Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Palīdzēt citiem - sirdī un asinīs

Grigoriju Melkumjanu Alūksnē pazīst kā veselības kompleksa “Silvestrs M” īpašnieku un cilvēku, kas nodarbojas ar neparastu sporta veidu - pauerliftingu.

Grigoriju Melkumjanu Alūksnē pazīst kā veselības kompleksa “Silvestrs M” īpašnieku un cilvēku, kas nodarbojas ar neparastu sporta veidu - pauerliftingu.
Lai arī, aicinot Grigoriju uz sarunu, gribēju runāt par citām viņa dzīvē svarīgām lietām, ik pa brīdim mūsu saruna novirzījās par sportu, jo viņam tas ir kļuvis par dzīvesveidu.
- Ar ko pašreiz nodarbojaties?
- Daudz guļu un pēc tam dodos uz treniņiem. Lai startētu profesionālajās sacensībās, ir daudz un nopietni jātrenējas. Man ir pareizi jāēd, daudz jāguļ, katru dienu jāseko līdzi svaram, nedrīkst pārtrenēties, jāseko līdzi pašsajūtai. To izdarīt ir grūti. Jākoncentrējas, lai neizietu no ritma. Sports, ar kuru es nodarbojos, nav vienkārši muskuļu pumpēšana, tā ir māka strādāt ar savu spēku. Pauerliftings tulkojumā no angļu valodas nozīmē “celšana ar spēku”. Pēc nedēļas Liepājā profesionāļiem notiks Latvijas atlases turnīrs pasaules kausam. No 5. līdz 7.decembrim Austrijā būs Pasaules kausa izcīņa. Šīm sacensībām arī šobrīd cītīgi gatavojos. Katru gadu mūsu izlase piedalās gan Pasaules čempionātā, gan Eiropas čempionātā.
- Vai patīk ceļot?
- Ceļot man patīk. Esmu bijis vairākās valstīs. Bet, ja tā būtu vienkārši ceļošana, būtu interesantāk. Pēc sacensībām ir vieglāk, bet līdz tām ir milzīga spriedze. Sacensību laikā nevienu neredzu un ne par ko nedomāju, izņemot svaru stieni un tiesnešu komandu. Ja esmu vinnējis, ir patīkama sajūta, tad varu apskatīt arī valsti, kurā viesojos. 2000.gadā piedalījos Pasaules čempionātā Amerikā Lasvegasā. Pēc sacensībām, kurās ieguvu 3.vietu, bija brīva nedēļa, tad varēju klaiņot un ar atvērtu muti apbrīnot Lasvegasu. Piedevām vēl kazino laimēju 180 dolārus. Amerika nelīdzinās nevienai citai valstij un to nav iespējams aprakstīt.
- Cik ilgi domājat nodarboties ar sportu?
- Tik ilgi, kamēr staigāšu. Šis sporta veids dalās svara un vecuma kategorijās. Vecuma ziņā nav nekādu ierobežojumu. Ja esi spējīgs celt, vari piedalīties. Piedalās gan jauni, gan veci, gan vīrieši, gan sievietes. Par 1. vietas iegūšanu, kā arī par pasaules vai Eiropas rekorda uzstādīšanu sportisti saņem prēmiju 5000 dolāru vērtībā. Bez tam ir arī sponsori, kas atbalsta finansiāli. Bez sponsoriem nebūtu iespējams nodarboties ar šo sporta veidu, jo pat sagatavošanās sacensībām prasa ļoti daudz līdzekļu. Pirms sacensībām ir kārtīgi jāēd, jālieto vitamīni, proteīni, nedrīkstam lietot alkoholu.
- Vai tas nozīmē, ka alkoholu nelietojat nemaz?
- Divas trīs reizes gadā un ne daudz. Ja sacensībām neseko nākamās sacensības, treneris iesaka nedaudz iedzert, lai pazustu stress, jo pēc sacensībām ir grūti atjēgties. Pusotru divas nedēļas moka depresija. Ir arī tā, ka uzreiz pēc vienām sacensībām nākas gatavoties nākamajām, pārtraukums ir no decembra līdz martam.
- Kas jūs sponsorē?
- Kādreiz, kad ekonomiskie apstākļi bija labāki, man bija stabili sponsori. Man pietika ar Alūksnes firmām. Nopietnākās sacensībās sponsorēja arī Rīgas firmas. Tagad kaut ko varu atļauties arī pats, bet ir cilvēki, kas arī šobrīd cenšas ieguldīt līdzekļus sponsorēšanā. Savā sporta klubā es trenējos pats un trenēju citus . Tomēr, gatavojoties sacensībām, braucu uz treniņiem arī uz Rīgu. No malas, skatoties uz citiem sportistiem, var ieraudzīt kļūdas. No tām mācos, jo pauerliftings ir tehnisks sporta veids. Ja dari kaut ko nepareizi, pastāv iespēja sevi traumēt. Šādā veidā arī sarāvu abām rokām muskuļus. Šovasar izgāju ārstu pārbaudi, lai zinātu, ka viss ir pilnīgā kārtībā, veicu organisma attīrīšanu. Šādas pārbaudes ir jāveic kā minimums reizi gadā, vēlams divas reizes.
