Paldies, ka iedrošinājāt noticēt...

Bija sāpīgi un skumji, ka bērnība man bija citādāka nekā parastiem bērniem, jo esmu ar kustību traucējumiem, man tika piešķirta otrā invaliditātes grupa.

Bija sāpīgi un skumji, ka bērnība man bija citādāka nekā parastiem bērniem, jo esmu ar kustību traucējumiem, man tika piešķirta otrā invaliditātes grupa. Pietrūka vecāku, kas cīnītos pret manu iedzimto kaiti. Slimība ievilkās un turpināja progresēt līdz pat 17 gadu vecumam.
Pateicoties Alūksnes pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētājas Regīnas Voronas enerģiskajai rīcībai, tika veiksmīgi atrisināts jautājums par manu aizbildniecību, respektīvi, no 2005.gada 24.augusta par manu aizbildni tika iecelta apzinīga, gādīga, enerģiska sieviete – Tamāra Vasiļjeva. Viņas ģimene mani pieņēma kā savu bērnu un nežēloja ne brīvo laiku, ne līdzekļus un visādi citādi atbalstīja, lai es varētu turpināt iegūt pamatizglītību Raiskuma internātskolā.
Pozitīvi mani ietekmēja aizbildnes vīrs Aivars, kurš neatlaidīgi skaidroja, ka tagad medicīna dara brīnumus un ka man arī varbūt ir iespējams ar ķirurģisku iejaukšanos tik vaļā no ratiņkrēsla un pašam sākt staigāt. Līdzīga nostāja bija arī skolas ārstam, līdz es piekritu viņa ieteikumam. Šobrīd manām kājām ir veiktas jau trīs operācijas, es jau staigāju ar kruķu palīdzību. Tas, protams, prasa lielu izturību, gribasspēku un reizē rada neizsakāmu prieku, ticību sev.
Es jau esmu pilngadīgs, tāpēc atbilstoši likumdošanai par mani tika pārtraukta aizbildniecība. Tomēr mana bijusī aizbildne Tamāra nekad neliedz palīdzību un atbalstu, piemēram, pilngadības dienā viņa atvēra uz mana vārda bankā kontu ar starta kapitālu 100 lati. Es esmu ļoti pateicīgs savai aizbildnei, ar kuru man sadarbība joprojām turpinās, un es jebkurā brīdī varu vērsties pie viņas pēc palīdzības vai padoma.
Patstāvīgas dzīves sākšanai man tika piešķirts dzīvoklis Alūksnē. Alūksnes pilsētas domes Sociālās palīdzības centrs izsludināja labdarības akciju, kuras mērķis bija palīdzēt izremontēt un iekārtot man piešķirto dzīvokli. Esmu pateicīgs šim dienestam. Paldies arī Alūksnes uzņēmējiem, kuri remontu manā dzīvoklī veica saviem līdzekļiem, ar savu darbaspēku - SIA "Ozolmājas", SIA "Valdis", SIA "Pamati", SIA "Romiks būves", SIA "Cita būve", SIA "MCD", SIA "Propleks", SIA "Tornis DT" un SIA "CMP serviss". Paldies arī visiem labajiem cilvēkiem, kuri ir ziedojuši man naudu, – Violai Aijai Kaparšmitei, Zaigai Tarasai, Zigurdam Lārmanim, Jānim Praznicānam, Guntim Kozilānam, SIA "Verners un draugi".

Citu datumu laikraksti

  • Dejotprieks – visās paaudzēs

    Pasākumā iepazīstinās ar pagasta dejošanas tradīcijām.Pasākumā iepazīstinās ar pagasta dejošanas tradīcijām Kā Alsviķu pagastā veidojušās dejošanas...

  • Ģimene - Latvijas lepnums un spēks

    Jau trešo gadu Latvijā tiek organizēti ģimenes svētki „Ģimene – Latvijas lepnums un spēks”. Svētku ideja ir atbalstīt tradicionālās ģimenes vērtības...

  • Balso par savu veikalu!

    Jau otro gadu vadošais tirdzniecības aprīkojama piegādātājs Latvijā uzņēmums „HL Display Latvia” sadarbībā ar informatīvajiem atbalstītājiem -...

  • Miljoni pasta maisā

    Citiem šī nedēļa saistīsies ar «aukliņu raustīšanu», kombinējot sakaru monstra jaunā saimnieka meklēšanas procesus, vēl kādam – ar jautrību mēneša...

  • Par alianses sanākšanu un divdomībām

    Vai NATO vārti vērsies plašāk, vai jeņķu ērglis ir pietiekami draudīgs, lai liktu mazliet piesargāties Krievijas lācim – uz šiem jautājumiem šonedēļ...

  • «Mēs krītam!»

    Anglija. Disciplinārsodu izpelnījusies kādas britu aviokompānijas stjuarte, kas, nespēdama izturēt lidmašīnas turbolenci, salonā sākusi kliegt...

  • Darot gribas darīt vairāk

    Vienmēr optimisma un labas gribas pilna ir alūksniete Gunta Zālīte. Ikdienu viņa aizvada, esot par sociālo darbinieci Alūksnes Sociālās palīdzības...

  • Pārdomas par agresiju

    Tikko nākusi klajā Klaiva Steiplza Lūisa grāmata „Svarīgā izšķiršanās”, kas sākas ar galvenā varoņa, par grēkiem pēc nāves Šķīstītavā nokļuvuša...

  • Kāpēc sabiedrībā valda agresija?

    Jūlija Hatilova no Alūksnes: Es nezinu. Varbūt tāpēc, ka cilvēki ir tik dažādi. Ja runā par agresiju skolās, tad tur liela nozīme ir tam, no kurienes...