie

    Vieniem viņš patīk, citos izraisa atklātu nepatiku. Klausoties mūziķa izpildītās dziesmas, top skaidrs, ka repera Ģirta Rozentāla jeb Ozola dzimtais...

  • Atbildam lasītājam

    Kādos veikalos un ar kādām kartēm Alūksnē var norēķināties?Kādos veikalos un ar kādām kartēm Alūksnē var norēķināties? Skaidro "Baltijas Tranzīta...

  • Afiša

    14.februārī no pulksten 19.00 Alūksnē atpūtas klubā "Jolanta" muzicē saksofonists Arnis Grāps.14.februārī no pulksten 19.00 Alūksnē atpūtas klubā...

  • Konditorejas izstrādājumus visvairāk pērk svētkos

    Iespējams, arī jūs Valentīndienā meklējat nelielu sirdsveida kūciņu, lai kaut simboliski to pasniegtu kādam sev dārgam cilvēkam.Iespējams, arī jūs...

  • Par stādu audzēšanu

    Februāra žurnāla „Agro Tops" numura tēma – dārzeņu dēstu audzēšana.Februāra žurnāla „Agro Tops" numura tēma – dārzeņu dēstu audzēšana: dēstu...

  • Piedzīvojumi dabā

    Žurnāls bērniem par dabu "Zīlīte" februārī turpina publicēt lasītāju darbus par piedzīvojumiem dabā.Žurnāls bērniem par dabu "Zīlīte" februārī...

  • Rotaļlietas no zeķītēm

    Žurnāls maziem bērniem "Ezis" februārī "Burtu stāstiņos" ir kopā ar bagāto biznesmeni Bertu, kam baraviku birzī briesmīgi bramanīgais buldogs...