- Daudzi sportisti, uzstādot rekordu vai sasniedzot kādu nospraustu mērķi, nolemj aiziet no sporta.
- Pauerliftingā ir daudz, ko sasniegt. Katru gadu nevari būt pasaules vai Eiropas čempions, jo katru gadu ir jauni pretinieki. Viņi ir arvien stiprāki, līdz ar to arī rezultāti uzlabojas. Tādēļ katru gadu ir jāsasniedz jauns mērķis. Protams, var vienreiz uzvarēt un apstāties, zinot, ka kaut ko esi sasniedzis, bet var arī turpināt līdz sirmam vecumam, ja vien ir vēlēšanās. Kad sarāvu roku muskuļus, nolēmu veselu gadu ar sportu nenodarboties. Tomēr es nevarēju izturēt pat mēnesi. Sports ir mans dzīvesveids. Reizēm, braucot uz veikalu iepirkties, neapzināti aizbraucu uz sporta zāli. Man patīk šis sporta veids, lai arī daudzus gadus ir jādara viens un tas pats. Man ir prieks un lepnums arī par puišiem, kas trenējas pie manis. Kad mēs ierodamies uz sacensībām, visi trīc no bailēm, jo mēs aizvedam līdzi daudz medaļu. Latvijas izlase ir ļoti stipra. Mūs zina Eiropā, bet atsevišķi uzvārdi ir pazīstami arī pasaulē.
- Kā sports izmaina cilvēku?
- Es neatšķiros no citiem cilvēkiem. Man nekad nav vēlēšanās strīdēties, skaidrot attiecības. Šis sporta veids cilvēku padara mierīgu, nosvērtu, pārliecinātu. Tā arī varu sevi raksturot. Mani zina daudzi gan Alūksnē, gan arī Latvijā. Esmu trīs reizes rīkojis Latvijas čempionātus Alūksnē, kā arī Alūksnes kausa izcīņas, uz kurām ierodas cilvēki no visas Latvijas. Es nedomāju par popularitāti. Pēc pirmajām uzvarām, protams, priecājos, bet neaizdomājos par to, cik daudzi to zina, jo es zinu, kā nāk šie sasniegumi. Tie nāk ar smagu darbu caur sviedriem un asinīm.
- Vai neizjūtat skaudību?
- Savā sporta klubā, kuram nākamgad būs piecu gadu jubileja, esmu radījis tādus apstākļus, lai ne par vienu nesmietos, lai nevienam neteiktu, ka viņš ir vājāks. Katram, lai arī viņš ir resns vai tievs, īss vai garš, ir dotas vienādas iespējas trenēties. Latvijas izlasē darbojos jau astoņus gadus, man ir apmēram 50 medaļas un dažādi kausi. Tās esmu izkārtojis zālē sporta klubā, tur ir redzamas arī fotogrāfijas no dažādiem čempionātiem.
Protams, atbraucot no sacensībām, cilvēki interesējas par rezultātiem - kāds priecājas, bet kāds skatās ar skaudību, cits ar baltu, cits ar melnu. Bet es nereaģēju uz to, citādi es nespētu sasniegt tik labus rezultātus, es nespētu koncentrēties, it sevišķi lielās sacensībās, kur ir liela spriedze un stress. Dažkārt pretinieki uz sacensībām brauc ar hipnotizētājiem, kas pilnīgi paralizē sāncensi un viņš nespēj pacelt svaru stieni. To praktizē jau vairākus gadus. Tādēļ nedrīkst domāt ne par ko citu, kā tikai par sasniedzamo mērķi. Jā, skaudība ir jūtama. Es tikai neizprotu, kāpēc cilvēki ir skaudīgi, jo šie sasniegumi no debesīm nekrīt, visu esmu sasniedzis pats saviem spēkiem.
- Jums patīk skaistas lietas....
- (Grigorija acis iemirdzas priekā - red.) Jā, tā tas ir. Vai redzējāt manu mašīnu? Man tā ļoti patīk, arī tās numurs “Power”, kas nozīmē “spēks” un ir pirmā salikteņa daļa sporta veidam, ar kuru es nodarbojos.
- Kādas sajūtas izraisa braukšana ar mašīnu?
- Man patīk braukt ar mašīnu. Sāku braukt 20 gadu vecumā un līdz pat šim brīdim braucu ļoti daudz. Visvairāk man patīk braukt ar mašīnu, kad ārā līst lietus. Pēc dabas es it kā esmu jautrs cilvēks, bet dvēselē man ir skumjas. Šādos laika apstākļos mans dvēseles stāvoklis harmonizē ar laika apstākļiem. Man patīk ātrums, bet pārāk ātri nebraucu, ātrākais 140 līdz 160 kilometrus stundā. Es domāju līdzi, lai spētu reaģēt vajadzīgajā mirklī. Ar mersedesu nevar braukt lēni. Gadās, ka policisti apstādina. Braucot uz sacensībām, parasti esmu ģērbies izlases formā. Policisti sāk interesēties un izjūt cieņu. Viņi mani palaiž. Ir arī bijuši gadījumi, kad policisti ir redzējuši sacensības un atpazīst mani.
Šis man ir septītais “mersis”. Visām mašīnām bija arī interesanti numuri. Iepriekšējai mašīnai bija numurs GM - 2, kas nozīmēja manu vārdu un uzvārdu un to, ka man ir divi dēli.
Pirmo reizi mersedesu nopirku 1993.gadā. Pirms tam visiem bija žiguļi, arī man. Man ir bijuši trīs žiguļi. Pirms pusgada manā mašīnā ietriecās vecs golfiņš, tādēļ man nācās pirkt jaunu mašīnu. Pēc šā negadījuma ārsts teica, ka varu šo dienu saukt par savu otro dzimšanas dienu. Ja es nenodarbotos ar sportu, būtu guvis nopietnas traumas. Bet es esmu stiprs, un “mersis” arī ir stiprs. Tas nekad nav mani pievīlis. Es psiholoģiski nespēju nomainīt citu mašīnas modeli.
- Kas dzīvē ir galvenais?
- Man svarīga ir ģimene. Gribētos vairāk laika veltīt ģimenei, bet šobrīd tas nav iespējams sporta dēļ, jo aiz manis rindā stāv daudzi pretinieki. Tiklīdz es nedaudz pierimšu, viņi mani apdzīs.
Es ļoti mīlu savus dēlus. Cenšos pavadīt ar viņiem tik daudz laika, cik vien iespējams. Viņiem esmu izveidojis speciālas treniņprogrammas. Ceru un domāju, ka pēc pāris gadiem vecākais dēls arī gūs medaļas.
Man nav daudz draugu. Par tādu es varētu nosaukt tikai vienu vai divus cilvēkus. Pārējie ir paziņas un labi paziņas.
- Esat dzimis Alūksnē?
- Nē, Alūksnē dzīvoju no 1991.gada. Dzimis esmu Rēzeknē. Māte man ir rēzekniete, bet tēvs dzimis Armēnijā. Ar māti viņš iepazinās Rīgā, iemīlējās, apprecējās. Tēvs palika dzīvot Latvijā. Viņš jau ir miris Mana sieva ir alūksniete. 1991.gadā pārcēlos dzīvot uz šejieni. Rēzekne ir lielāka, bet arī tur ir augsts bezdarba līmenis. Es gribētu dzīvot pēc iespējas tuvāk Rīgai, tomēr negribu atstāt savu klubu, jo tur esmu ieguldījis daudz darba un līdzekļu.
Padomju Savienības laikā uz Armēniju braucu bieži. Brīvdienās tēvs mani vienmēr sūtīja uz turieni, lai es izjustu, kā tur dzīvo cilvēki, lai es saprastu šo mentalitāti. Man tur ir onkuļi un tantes. Kad Armēnijā bija zemestrīce, viņi mani izsauca uz turieni, lai es mierīgi nesēdētu Latvijā, bet redzētu tur notiekošo, justu līdzi tuviniekiem viņu ciešanās. Tādēļ man uz pasauli ir citāds skatījums. Kad mani nesaprot, vai ikdienišķas lietas liek pirmajā vietā, bet svarīgas atstāj otrajā plānā, mani tas tracina.
- Kādas rakstura īpašības esat mantojis no armēņu mentalitātes?
- Man svarīgs ir cilvēciskais faktors. Augstu vērtēju labas attiecības. Vienmēr cenšos palīdzēt tuviniekiem vai paziņām grūtībās. Šādas cilvēciskās īpašības armēņu tautai ir ļoti izteiktas. Cita sāpes ir tavas sāpes. Armēņi savstarpēji dzīvo draudzīgi. Es to vienmēr ņemu vērā. Šī tauta ir daudz ko pārdzīvojusi, tādēļ viņiem ir citāda dzīves uztvere.
- Kas ir svarīgāks - cilvēciskās attiecības vai materiālās lietas?
- Protams, bez materiālās labklājības arī nevar dzīvot, tas ir pašsaprotami. Bet es vienmēr esmu sapratis cilvēkus, centies atbalstīt gan tuviniekus, gan paziņas. Es citādi nevaru. Tā ir arī, kad braucam uz sacensībām. Ne visi mūsdienās dzīvo pārticīgi, kādreiz kāds jaunietis nevar atļauties sev nopirkt kaut ko garšīgu vai kādu suvenīru, ja man ir šāda iespēja, es viņam to nopērku. Daudzi par to brīnās un nesaprot manu rīcību, bet manī ir armēņu asinis. Varbūt daudzi domā, ka tas ir tikai tāpēc, ka man ir nauda. Nē, tas man ir sirdī un asinīs.
- Vai jūtaties arī kā latvietis?
- Protams! Es taču dzīvoju Latvijā, māku rakstīt, saprotu latviešu valodu. Man ir daudz latviešu draugu, kuri ar mani runā latviski. Es šeit jūtos lieliski.

Citu datumu laikraksti

  • Rotaļas turpinās

    Pirms nepilna mēneša Latvija teica jāvārdu Eiropai. Var likties, ka atpakaļceļa nav, nenovēršama ir eiropeisko labumu un nesmukumu ienākšana mūsu...

  • Ir vērts iepazīt kaimiņzemes neparasto šarmu

    Gudri ļaudis saka, ka Igauniju vajag sākt aplūkot no paugurainās dienvidu puses. Tās daba un klimatiskie apstākļi ir gandrīz tādi paši kā pie mums -...

  • Kolekcionē krūzes un senlaicīgas lietas

    Trapeniešu Lanas un Zigurda Safranoviču vaļasprieks jau četrus gadus ir krūzīšu kolekcionēšana. Viņi lepojas ar vairāk nekā 70 dažāda izmēra un...

  • Piedāvā dažādus kultūras un atceres pasākumus

    Atpūtas pasākums.Atpūtas pasākums 11.oktobrī no pulksten 14.00 – 16.00 Gulbenes rajona Staru kultūras namā – rudens ziedu un kompozīciju izstāde,...

  • Es vēlos tavu foto zeltītā ietvarā!

    Fotogrāfija ir sastindzis dzīves mirklis, kas saglabājas gadiem ilgi. To var glabāt lielākā vai mazākā fotoalbumā.Fotogrāfija ir sastindzis dzīves...

  • Baudi rudens smaržu un garšu!

    Vasara jau aizgājusi, sev līdz aiznesdama saules siltumu. Bet tā tāpat kā augļu salduma bijis pavisam maz.Vasara jau aizgājusi, sev līdz aiznesdama...